Izstādes kurators, Londonā dzīvojošais mākslas, kultūras un globālo vēstures krustpunktu pētnieks Šahīns Merali (Shaheen Merali), Zuzānu kolekcijas mākslu no Indijas atklāj kā stāstu par mākslinieku attiecībām ar mūsdienu Indiju četrās daļās. Izstādes pirmajā daļā ar nosaukumu Ieloce viņš iepazīstina ar Zarinu Hašmi, Nalinu Malani, K. M. Madsusuhananu un citiem māksliniekiem, kuri uzskatāmi par mentoriem visiem pārējiem un savu unikālo pieeju izstrādājuši tradicionālās glezniecības un grafikas formātā, veidojot sāpīgus un nereti niknuma pilnus tēlus, kas sakņojas personīgajā pārliecībā un atmiņās.
Izstādes otrā daļa Aplis apkopo vidējās un jaunākās paaudzes mākslinieku metaforisko skatījumu uz pasauli, kurā ciems, mazpilsēta, metropole, stāvoklis valstī vai kontinentā miljardiem cilvēku ir vienlaikus lāsts un dāvana. Aplis – noslēgta, taču nebeidzama riņķa līnija, attīstības ceļš, debesis un patvērums ir arī izstādes arhitektūras centrālais elements.
Izstādes projekta un Zuzeum izstāžu vadītāja Ieva Zībārte skaidro: "Arhitektūra izstādē redzamās Indijas mākslas naratīvā ielaužas vairrākkārt, jo dabai atņemtās urbānās un agrārās teritorijas, spontānā Indijas vide, robežu un cilvēku pārvietošanās un tai pretnostatītā savas mājas, istabas vai gultas intimitāte ir daudzu izstādes mākslinieku uzmanības objekts." Izstādes iekārtojuma arhitekte Evelīna Ozola šo interesi pastiprinājusi ar metāla paneļiem, indigo krāsā batikotām kokvilnas tauvām, moskītu tīkla asociatīvo patvērumu un fluīdu izstādes tēmu izkārtojumu, ļaujot apmeklētājam veidot intuitīvu savienojumu ar izstādes darbiem.
Līdzīgi kā izstādes Apmetnis un duncis. Indijas izdomātie laiki intriģējošais nosaukums, arī trešā un ceturtā izstādes daļa – Savērpums un Pagrieziens – pēta Indiju kā būtni, kas maskējas. Vērošana, maskēšanās, atspulgi un tumsas tēli ilustrē kā izstādes nosaukumu, tā izstādes arhitektūras ideju. Uz grīdas spocīgas ēnas met kokvilnas tauvas un ik pa laikam pamanāms kāds gaismas vai neskaidrs cilvēka atspulgs metāla paneļos. Izstādes kurators Šahīns Merali: "Izraugoties nosaukumu izstādei, viens no maniem mērķiem bija ļaut vārdiem "apmetnis un duncis" veidot alūzijas, atsauces un sasauces tajā valstībā, kur darbojas iztēle. Bija svarīgi pastiprināt baiļpilno sajūtu, ka tevi vajā valsts, ka pastāv pilsonisko sabiedrību pievēršanās vardarbībai, un veicināt izpratni par šīm problēmām, kur vienīgais risinājums ir savu reakciju vai darbu veidot kā simbolisku vidutāju."
Izstādē apskatāmi 57 darbi no Zuzānu kolekcijas, divas filmas un Parīzē dzīvojošā mākslinieka Debeša Gosvami īpaši izstādei veidota instalācija Pavasaris brīvdabas skulptūru dārzā. Izstāde tapa koronoavīrusa pandēmijas ierobežojumu laikā, izstādes dalībniekiem un veidotājiem vienlaikus atrodoties Rīgā, Cēsīs, Londonā, Mumbajā, Delī, Koči un citās Indijas pilsētās, Amsterdamā, Eindhovenā, Honkongā un citur.
Izstādē piedalās 30 mākslinieki:
Vinods Balaks (Vinod Balak), 1982, dzīvo un strādā Ņūdeli
Bāla R. (Baalaa R.), 1970, dzīvo un strādā Čenajā
Nataša de Betaka (Natasha de Betak), 1966, dzīvo un strādā Parīzē
Juvans Botisatuvars (Yuvan Bothysathuvar), 1975, dzīvo un strādā Čenajā
Dilips Čobisa (Dilip Chobisa), 1978, dzīvo un strādā Vadodarā
Pradžvals Čaudurijs, 1980, dzīvo un strādā Vadodarā
Amšu Čuki (Amshu Chukki), 1991, dzīvo un strādā Bengalūru
Midhuns Gopi (Midhun Gopi), 1989, dzīvo un strādā Ņūdeli
Debešs Gosvami (Debesh Goswami), 1965, dzīvo un strādā Parīzē, Rennā un Kolkatā
Probīrs Gupta (Probir Gupta), 1960, dzīvo un strādā Ņūdeli
Sakši Gupta (Sakshi Gupta), 1979, dzīvo un strādā Mumbajā
Zarina Hašmi (Zarina Hashmi), 1937–2020, dzīvoja un strādāja Ņujorkā
Zakirs Huseins (Zakkir Hussain), 1970, dzīvo un strādā Koči
Aruns K. S. (Arun K. S.), 1984, dzīvo un strādā Vadodarā
Anīšs Kalode Radžans (Aneesh Kalode Rajan), 1986, dzīvo un strādā Dakā
Abirs Karmakars (Abir Karmakar), 1977, dzīvo un strādā Vadodarā
Sidži Krišnana (Siji Krishnan), 1983, dzīvo un strādā Koči
Radžans Krišnans (Rajan Krishnan), 1967–2016, dzīvoja un strādāja Koči
Subrats Kumars Behera (Subrat Kumar Behera), 1988, dzīvo un strādā Vadodarā
K. M. Madhusudhanans (K. M. Madhusudhanan),1956, dzīvo un strādā Keralā
Nalini Malani (Nalini Malani), 1946, dzīvo un strādā Mumbajā
Sarika Mehta (Sarika Mehta), dzīvo un strādā Vastrapurā
Prathaps Modi (Prathap Modi), 1983, dzīvo un strādā Vadodarā
Krišna Murari (Krishna Murari), 1975, dzīvo un strādā Ņūdeli
Manišs Nai, 1980, dzīvo un strādā Mumbajā
Parvati Najāra (Parvathi Nayar), 1964, dzīvo un strādā Čenajā
Ratīšs T. (Ratheesh T.), 1980, dzīvo un strādā Tiruvanantapuramā
Anupams Rojs (Anupam Roy), 1985, dzīvo un strādā Ņūdeli
T. V. Santošs (T. V. Santhosh), 1968, dzīvo un strādā Mumbajā
Priti Vadakata (Priti Vadakkath), 1971, dzīvo un strādā Koči
2020. gada 10. septembrī Rīgā atvērtais mākslas centrs Zuzeum ir drošs mākslas centrs apmeklētājiem un droša darba vide darbiniekiem. Apmeklētāju rīcībā ir divas plašas izstāžu zāles (kopā 1225 kvadrātmetri) ar deviņus metrus augstiem griestiem. Visās Zuzeum telpās saskaņā ar tehnisko projektu ir piespiedu gaisa pieplūde un nosūce, zāles un citas telpas ir arī dabiski vēdināmas, atverot durvis, logus un jumta logus.
Mākslas centra teritorijā ir brīvdabas skulptūru dārzs, apmeklētājiem ir pieejama arī jumta terase. Zuzeum kafejnīca var piedāvāt atspirdzinājumus un ēdienu komfortablos un drošos apstākļos svaigā gaisā.
Jaunajā mākslas centrā ir radītas vairāk nekā divdesmit darbavietas kultūras darba profesionāļiem. Zuzeum darbinieki runā latviešu, krievu, angļu, vācu, franču, portugāļu, hindi, pandžabu, holandiešu un citās valodās.
Zuzeum izstādēs bērniem un jauniešiem līdz 18 gadiem ieeja ir bez maksas. Bez ieejas maksas apskatāmi arī darbi no Zuzānu kolekcijas Zuzeum publiskajā telpā un skulptūru dārzā.