Pirms pieciem gadiem es intervēju komponistu Ennio Morrikoni Stokholmā, kur viņam un dziedātājai Bjorkai Zviedrijas karalis Kārlis XVI Gustavs pasniedza balvu Polar Music Prize, kuru mēdz dēvēt par Nobela prēmiju mūzikā. Mani sajūsmināja itāļu klasiķa teiktais: "Interesanti, kāpēc mani joprojām uzskata par vesternu mūzikas komponistu?! Esmu sacerējis skaņu celiņus tikai 32 vesterniem 450 filmu vidū."
Jautāju Ennio Morrikonem, vai viņam patīk Kventina Tarantīno daiļrade, viņš atbildēja izvairīgi, taču varēju nojaust – ne pārāk. Jā, Tarantīno pie viņa bija vērsies ar aicinājumu komponēt mūziku Bēdīgi slavenajiem mērgļiem, Morrikone atteicies, jo laika bijis maz, partitūru Tarantīno gribējis saņemt ātri, tāpēc komponists ar lielāku prieku bija piekritis apkalpot savu tautieti Džuzepi Tornatori, kurš tajā laikā filmēja Bāriju.
Diskotēka ar Umu Tūrmani
Piecās iepriekšējās filmās Kventins Tarantīno ir izmantojis Ennio Morrikones skaņdarbus no citiem kinodarbiem. No ieceres sadarboties ar mūzikas leģendu viņš nebija šķīries. Pretīgais 8nieks ir dekonstruēts vesterns, un režisors ir izdarījis visu, lai tajā skanētu galvenā "vesternu komponista" oriģinālmūzika. Šoreiz Ennio Morrikone nespēja atteikt savam kaismīgajam fanam Kventinam Tarantīno. 8. janvārī Pretīgais 8nieks iznāca uz kinoekrāniem visā pasaulē, filmas skaņu celiņš ir pārdošanā kopš decembra vidus. Par šo darbu Ennio Morrikone ir nominēts Zelta globusam. Interesants fakts: Pretīgais 8nieks ir pirmais vesterns pēdējos 40 gados, kurā skan Ennio Morrikones oriģinālmūzika.
Pērn decembrī Londonas ierakstu studijā Abbey Road notika īpašs pasākums, kurā Ennio Morrikones vadībā Čehijas Nacionālais simfoniskais orķestris spēlēja Pretīgā 8nieka mūziku. Šis ekskluzīvais koncertieraksts, kas tapis Kventina Tarantīno un filmas aktieru Kurta Rasela un Voltona Goginsa klātbūtnē, ir pieejams divās vinila platēs (tās var pasūtīt Pretīgā 8nieka skaņu celiņa mājaslapā; cena – 136 ASV dolāri, komplektā ietilpst arī skaņu celiņa standartversija CD un digitālajā formātā).
Kventins Tarantīno ir ne tikai erudīts kino skatītājs, bet arī melomāns, kurš par mūziku zina visu. Viņa filmu skaņu celiņi kļuvuši par īpašu žanru kinomūzikas ierakstu klāstā, katru reizi Kventins Tarantīno izrok kaut ko negaidītu, aizmirstu un savieno melodijas neparedzamā kombinācijā. Diski ar mūziku no viņa filmām Lubene un Džekija Brauna, Nogalināt Bilu un Atsvabinātais Džango ir vērtīgs papildinājums katra mūsdienu kultūras gardēža kolekcijai. Var rīkot diskotēku, un uz deju grīdas visi izskatīsies ne sliktāk kā Uma Tūrmane un Džons Travolta.
Sauja pilna melodiju
Ennio Morrikone, Mišels Legrāns un Raimonds Pauls, iespējams, ir labākie kinomūzikas komponisti Eiropā. Talants, stils, ražīgums un melodiju kvalitāte atšķir viņus no pārējiem skaņražiem. Kad redzat kadrus no vesterniem ar Klintu Īstvudu, galvā uzreiz skan Ennio Morrikones mūzika – un tā būs vienmēr. Popularitāti viņam nodrošināja Serdžo Leones vesterni Sauja pilna dolāru (1964), Par dažiem dolāriem vairāk (1965), Labais, sliktais un neglītais (1966) un Reiz mežonīgajos Rietumos (1968). 60. gadu vidū Ennio Morrikone vēl nevarēja atļauties strādāt ar veselu orķestri, taču ar minimāliem līdzekļiem spēja panākt dramatisku, atmosfērisku efektu: mūzikā viņš izmantoja šausmas uzdzenošas klikšķu, šāvienu, stabules un ģitāras skaņas, koijota gaudas.
Ennio Morrikones mūzika skan vairāk nekā 450 filmās, kuru režisoru vidū ir Pjērs Paolo Pazolīni, Bernardo Bertoluči, Līna Vertmillere, Liliāna Kavāni, Mihails Kalatozovs, Dario Ardžento, Marko Bellokjo, Romāns Polaņskis, Terenss Maliks, Vorens Bītijs, Olivers Stouns, Margarēta fon Trota, Pedro Almodovars un citi. Viņš ir filmu Misija (režisors Rolāns Žofē, 1986), Neaizskaramie (režisors Braiens de Palma, 1987) un Cinema Paradiso (režisors Džuzepe Tornatore, 1988) skaņu celiņa autors.
Viņam ir trīs Zelta globusi, piecas Lielbritānijas Kinoakadēmijas balvas BAFTA, viena Grammy un Eiropas Kinoakadēmijas balva. Ennio Morrikone piecas reizes ticis nominēts Oskaram, taču konkurences cīņā nevienu reizi to nav ieguvis. 2007. gadā no Klinta Īstvuda rokām viņš saņēma goda Oskaru par sasniegumiem karjerā.
Viņš ir ietekmējis gan kinomūzikas komponistu Maiklu Naimenu, gan rokgrupu Muse. Dziedātājs Morisejs lepojas, ka Ennio Morrikone ir aranžējis stīgu instrumentu partiju viņa albuma Ringleader of the Tormentors (2006) dziesmā Dear God Please Help Me. Viņa opusu fragmentus savos skaņdarbos izmantojuši reperis Džejs Zī un elektroniskās mūzikas grupa The Orb. Itāļu meistara kompozīcijas par savu koncertu uvertīru dažādos laikos izvēlējušās grupas Ramones, Metallica un The Mars Volta.
Iedvesma mūža garumā
Ennio Morrikone dzimis un audzis Romā. Jaunībā, sekojot tēva pēdās, viņš spēlēja trompeti. "Kopā ar tēvu uzstājāmies Romas viesnīcās un deju zālēs. Mēs spēlējām vāciešiem, kuri bija okupējuši Itāliju, pēc tam – amerikāņiem," atceras komponists. Ennio Morrikones spēlētā trompete skan dažos viņa sacerētajos skaņu celiņos.
1946. gadā Romas Svētās Cecīlijas Nacionālajā akadēmijā viņš ieguva trompetista diplomu, 1954. gadā – komponista diplomu. Klasisko mūziku Ennio Morrikone sācis komponēt 50. gadu beigās. Pēc tam viņš kļuva par aranžētāju Itālijas sabiedriskajā raidsabiedrībā RAI un ierakstu kompānijā RCA Italy. Mūziku kino, teātrim, radio un televīzijai viņš sacer kopš 1961. gada.
Par iedvesmas avotu visas dzīves garumā Ennio Morrikone uzskata gregoriskos dziedājumus, kā arī dažādu tautu – romiešu, grieķu, ķeltu, ģermāņu – mūziku. No komponistiem viņu interesē Džirolamo Freskobaldi (1583–1643), Johans Sebastiāns Bahs (1685–1750) un Gofredo Petrasi (1904–2003), kurš bija viņa profesors konservatorijā. "Ar Mocartu, Bēthovenu un Haidnu manas attiecības nav tik tuvas," piebilst Ennio Morrikone.
Nejaušais romāns ar kino
"Es nekad nebiju domājis, ka strādāšu kino industrijā," saka Ennio Morrikone. "Mani interesēja klasiskās mūzikas komponēšana, taču ģimenei bija vajadzīga nauda, un es sāku veidot aranžējumus radio un televīzijai, piedalīties skaņu plašu ierakstos. Lielas ierakstu kompānijas arvien biežāk vērsās pie manis ar lūgumu aranžēt skaņdarbus. Tajā pašā laikā man ļoti gribējās radīt mūziku, kura atstātu dziļu iespaidu uz klausītājiem. Tie bija sarežģīti radošie meklējumi. Rakstīt mūziku filmām nav viegli – ar to ir saistīts ilgs pārdomu process, es vienmēr domāju par klausītāju un skatītāju uztveri. Mūzika filmā nedrīkst kļūt par šķērsli tam, kas ir redzams uz ekrāna, taču arī komponists nedrīkst zaudēt savu individualitāti. Darbs kino man allaž ir bijis saistīts ar pamatīgiem pētījumiem, kuri man noderējuši klasiskās mūzikas komponēšanā. Taču es joprojām uzsveru – es esmu komponists, kurš nebija plānojis pievērsties kinomūzikai."
Ennio Morrikone ir pārliecināts: kinomūzika ir šodienas mūzika: "Kad tiks rakstīta mūsdienu skaņu kultūras vēsture, muzikologiem būs jāņem vērā kinomūzika, jo tajā ir laikmetīguma kods." Ennio Morrikonem patīk strādāt ar orķestri, savukārt elektroniskie mūzikas instrumenti, viņaprāt, padara skaņu nepatīkami plakanu.
Samērā nesen – 2001. gadā – Ennio Morrikone sāka aktīvu koncertdarbību. Viņš sniedz koncertus, kuros diriģē simfonisko orķestri un kori. Programmā – viņa akadēmiskā mūzika un melodijas no filmām. Janvārī itāļu komponists uzstāsies Prāgā, Budapeštā un Bratislavā. Februārī – Dublinā, Londonā, Ķelnē, Antverpenē, Amsterdamā un Vroclavā. Martā – Maskavā un Helsinkos. Maijā – Romā un Parīzē.
Maestro riņķo pa apli
Stokholmā notikušajā intervijā komponists man aizraujoši stāstīja par savu darba režīmu un dienaskārtību. Ennio Morrikone ir pieradis celties ļoti agri – piecos. "Agrāk, kad biju ārkārtīgi aizņemts ar aranžējumiem televīzijai, strādāju naktīs, taču bieži aizmigu pie galda. No rīta nācās konstatēt, ka nekas nav izdarīts, turklāt ārsts mani brīdināja par skoliozi. Lai izvairītos no veselības problēmām, 35 gadu vecumā septiņos no rīta es sāku spēlēt tenisu. Reiz man tik ļoti gribējās uzvarēt, es neveiksmīgi paslīdēju, sasitu zodu un guvu smagu traumu. Kopš tā laika nodarbojos ar vingrošanu un soļošanu. Dažreiz es to sāku darīt ap četriem puspieciem no rīta. Soļot varu savā mājā – to es arī daru katru rītu, riņķoju pa apli. Pēc tam dodos pēc avīzēm, rūpīgi lasu un pulksten pusdeviņos vai deviņos esmu gatavs pievērsties komponēšanai."