Lai arī lielākā daļa bija nodrošinājušies ar lietusmēteļiem, laika apstākļi koncerta apmeklētājus saudzēja - "Prāta vētras" uzstāšanās laikā nenolija ne piles. Taču, šķiet, arī pamatīga vētra nebūtu sarūgtinājusi "Prāta vētras" mūzikas cienītājus - visa koncerta laikā strāvoja pamatīga pozitīvisma deva, un vismaz tuvākajā apkārtnē sapīkušu seju ieraudzīt neizdevās. Un ļaužu patiešām bija daudz - pagaidām vēl oficiālie dati nav izplatīti, taču, kā vēsta neoficiālā informācija, visticamāk "Prāta vētra" pārspējusi pati savu iepriekšējo rekordu, kad iepriekšējo koncertu Mežaparkā apmeklēja 40 tūkstoši cilvēku.
Pusdeviņos kā iesildītāji Mežaparku pieskandināt sāka "Astro'n'out", kā jau iepriekš solījuši, spēlējot visus populārākos hitus, protams, skanēja gan "Daļa Rīgas", gan "Gravitātei nē". Kā pēc koncerta atzina grupas soliste Māra Upmane, pašai sajūta bijusi ļoti laba. "Piepildījums - šķeit, viss izdarīts vislabāk. Jutāmies kā savā vietā, un esam pateicīgi Prāta vētrai, kas ļāva justies mums tiešām kā draugiem un īpašiem viesiem, nevis vienkārši iesildītājiem. Publika arī sirsnīga un atbalstoša, lieliski spēlēt Rīgā, savā pilsētā un redzēt tik daudz klausītāju."
Pēc "Astro'n'out" uzstāšanās iestājās pauze, kuras laikā varēja veldzēt slāpes neskaitāmos alus stendos un arī sameklēt ērtāko vietu koncerta vērošanai - tas nenācās grūti, jo stāvvietu pusē Mežaparka estrādes soliņi bija novākti, un, pateicoties nogāzes slīpumam, uz skatuves notiekošais bija labi pārskatāms gandrīz no jebkuras vietas.
Tāpat kā iepriekšējos koncertos, pirms vakara varoņu parādīšanās uz skatuves uz lielā ekrāna tika skaitītas sekundes - un tad, skanot "Ceļa dziesmai", uz skatuves kāpa paši "prātnieki", tērpušies melnā. Jau uzreiz viņi publiku "paņēma" ar dziesmu no jaunā albuma - "Ja tikai uz mani tu paskatītos", un arī turpmākajā vakara gaitā turēja publiku uz viļņa, pārmaiņus atskaņojot dziesmas no dažādiem saviem albumiem - skanēja gan "Četri krasti", gan vecais, labais "Dārznieks". Tā kā publika šoreiz atradās skatuvei abās pusēs, Renārs Kaupers un Jānis Jubalts centās uzmanību sadalīt vienādi starp sēdošajiem un otrā pusē lēkājošajiem, taču tomēr vairāk tika stāvvietās esošajiem, par ko mūziķi visa cita starpā arī atvainojās. Visu notiekošo varēja vērot arī lielajos ekrānos, kur kadri no uz skatuves notiekošā mijās ar Aivara Čivžeļa videoprojekcijām.
Pārsteidzot publiku, grupai uz skatuves pievienojās arī krievu mūziķi "Bi-2", izpildot, protams "Skoļzkije uļici". Taču tas bija vien pirmais no dažādiem pārsteigumiem, no kuriem lielākais, protams, - Latvijas eksprezidentes Vairas Vīķes - Freibergas parādīšanās uz skatuves.
Otrajā koncerta daļā, kad Prāta vētras puiši jau bija paguvuši nomainīt tērpus uz baltiem, Vaira kopā ar Renāru Kauperu nodziedāja dziesmu no pašas jaunā albuma "Vairas dziesmas" - "Pilna upe baltu ziedu", uz skatuves kopā ar viņu uznāca arī citi mākslinieki, kas piedalījušies albuma tapšanā - Valdis Muktupāvels un Zane Šmite. Tāpat uz skatuves vairākas reizes nāca Gustavo, kuru publika sagaidīja ar ovācijām, savukārt Kaupers - ar apskāvieniem. Vakara beigu daļā Kaupera vokālam, dziedot jau paseno hitu "Ziema", pievienojās Gunāra Kalniņa "GGChoir", uz skatuves radot baltu un pozitīvu virpuli.
Koncerts izskanēja ar vai pašām sirsnīgākajām "Prāta vētras" dziesmām - bija gan "Tavas mājas manā azotē", gan "Tu izvēlējies palikt." Fantastiski izskatījās skatītāju rindas- pavēršot skatu atpakaļ, visa estrāde šķita kā zvaigžņota debess - kā jau pēdējā laikā ierasts, šķiltavu liesmiņu plīvošanu nomainījuši izgaismotie mobilo telefonu ekrāni. Kā pēdējā skanēja "Lidmašīnas"- kā atzina Kaupers, viena no grupas nozīmīgākajām dziesmām.
Lai arī varbūt brīžiem koncerta pozitīvisms balansēja uz tās trauslās līnijas, kas atdala skaisto no banālā, tomēr, šķiet, pārkāpt to nesanāca - vai nepārtraukti gribējās smaidīt. Un, lai arī otrā dienā balss nedaudz aizsmakusi no līdzi dziedāšanas, kā arī kājas sagurušas no noietā garā mājupceļa, nevēloties kāpt pārpildītajos tramvajos, rezumējot var teikt - tur pavisam noteikti kaut kas bija.
Vairāk par koncertu lasiet pirmdien laikrakstā "Diena" Jegora Jerohomoviča recenzijā.
Klausieties arī Ulda Rudaka audiorecenziju.