Kad pirms četriem gadiem Latvijā atzīmēja viņa 70. dzimšanas dienu, intervijās Kronbergam patika atgaiņāties, ka nav padarījis "neko sevišķu, ka varējis vairāk". Bet tad, izstaigājis plašo retrospektīvo izstādi Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, tomēr secināja, ka "laikam tik slinks tomēr neesmu bijis".
Dzejnieks un tulkotājs Juris Kronbergs dzimis 1946. gadā Stokholmā gleznotāja Rūdolfa Kronberga ģimenē. Studējis ziemeļu un baltu valodas, pasaules literatūras vēsturi ar poētiku Stokholmas Universitātē. Bijis kasieris metro. Pirmā dzejas publikācija žurnālā Jaunā Gaita. Rakstīja gan latviešu, gan zviedru valodā. XX gs. 60.–70. gados darbojies latviešu rokmūzikas grupās Saules brāļi, Dundurs un Prusaku ansamblis.
Pirmo Jura Kronberga dzejas krājumu Latvijā izdeva 1989. gadā, kaut debitēja 1970. gadā Zviedrijā ar pašizdotu dzejas lapu – plakātu Pazemes dzeja. Viņa pazīstamākā grāmata ir Vilks Vienacis, kuras tulkojumi izdoti zviedru, angļu, lietuviešu, franču un itāļu valodā. Vilks Vienacis autora lasījumā ar Kristapa Graša mūziku tiražēts arī CD formātā. 2016. gadā Dienas grāmatā izdotais Kronberga dubultais dzejas krājums Uz balkona/ bet ja visu laiku… 2017. gadā saņēma Latvijas Literatūras balvu kā labākais dzejas krājums.
"Kronbergs pirms piecdesmit gadiem publicēja dzejoli Maza intervija ar sevi pašu, kur uzdevis sev jautājumus, tajā skaitā "Ko Jūs ar savu rakstīšanu gribat izteikt?/ Neko sevišķu". Tā gan no malas nav šķitis, arī šajā jubilejas krājumā, jo Kronbergu piesauc gan trimdas dzejas modernisma kontekstā, gan kā tiltu starp zviedru un latviešu dzeju un valodu. Kronberga valodiskās rotaļas raksturo kaut šīs divas rindiņas Knutam un Intai Skujeniekiem veltītajā dzejolī: "kas ir plombīrs?/ plombīrs nav plombvīrs-", nebaidoties no bērnišķīguma un tajā pašā laikā ietilpinot izsvērtas emocijas, – rakstīja LALIGABA žūrijas pārstāve, literatūrzinātniece Eva Eglāja-Kristsone.
Juris Kronbergs ir nozīmīgākais tulkotājs zviedru valodā. Tulkojis latviešu tautasdziesmas, V. Strēlertes, A. Čaka, Dz. Soduma, V. Belševicas, I. Ziedoņa, K. Skujenieka, E. Raupa, G. Godiņa u. c. rakstnieku darbus. Latvijā izdota viņa sastādītā un tulkotā izlase Mani zviedri, kā arī zviedru autoru T. Transtremera, B. Berga, Bruno K. Eijera, K. Andersona u. c. darbu tulkojumi. Juris Kronbergs vienmēr ir bijis sabiedriski un politiski aktīvs, tāpēc labprāt uzņēmies dažādus pienākumus: Latvijas PEN kluba loceklis, Zviedrijas valdības un parlamenta tulks (1987–1992), Latvijas vēstniecības Stokholmā kultūras atašejs (1992–2002). "Kronberga dzeja patiesi piesātināta ar sadzīviskām un ikdienišķām asociācijām, taču nekad nenolaižas līdz primitīvismam; viņš mēdz būt dzejniekam pat neraksturīgi konkrēts, bet tai pašā laikā uzdzirkstī ar visaugstākās raudzes metaforiku. Kronbergs ir ekstravagants, taču šīs ekstravagances ir apbrīnojami delikātas, nemēģinot ērcināt vai provocēt lasītāju," viņa dzeju raksturo literatūrkritiķis Guntis Berelis.
Savu pirmo sacerējumu Juris Kronbergs esot sarakstījis piecu gadu vecumā – pasaku par velnu un aunu. Inscenētajā intervijā ar sevi esot samānījies, ka četros. Paticis paspēlēties. Arī ar laiku. Par to viņš labprāt rakstīja arī bērniem – Liels un mazs izdotajās dzejoļu grāmatās Mākoņu grāmata (2010) un Laika bikses (2019). Izdevniecības vadītāja, dzejniece Inese Zandere Jura Kronberga personību ir redzējusi "saliktu kā spāres spoguļbumbas aci".