Filmā atspoguļotas noklusētās hronikas par Eiropas pēdējiem pagāniem – baltu tautām, kas vēlāk izveidoja latviešu un lietuviešu nācijas. Populārzinātniskā dokumentālā drāma tapusi studijā Tritone un atbalstīta Nacionālā Kino centra programmā Latvijas filmas Latvijas simtgadei.
Filmas treileris:
Filma Baltu ciltis atspoguļo 13. gadsimta nežēlīgos centienus pievērst kristietībai tagadējo Latvijas teritoriju apdzīvojošos pagānus. Faktos balstītais filmas stāsts veidots, galvenajam varonim, tirgotājam Larsam no Dānijas (aktieris Kaspars Aniņš), apceļojot un iepazīstot kuršu, latgaļu, sēļu, zemgaļu, prūšu, jātvingu, galindu, augštaišu un žemaišu apdzīvotas zemes, kas tobrīd sasniegušas savu augstāko attīstības pakāpi. Dokumentālā drāma uzdod jautājumu, cik daudz mēs vispār zinām par sevi un saviem priekštečiem, un apgāž mītus par baltiem kā arāju tautu, bez romantizēta izskaistinājuma atspoguļojot cīņassparu, drosmi un pagānisko dzīvesziņu, kā arī skaudros dzīves apstākļus.
Pēc iespējas precīzu ieskatu Eiropas pēdējo pagānu laikmetā veido zinātnisks teksts, vēsturiskas rekonstrukcijas un inscenējumi, autentiski tērpi, rotas, pielāgota vide, kā arī datoranimācija un 3D grafika. Filma radīta ar mērķi ne vien izklaidēt, bet arī izglītot skatītājus par latviešu nācijas vēsturi pirms kristietības ienākšanas Latvijas teritorijā, un to, kā baltu ciltis līdzinājās vai atšķīrās no kaimiņu tautām un kādas pārmaiņas piedzīvoja. Lai vēsturiski precīzi parādītu, kā balti dzīvoja, kam ticēja un kas tos darīja stiprus, filmas tapšanā iesaistījušies vēsturnieki, eksperimentālie arheologi, rekonstruktori un baltu tautu mitoloģijas speciālisti no dažādām Eiropas valstīm, īpaši Skandināvijas.
Filmas Baltu ciltis / Pēdējie Eiropas pagāni radošās grupas pamatsastāvu veido trīs brāļi Ābeles - režisori Raitis un Lauris, un operators Mārcis, kurš strādā tandēmā ar otru filmas operatoru - Jāni Indriku. Filmas scenārija autori ir Toms Ķencis un Guntis Berelis, konsultanti Juris Urtāns un Gundars Kalniņš, māksliniece Zanda Zeidaka, komponists Kaspars Bārbals. Filmu producē Kristele Pudane, Dace Siatkovska un Thom Palmen studijā Tritone.
Filmas uzņemšanas process norisinājies ilgāk nekā divus gadus gan tepat Latvijā, gan Lietuvā, Igaunijā un Polijā. Filmēšanas vietas piemeklētas atbilstoši vizuālajai līdzībai, nevis vēsturiskajam reģionam, jo teritorijas ir ļoti mainījušās. Piemēram, senā Galindija filmēta Kazu gravā Vidzemē, Āraiši pārtapuši par Prūsiju un Ādažu poligons kļuvis par Saules kaujas vietu. Filmēšanā piedalījušies vairāk nekā 500 aktieri no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas.