"Fokuss bija uz tā saucamo kopienu mākslu," paskaidro projekta vadītāja Liāna Ivete Beņķe. Viņa norāda, ka šajā procesā izvēlējušies iesaistīt tādus fotogrāfus, kuri iepriekš jau sadarbojušies ar dažādām cilvēku grupām un interesējas par sociālām tēmām.
Viens no tādiem ir beļģu fotogrāfs Vincēns Bēkmans, kurš, izmantojot analogās foto kabīnes, kas vēl pagājušā gada pavasarī bija atrodamas Rīgas starptautiskajā autoostā un kādā Imantas tirdzniecības centrā, aicināja garāmejošus rīdziniekus radīt rotaļīgus pašportretus - kaut ko atšķirīgu no standarta dokumentu fotogrāfijām. "Mazliet kautrīgi, bet simpātiski," viņus raksturo mākslinieks, kurš ikdienā darbojas kā fotogrāfs un kurators alternatīvajā mākslas centrā Recyclart Briselē.
Futbolista ikdiena
Arī izstādes laikā ikviens apmeklētājs var radīt savu pašportretu vai arī nofotografēties ar dzejnieka Aleksandra Čaka, Rīgas mēra Nila Ušakova, viņa kaķu vai kādu citu masku. Pagājušajā sestdienā Tabakas fabrikā šo procesu uzraudzīja pats V. Bēkmans un katram interesentam uz viena no uzņēmumiem atstāja savu autogrāfu. "Pēc desmit gadiem tam varētu būt vērtība," jokojot piebilda fotogrāfs, kurš šajā projektā ir īstenojis vēl vienu ieceri. Pirms gada V. Bēkmans Rīgā satika futbola komandu un lūdza tās spēlētājiem atsūtīt savas ikdienas fotogrāfijas, kas veidotu savdabīgu pašportretu.
"Mums bija futbola treniņš, uz kuru viens no komandas biedriem atnāca kopā ar Vincēnu," iepazīšanos ar beļģu mākslinieku atceras Riga United centra aizsargs Uldis Aliks, kurš zina stāstīt, ka šajā klubā "laika gaitā cauri gājuši spēlētāji no apmēram 50 nācijām". Viņš bija vienīgais, kurš turpināja aktīvi sadarboties ar V. Bēkmanu, gada garumā radot un sūtot arvien jaunas fotogrāfijas, kurās iemūžināti ievērības cienīgi viņa dzīves mirkļi. "Es sapratu, ka biežāk vajadzētu uzņemt tādas bildes, lai paliek kaut kas vairāk nekā tikai atmiņas," par sadarbību un iegūtajām atziņām teic futbolists.
Fotogrāfs Vesa Altonens no Somijas apceļoja Rīgas rajonus ar mobilo fotostudiju. "Ļaut cilvēkiem uzņemt pašportretu, nedomājot par tehniskām lietām: vai zibspuldze nostrādās, vai attēls būs pietiekami ass," procesa būtību atklāj mākslinieks. Dalībnieki fotografēšanās brīdī bijuši pilnīgi vieni, lai viņi paliktu savā dabiskajā tēlā un lai viņus nemainītu profesionāļa lēmumi. Projektā Rīgas paš/portreti iesaistījās arī Eva Vutsaki un Bahbaks Hašemi-Nežads no Lielbritānijas un Markoss Lopess no Argentīnas, kurš pop latino stilā nofotografējis šaha spēlētājus Vērmanes dārzā, Purvciema suņu kluba kolektīvu un citus savā ceļā satiktus rīdziniekus.
Pieskāriens mālam
Latvijas fotogrāfus projektā pārstāv Andrejs Strokins un Kaspars Goba, kuru vadītajā darbnīcā Bolderājā jebkuram bija iespēja izveidot savu pašportretu vēsturiskajā multigrāfijas tehnikā - fotografējoties spoguļu sistēmā. Asprātīgi šajā noslēpumaino bilžu sērijā izskatās sēnes attēli. Andris Kozlovskis bildēs ir noķēris Pārdaugavas iedzīvotājus, kuri sastapti netālu no viņu mājvietām ceļā no Dzegužkalna līdz Torņakalnam caur Ķīpsalu un Āgenskalnu, - Gustavu Terzenu, Inesi Zanderi, Renāru Kauperu, Ēriku Hānbergu un citus varoņus. Fotogrāfe Iveta Vaivode uzrunājusi Strazdumuižas (Jugla) iedzīvotājus - cilvēkus ar redzes traucējumiem - izveidot savus pašportretus ne tikai fotogrāfijā, bet arī mālā. Iljas Hanina darbošanās ir uzfilmēta video, kuru var noskatīties atsevišķā telpā.
Šajā izstādē ir aplūkojami arī Aijas Bley darbi, kuri tapuši Portretu darbnīcā, kas 26. un 27. jūlijā darbosies Tabakas fabrikā. "Dalībnieki aicināti ierasties kopā ar tuvāko (mājdzīvnieku, draugu vai radinieku)," informē organizatori. Savukārt šīs nedēļas nogalē no plkst. 12 līdz 16 norisināsies darbnīca bērniem - pašportretu veidošana vēsturiskajā cianotipiju tehnikā, kuras pirmsākumi meklējami XIX gadsimta 40. gados un kura sākotnēji izmantota zīmējumu un rasējumu kopēšanai. "Beigās bērni iegūs zilu stilizētu pašportretu," rezumē nodarbības vadītāja fotogrāfe Nora Vrubļevska, kura pati šo tehniku izmantojusi savu darbu radīšanā. Vairāk par projektu var lasīt www.rigaselfportraits.com.