Kad piemin Hardiju Lediņu, gribot negribot jāatceras padomju laiki. Tas bija pagājušā gadsimta 70. gadu beigās, kad, sekojot aktuālajām pasaules laikmetīgās kultūras norisēm, starp māksliniekiem ar neparastumu izcēlās arhitektūras students Hardijs Lediņš, kuru nu dēvē par multimediju patriarhu. Avangarda mūzika, aptuvenā māksla, binokulārās dejas, performances, intervences un Nebijušo Sajūtu Restaurācijas Darbnīcas (NSRD) akcijas. Par visu to vienviet - izstādē Lediņš. Starp to un kaut ko citu Latvijas Nacionālās bibliotēkas izstāžu zālēs, kas ir gan Hardija Lediņa radošās darbības retrospekcija, gan arī tai radniecīgu izpausmju lauks mūsdienu mākslā.
Izstādes kuratore Līga Lindenbauma ir lepna un gandarīta, ka tieši viņai piedāvāts veidot šo izstādi. Pašu Lediņu gan viņa nav satikusi un varbūt tāpēc varējusi arī mākslinieka daiļradi vērot "ar skatu no malas". "Viņš daudzreiz bija pirmais. Viens no pirmajiem, kurš publiskajā telpā iznesa performanci kā darbības veidu," stāsta L. Lindenbauma. "Atklājums bija viņa mūzikas ieraksti, kas tika veikti studijā mājās - eksperimenti ar skaņu struktūrām, ritmiem, instrumentiem un priekšmetiem. Neparasti ir viņa sacerētie teksti un samizdata žurnāli, kas tapa kopā ar Juri Boiko. Tie izstādē būs pārsteigums arī tiem, kuri Hardiju sakās it kā zinām. Žurnāli nekad nekur nav tikuši izstādīti, un izstādē ir kopijas, ko skatītāji var izšķirstīt un palasīt."
Izstāde ir ne tikai par Lediņu. "Lai nebūtu arhīva sajūtas - bilžu, aprakstu -, daļu no izstādes veido jaunie autori. Mākslinieki rada darbus, kas mainās izstādes laikā, kas iziet no izstādes sienām, okupējot visu bibliotēku," stāsta L. Lindenbauma. Gluži tāpat kā nevarēja ne laikā, ne telpā ielikt rāmjos Hardija Lediņa darbošanos, tā arī tagad paralēli izstāžu zālēm vairākos LNB stāvos tiks eksponēti šībrīža Latvijas jauno autoru darbi, kuros saskatāmas Lediņa muzikālās, performatīvās vai estētiskās iezīmes un citāti. "Mūsdienu klātbūtne padara Lediņa pagātni laikmetīgu," skaidro izstādes kuratore. Izstādi pagājušajā nedēļā atklāja Gas of Latvia līdera Andra Indāna un mākslinieces Lauras Prikules performance. Izstādes laikā trīs performanču ciklu piedāvās Sabīne Moore, bet Lauras Prikules un Evas Vēveres radošā dueta Poētiskais robotisms instalācijas izvietotas LNB stāvos. Izstāžu zālē apskatāmas Gundegas Evelones performanču dokumentācijas, Maijas Kurševas kolāžas un Bolderājas grupas sociālā aktīvisma akciju hronika. Mākslinieku apvienības Klīga procesuālais objekts koncentriņš tiks transformēts visas izstādes garumā un 30. decembrī - pēdējā izstādes dienā - noslēgsies ar performanci.