Dzirdot vārdu Kerija, asociācijas vispirms jau ir ar Raimonda Paula melodijām, izjustajiem Jāņa Petera dziesmu tekstiem. Tas bija 1979. gada februārī, kad mūzikls Māsa Kerija Operetes teātrī piedzīvoja pirmizrādi.
Kerijas balss katrai paaudzei skan savādāk – kāds atceras Renātes Šteinbergas dziedājumu, cits Mirdzas Zīveres izpildījumu, Marijas Naumovas, Ditas Lūriņas... Bet pasaulē māsu Keriju ir daudz, jo pēc Teodora Dreizera romāna motīviem veidotais stāsts par jaunu meiteni, kura dodas uz lielpilsētu ar sapni kļūt par aktrisi, ekranizēts un dramatizēts neskaitāmas reizes.
Producentu grupai 7 jau sen bija padomā veidot izrādi Māsa Kerija, un šis gads, kad viens no skaistākajiem un emocionālākajiem Raimonda Paula un Jāņa Petera kopdarbiem atzīmēs 40 gadus kopš pirmās tikšanās ar skatītājiem, bija kā impulss projekta realizācijai. Režisors Valdis Lūriņš, kurš aicināts veidot mūzikas un dejas izrādi Māsa Kerija, stāsta, ka izrāde būs mazliet savādāka, nekā ierasts.
"Man liekas, ka šis Dreizera stāsts ir aktuāls mūsdienās. Mēs dzīvojam laikmetā, kad ar informāciju sociālajos tīklos un laikrakstos jebkuru cilvēku var iznīcināt," komentē režisors. Taču tā ir tikai viena tēma – par sabiedrības sakāpināto interesi un saasinātajām negācijām, kas iespaido cilvēkus. "Maestro galvenais izrādes hits Es varu jūs tik mīlēt savā veidā ir kā lūgšana par visiem tiem, kuri apmētā ar akmeņiem," piebilst Valdis Lūriņš.
"Muzikālais stāsts papildināts ar melodijām no XX gs. gadsimta sākuma Kristapa Krievkalna aranžējumā – tās nerunā pretī Raimonda Paula mūzikai, bet turpina sižetu. Skanēs arī tā mūzika, kas nav bijusi iekļauta citos Kerijas iestudējumos," stāsta režisors. Liels akcents likts uz horeogrāfiju. Kopā ar solistiem Kristīnu Zaharovu, Rihardu Leperu un Normundu Rutuli uz skatuves būs arī dejotāji, kuri Alberta Kivlenieka skatuviskajā zīmējumā papildinās stāsta ekspresivitāti. "Ir tādas lietas, ko dejas valodā grūti atrisināt, tāpēc mazliet mainīti Herstvuda un Druē tēli. Sižetiskā līnija ir mazliet cita nekā citās māsās Kerijās. Esam atraduši reālas sakarības, izejot no maestro mūzikas un Jāņa Petera tekstiem. Neliekam uz sejas maskas, bet stāsts ir par šo nosacīto dzīves karnevālu," atklāj V. Lūriņš un piebilst, ka ar nepacietību gaidīs, "ko par to teiks maestro".
16. februārī mūzikas un dejas izrādes Māsa Kerija pirmizrāde notiks Kultūras centrā Siguldas devons. Izrāde gaidāma arī Ogres Kultūras centrā (17.02.), Ādažu Kultūras centrā (22.02.), Liepājā, OC Rožu zālē (23.02.), Vidzemes koncertzālē Cēsis (24.02.), Valmieras Kultūras centrā (1.03.), Jelgavas Kultūras namā (2.03.), Rīgā, VEF Kultūras pilī (3.03.), Alūksnes Kultūras centrā (9.03.), Latgales vēstniecībā Gors (10.03.), Krustpils Kultūras namā (16.03.) un Madonas Kultūras namā (17.03.).