Ar asinīm aptraipīts Francijas karogs, kuru rotā Robespjēra citāts "Pat Platons izraidīja dzejniekus no savas Republikas." Šādi ir noformēts priekškars Londonas Karaliskās jeb Koventgārdena operas jauniestudējumā Andrē Šenjē. "Tā ir opera par Franču revolūciju, taču šim darbam ir itāļu sirds. Tas parāda, kas notiek, kad spēcīgas personiskas kaislības sajaucas ar politiku, un dara to, ko opera spēj vislabāk – ievieto varoņus ekstremālā emocionālā stāvoklī un pēta viņu raksturus mūzikas valodā," uzsver Londonas Karaliskās operas vadītājs Kaspers Holtens.
Andrē Šenjē pirmizrāde notika 1896. gadā uz Milānas Teatro alla Scala skatuves. Tā ir komponista Umberto Džordāno populārākā opera, taču mūsdienās netiek iestudēta bieži – piemēram, Londonas Karaliskajā operā pēdējo reizi tā bija dzirdama pirms 30 gadiem, kad titullomu atveidoja Hosē Karrerass un Plasido Domingo. Šoreiz Andrē Šenjē Koventgārdenā uzvests speciāli "gadsimta tenoram" Jonasam Kaufmanim, kurš debitē franču dzejnieka lomā.
Andrē Šenjē nespēj pieņemt visas tās šausmas un teroru, kuru veicina Robespjērs. Šenjē iesaistās mīlas dēkā ar bijušo aristokrāti Madlēnu de Kuaņī, ar jauno sievieti ir apsēsts arī viens no revolūcijas līderiem Šarls Žerārs – vēl nesen viņš bija neapmierināts kalps de Kuaņī ģimenē un sapņoja sagraut veco pasauli, sacelties pret buržuāziju.
Umberto Džordāno operas pamatā ir Andrē Šenjē (1762–1794) traģiskā likteņa līkloči, taču librets ir pamatīgi romantizēts un nepretendē uz vēsturisku ticamību. Šenjē piedzima Konstantinopolē, viņa tēvs ir franču aristokrāts, māte – grieķiete. Robespjērs dzejniekam piesprieda nāvessodu, jo viņa darbi, kuros Šenjē pauda attieksmi pret Franču revolūciju un jaunā režīma galējībām, tika uzskatīti par pārāk asiem un satīriskiem; viņam tika inkriminēta pretvalstiska darbība. Operas libreta autors Luidži Illika nedaudz pārspīlē Andrē Šenjē simpātijas pret revolūciju, jo patiesībā literāts bija "mērens monarhists, kura attieksme pret revolūciju bija sarežģīta un pretrunīga", rakstīts Londonas Karaliskās operas izrādes programmiņā.
Opera par revolūciju, vārda brīvību un mākslinieka tiesībām uz pašizpausmi iegūst jaunu skanējumu tieši šobrīd, kad pasaule vēl nav atguvusies pēc terora aktiem Parīzē. Taču iestudējums neiesaistās tiešā dialogā ar mūsdienām un paliek vēstures koordinātu sistēmā: skotu režisors Deivids Makvikars izveidojis perfektu tradicionālu izrādi, izaicinoši konservatīvu un daiļi precīzu detaļās, kostīmos, krāsu salikumos. Brīžiem tā atgādina mūzikla Les Misérables estētiku – bez jebkādām postmodernām spēlītēm un jēdzieniskām nobīdēm interpretācijā. Karaliskās operas publikai ļoti patīk – režisoru izvirtība un radikālas novācijas šajā teātrī tiek uzņemtas vēsi (2014. gada rudenī skatītāji Koventgārdenā sacēlās pret režisoru Martinu Kušeju, kurš "izņirgājās" par Mocarta Idomeneo).
Deivida Makvikara Andrē Šenjē ir iestudējums, kuru skatoties varētu nomirt no garlaicības, ja vien tajā nedziedātu tādas zvaigznes kā vācu tenors Jonass Kaufmanis (Andrē Šenjē), holandiešu soprāns Eva Marija Vestbruka (Madlēna de Kuaņī) un serbu baritons Žeļko Lučičs (Šarls Žerārs). Pie diriģenta pults – maestro Antonio Papāno. Spilgti dramatiskais mīlas trīsstūris Džordāno operā neizbēgami tiek salīdzināts ar līdzīgu ģeometrisku figūru Pučīni Toskā: Pučīni ietekmējies no sava laikabiedra Džordāno, radot Kavaradosi un Skarpijas tēlu.
Andrē Šenjē ir Jonasa Kaufmaņa šovs: savā dziedājumā un tēlojumā viņš pilnībā ļaujas politiskām, poētiskām un erotiskām kaislībām. Mākslinieks saglabā vokālo kontroli un precizitāti pat visvairāk sakāpinātajos emocionālajos brīžos. Lieliska partnere viņam ir Eva Marija Vestbruka – viņas emocionalitāte sasniedz virsotni ārijā La mamma morta ('Marijas Kallasas iecienītākā ārija" – viens no operas Andrē Šenjē reklāmas saukļiem). Operu noslēdz Andrē Šenjē un Madlēnas ekstātiskais mīlas duets, kuru viņi dzied, pirms dodas uz ešafotu, sadevušies rokās: "Mūsu nāve ir mīlas triumfs… Nāves brīdī mēs kļūstam nemirstīgi." Pēc operas apmeklējuma tā vien gribas iesaukties: "Je suis André Chénier! Es esmu Andrē Šenjē!"
Andrē Šenjē
Tiešraide no Londonas Karaliskās operas
Kinoteātrī Cinamon 29.I plkst. 21.15
Biļetes www.cinamonkino.lv EUR 7 (bērniem), EUR 14 (pieaugušajiem)