2013. gadā četros balsojumos noskaidrots, ka mūzikā par izcilākajiem sniegumiem izvirzīti Latvijas Radio kora garīgās mūzikas koncerti: Sakrālie dziedājumi Gaismas ceļā 13. martā Vecajā Sv. Ģertrūdes baznīcā, diriģents Kaspars Putniņš un koncerts Kančeli, Perts un Vasks Lielajā Piektdienā Rīgas Domā 29. martā, diriģents Sigvards Kļava; Latvijas Radio kora koncerts Imants un Ziedonis Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejā; kamerorķestris Sinfonietta Rīga, kas skatītāju simpātijas izpelnījies gan koncertējot kopā ar akordeonisti Kseniju Sidorovu un diriģentu Jāni Liepiņu Cēsu Mākslas festivālā, gan paša Sinfonietta Rīga sezonas atklāšanas koncertā ar vijolnieci Evu Binderi un diriģentu Normundu Šnē Lielajā Ģildē; Latvijas Radio koris koncertprogrammās Vācietis. Klavierkoncerts LNO, Greed Spīķeru koncertzālē, Arvo Perts un Teivo Tulevs Rīgas Sv. Vecās Ģertrūdes baznīcā.
Vizuālās mākslas kategorijā skatītāji visvairāk balsojuši par izstādēm - Wilnis 2x.Vilnis Zābers (1963-1994) Rīgas mākslas telpā, izstādes kuratore Inga Šteimane; Pēdējā izstāde Rakstniecības un mūzikas muzejā, kur bija skatāmas desmit laikmetīgās mākslas versijas par klasiķu darbiem no muzeja krājumiem, Laikmetīgās mākslas darbu kolekcijas izstāde ...lai gadījums kļūtu par notikumu... Rīgas mākslas telpā, kurā bija apskatāmi topošā Laikmetīgās mākslas muzeja darbi, un izstāde Andris Freibergs. Scenogrāfija Eduarda Smiļģa Teātra muzejā ar maketiem, videoierakstiem, instalācijām, fotogrāfijām no 49 iestudējumiem.
No teātra mākslas pagājušā gada sasniegumiem skatītāji izvēlējušies Kārļa Lāča, Jāņa Elsberga, Evitas Mamajas mūziklu Oņegins, kas veidots pēc Aleksandra Puškina darbu motīviem Dailes teātrī (režisors Dž. Dž. Džilindžers), režisora Dž. Dž. Džilindžera veidotais iestudējums Lukrēcija Bordžija Liepājas teātrī, Liepājas teātra muzikālā izrāde Piafa, ko par leģendāro franču dziedātāju Edīti Piafu iestudējusi režisore Laura Groza-Ķibere, un viņas iestudētā izrāde M.Butterfly Dailes teātrī.
Kino jomā izceltas četras pašmāju filmas - Mammu, es Tevi mīlu (režisors Jānis Nords, studija Tanka), Ivara Selecka dokumentālā filma Kapitālisms Šķērsielā, režisores Unas Celmas dokumentālā spēlfilma Mana koka stāsts un dokumentālā īsfilma Štābs Ipiķi, režisori Ivars Zviedris un Inese Kļava.
Literatūras nozarē balsojuma augšgalā izvirzīts Jāņa Joņeva romāns Jelgava 94 (apgāds Mansards), Gundegas Repšes publicistikas darbs Laiks esi tu (izdevniecība Dienas Grāmata), Marta Pujāta dzejoļu krājums Nāk gaismā pati lampa (apgāds Mansards) un Māras Zālītes autobiogrāfiskā bērnības atmiņu grāmata Pieci pirksti (izdevniecība Mansards).
Kā gada notikumi kultūrā atzīmēti Frederiko Garsijas Lorkas Lekcijas izdevums Edvīna Raupa tulkojumā (izdevniecība Neputns), Latgales vēstniecības Gors atklāšana Rēzeknē, XXV Vispārējie latviešu Dziesmu un XV Dzeju svētki.
Kategorijas Pārsteigums kultūrā kandidāti - XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku zīmes Skaņu vijums vainagā iedziedāšanas akcija, Džona Lutera Adamsa opusa Svētā vēja dziedājumi pasaules pirmatskaņojums Tabakas fabrikā ar kori Kamēr... un diriģentu Jāni Liepiņu (režisore Margo Zālīte), Rīgas brīvdabas kinoteātra ideja Kino pagalms (iniciators Aivars Lāns) un Rīgas Laika festivāls, svinot žurnāla Rīgas Laiks 20 gadu jubileju.
Balvu Kilograms kultūras raidījums 100g kultūras izveidoja 2011. gada sākumā. Kandidātu izvirzīšanas un vērtēšanas sistēmu veido Latvijas Televīzijas Kultūras redakcijas žurnālisti un citi LTV žurnālisti, kuri raidījumos atspoguļo kultūras notikumus Latvijā. Katru ceturksni nomināciju skaits ir atkarīgs no kultūras notikumiem, taču nepārsniedz astoņas nominācijas, kurās virza ne vairāk kā trīs notikumus. Atšķirībā no daudzām citām balvām Latvijā LTV balvas saņēmējus nosaka tikai un vienīgi skatītāju balsojums.