2014. gadā arhitektu birojs NRJA pārstāvēja Latviju ar ekspozīciju Unwritten/Neuzrakstītā grāmata, kas bija veltīta pēckara modernisma arhitektūras mantojuma apzināšanai. "Mums ir svarīgi domāt par arhitektūras procesiem un problēmām, un mūs saista starpdisciplināri projekti," sarunā ar Dienu savu motivāciju pauž arhitektu biroja NRJA vadītājs Uldis Lukševics.
Pirms diviem gadiem viņi piedalījās konkursā par Latvijas ekspozīcijas idejas koncepciju un īstenošanu 2018. gada Venēcijas arhitektūras biennālei ar piedāvājumu Genome Homestead/Viensētas gēns par latvietim raksturīgo vajadzību pēc savas privātās telpas, kas ieguva otro vietu (toreiz uzvarēja starpdisciplināra kuratoru komanda ar projektu Together and Apart/ Kopā un atsevišķi, kas pievērsās daudzdzīvokļu namu arhitektūrai).
Nākamā gada Venēcijas biennāles starptautiskās arhitektūras izstādes tēma ir How will we live together?/Kā sadzīvot kopā? Tās kurators ir arhitekts, mācībspēks un vairāku grāmatu autors Hašims Sarkis, kurš aicina savus kolēģus domāt par nākotnes telpu dažādu parādību kontekstā. Latvijas ekspozīcija How will we live together with a machine? izcels tehnoloģiju un arhitektūras savstarpējās attiecības un aktuālo problemātiku.
Uldis Lukševics stāsta, ka, vēlēdamies uzlabot dzīves kvalitāti, cilvēki aprīko savu dzīves telpu ar tehnoloģijām un vienlaicīgi vairo piesārņojumu, jo tās, pirmkārt, ir jāsaražo un, otrkārt, tāpat kā jebkurš cits gadžets, drīz vien ir jānomaina pret jaunākām. "Vai, vēlēdamies uzlabot dzīves kvalitāti, mēs to vienlaicīgi nesabojājam?" jautā arhitekts un piebilst, ka būtu ļoti interesanti salīdzināt tā saucamo gudro māju un māju ar vienkāršākām, lokālākām un atbildīgākām tehnoloģijām un paskatīties, kura no tām atstāj vairāk negatīvu ietekmi uz vidi.
Vēl viens aspekts ir saistīts ar to, ka pieaugošais tehnoloģiju daudzums cilvēkam atstāj arvien mazāk brīvas telpas un ka vienā brīdī var sanākt tā, ka nevis māja ir pielāgota cilvēkam, bet cilvēks ir pielāgots mājai. "Mūsu ekspozīcija rādīs māju kā dzīvu organismu, kas elpo un dzīvo pats savu dzīvi," atklāj Uldis Lukševics, kura vadītais arhitektu birojs NRJA tās īstenošanā sadarbosies ar grafiskajiem dizaineriem, skaņu māksliniekiem, tehnoloģiju speciālistiem un citiem, lai ļoti skaidri, kā ar sitienu pa pieri, atklātu problēmas būtību.
Arsenāla telpa būs piepildīta ar dažādām tehnoloģijām, kas parasti ir slēptas cilvēku skatienam, bet klātesošas mūsdienu būvēs. Latvijas ekspozīcijas maketā var pamanīt, ka tās daļēji ir aizsegušas vienu no senās ēkas logiem. "Ja tu rekonstruē ēkas, tev ir jānodrošina tās ar visām noteiktajām tehnoloģijām, un vēsturiskā substance gribot negribot tiek samazināta, dažreiz pat absurdā veidā," uzsver arhitekts. Savukārt Latvijas ekspozīcijas otra sadaļa būs pētījums, kurā tiks iesaistīti gan vietējie, gan ārvalstu speciālisti, kuri ir domājuši par šo tehnoloģiju un arhitektūras attiecību tēmu. Vai šodien ēka nekļūst tikai par čaulu, kas apsedz šīs milzīgās tehnoloģiskās sistēmas? – vēl vienu jautājumu ieskicē šī projekta dalībniece arhitektu biroja NRJA arhitekte Elīna Lībiete un akcentē, ka šobrīd daudzu tehnoloģiju izmantojums ēkās vairs nav izvēle, bet gan prasība.
"Protams, mums ir jādomā par globālām klimata pārmaiņām un jālieto tehnoloģijas, lai tiktu ar tām galā, bet mums ir jāpārskata, cik efektīvi un jēgpilni ir tas, ko darām šobrīd," piebilst arhitekte. Venēcijas biennāles 17. starptautiskā arhitektūras izstāde norisināsies no 23. maija līdz 29. novembrim.