Senā leģenda par neremdināmo dzīves un mīlas dēku baudītāju donu Žuanu Latvijas Nacionālās operas iestudējumā norisinās uz spoži balta kruīza kuģa, kur operas varoņi ir spiesti nemitīgi sastapties, atkal un atkal izspēlējot savas kaislību spēles bez iespējas no tām izstāties. Izrādi Latvijas Nacionālajā operā iestudējis Andrejs Žagars, tās scenogrāfs ir Andris Freibergs, kostīmu māksliniece – Kristīne Pasternaka.
Gints Glinka ir studējis Latvijas Mūzikas akadēmijā un Dānijas Karaliskajā mūzikas akadēmijā Kopenhāgenā. Viņš piedalījies Helmūta Rillinga, Kurta Zanderlinga un Pjēra Bulēza meistarklasēs Dānijas Karaliskajā teātrī. 2001. gadā viņš saņēmis Dānijas diriģentu asociācijas Klasiskās mūzikas diriģentu balvu. 2003. gadā viņš saņēma Dānijas Nacionālās bankas un Dānijas Diriģentu asociācijas balvu studijām pie Zubina Metas Bavārijas valsts operā. Gints Glinka saņēmis Lielo Mūzikas balvu 2006 par izcilu Bēthovena 9. simfonijas interpretāciju.
Gints Glinka ir diriģējis Kremerata Baltica, Berlīnes vācu kamerorķestri, Sanktpēterburgas filharmonisko akadēmisko orķestri, Kopenhāgenas filharmonisko orķestri, Varšavas filharmonisko kamerorķestri, Dīsburgas filharmonisko orķestri, Porto nacionālo orķestri, Keiptaunas filharmonisko orķestri, Odenses simfonisko orķestri, Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, Latvijas Nacionālās operas orķestri u.c., kā arī piedalījies ierakstos ar Dānijas Radio koncertu orķestri. No 2006. līdz 2009. gadam Gints Glinka bija Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents.