Foto: Publicitātes foto

LNO viesizrādes Maskavā raisījušas plašu rezonansi

Autorizēties

Pievienot komentāru

Rādīt labākos

31 komentārs

19. februāris, 2013, 10:18

Figaro

Kurmačovs nebūt nav vienīgais, kurš novērtēja LNO situāciju visai trāpīgi. Lūk, te ir vēl: http://www.operanews.ru/13021704.html Šis rakstu gals ir pat labāks ar to, ka mazāk aizraušanās ar ideoloģiju. Runa ir tiešām tikai un vienīgi par mūziku un režiju. Arī secinājumi ir ļoti prātīgi izdarīti. Vienīgais, ko es vēl piebilstu šim autoram A. Matusēvičam, ka arī vokālā līmeņa krišanās, tas, ka trīs galvenās lomas vispār neizpildīja vietējie solisti (un arī neviens to neizdarīja spoži) un ka arī tie vietējie solisti, kuri bija, atstāja gandrīz apjukumā ar savu sniegumu... tomēr arī ir saistīts ar režoperu un Žagaru. Mēs taču zinām, pat neesot tik tuvu un iekšā visās intrigās, kā LNO notiek solistu atlase un izvirzīšana lomām, pēc kādiem kritērijiem ir lemts, kurš dziedās un kurš nē utt. Tā kā diemžēl arī dziedāšanas līmeņa krišanās ir saistīta ar Žagara ēru operā. Uz to vedina domāt arī tas, ka par veiksmīgiem kritiķi ir nosaukuši tikai kora un dažu otrā plāna solistu sniegumu (pamatā K. Zadovska un I. Bagele). Protams, ne bez nozīmes ir arī fakts, ka pēdējos divdesmit gadus labākie "kadri" dodas dziedāt prom pasaulē. Bet arī tur viss nav tik skaidrs. Kas ir ar Opolais? Viņa tiešām Maskavā bija tik švaka? Pie mums mūsu vietējie plašsaziņas līdzekļi visiem veidiem, it īpaši LNO preses dienests un radio Klasika, cenšas tieši viņu pasniegt kā absolūti pārāko no visiem mūsu ārzemēs dziedošajiem (Lielās Mūzikas balvas teju katru gadu utt.). Labi, Ņujorkā nupat it kā esot bijušas bezierunu ovācijas. Bet pēc ņujorkiešiem ne par ko nevar spriest, jo Metropolitēna publikai tiešām raksturīgas tādas nedaudz sporta stadionam raksturīgas izpausmes - viņi aplaudē izrādes laikā, kad solists vispār tikai iznāk uz skatuves un vēl pat nav sācis dziedāt utt., pēc ārijas, protams, arī. Turklāt šī publika ir īpaši pretimnākoša tieši iesācējiem. Es neticu, ka Maskavas kritika "noraka" Opolais bez kāda iemesla. Pievērsiet uzmanību arī tam, ka mūsu vietējiem "ekspertiem" kādreiz, piemēram, nepatika Maijas Kovaļevskas Tatjana Siguldas "Oņeginā" un O. Silabriedis to nokritizēja ar diezgan lielu aplombu. Man gan ir nācies lasīt dažu šo pašu krievu kritiķu, kuri tagad Maskavā nokritizēja Opolais Tatjanu, ļoti pozitīvas un pat sajūsmas atsauksmes par Maijas Kovaļevskas Tatjanu Vīnes operā, kas bija tajā pašā vasarā, kad viņa to dziedāja Siguldā. Mūsu vietējiem cildinātājiem un nolicējiem ticēt nevar. Tas ir pilnīgi skaidrs. Jātic savām ausīm un vēl itāļu un austrieši kritiķiem. Tie ir visprofesionālākie un visobjektīvākie. Man vienkārši jautājums - varbūt Opolais sniegums vienkārši ir nestabils? Dažreiz viņa uz emocijām rauj visus jumtus nost un ar to sajūsmina arī publiku, bet dažreiz vienkārši, kā krievi teiktu, "ņe prjot"? Jo zinu, ka arī atsauksmes par viņas sniegumu citviet pasaulē ir visai pretrunīgas - te jūsma, te neizpratne. Un manai ausij Opolais balss tomēr ir nedaudz par asu. Jā, es zinu, ka tas ir spinto un tā laikam jābūt, bet ko padarīsi, ja gribas dzirdēt kaut ko glāsmaināku.

Atbildēt
1
0

22. februāris, 2013, 16:57

=> to Nu ja

Varbūt Jūs varētu te iedot kādus dažus linkus, kuri kalpotu kā piemērs tam, ko Jūs rakstāt. Par La Skalu atradu tikai slavinošas kritikas. Varbūt pašu Bārenboimu maskavieši bailēs, ka šoreiz viņus nosauks par provinciāliem, tomēr neizdrošinājās kritizēt, bet fakts paliek fakts - atsauskmes par La Skalu nekādā gadījumā nevar teikt, ka salīdzinājumā ar mūsu LNO viesizrādēm "pārmetumi ir gaužām līdzīgi". Pret K.M. Šišona diriģēšanas mākslu Maskavā nekad nav bijis lielas cieņas. Tur piemēri nebūs tālu jāmeklē, bet... vai tad Elīna Garanča un attiecīgi viņas laulātais draugs ir koncertējuši Lielā Teātra pēc rekonstrukcijas jaunatklātajā zālē? Cik man zināms, viņai Maskavā ir bijis solokoncerts Konservatorijas koncertzālē. Par viņu maskaviešiem ir radikāli pretēji vērtējumi - ir, kas viņu dievina, ir, kas "noliek" kā aukstu, tehniski spožu, bet nemāksliniecisku, daži pat apgalvo, ka arī viņas tehnika nav īsti kārtībā, ka augšas viņai skanot pārāk "saķīmiķoti". Bet tur nav nekāds brīnums, tad ir operas superzvaigžņu liktenis - viņām vienmēr ir nīdēji, kuri apgalvos, ka, sak, šī dziedātāja, kura neko neprot, nez kāpēc ir tik slavena. Maskavieši apmēram tāpat izturas arī pret A. Ņetrebko.

22. februāris, 2013, 13:33

to Nu ja

Jūs palasiet šo pašu blogistu zelējumus gan par Lielā teātra pirmizrādēm,gan par La Skalu,gan par Garančas -'ŠIsona koncertu Maskavā,tad redzēsiet ,ka pārmetumi ir gaužām līdzīgi.

19. februāris, 2013, 13:39

Nu ja

tas tiešām tā ir, tad jau Maskavas Lielā Teātra publika ir pieradusi pie tā, ka solisti nedzird orķestri, jo jādomā taču, ka tas pats notiek arī visās citās izrādēs. Diez vai pie šāda defekta var pierast. Es uzmanīgi klausījos I. Dolženko teiktajā un man atslēgas frāze bija: "Ja očeņ ļubļu Kristinu". Var saprast mēģinājumu attainot neveiksmi. Lai gan man ticamāk šķiet, ka viņa vienkārši bija atbraukusi emocionāli un fiziski izsmelta no Ņujorkas un viņai vienkārši nepietika spēka nouguņot arī vēl Maskavā. Citā kondīcijā viņa to izdarītu arī ar visu sabeigto akustiku. Un La Skala arī tāpat detonēja? Vismaz kritikās par to nekas nav lasīts. Bet dziedātaja, sanāk, ar tām pašām problēmām, kādas bija mūsējiem. Turklāt jaunā zāle jau remontā taču nemaz nebija.

19. februāris, 2013, 12:18

Vajadzēja

uzmanīgi klausīties operdziiedātājas Dolženkko teiktajā ,ka akustika ir sabojāta tā,ka solisti slikti dzird orķestri,'tās solistes ,kuras skraidīja pa rampas malu ,arī bija labi dzirdamas,parterī skanēja labi ,arī ovācijas bija milzīgas.

19. februāris, 2013, 11:55

Bet kāpēc

tad orķestri nedzirdēja arī dziedātāji uz skatuves? Jo par to, ka solisti detonēja, it īpaši pirmajā "Oņegina" izrādē, jau raksta ne tikai Matusēvičs, te tak ir augstāk komentāros norādīta vesela virkne kritiku, kurās lasāms kas ļoti līdzīgs, un pat mūsu radio Klasika uzmanīgi centās pateikt, ka nav īsti izdevušās tik izrādes. Vai tiešām Maskavas kritiķi lieliski nospēlētas izrādes nokritizēja tikai tāpēc, lai ieriebtu sev nevēlamajam Lielā Teātra direktoram? Un varbūt tad tas bija politiski nepareizs solis braukt ar viesizrādēm uz Lielo Teātri tieši tagad, kad viņiem pašiem tur notiek savas razborkas?

19. februāris, 2013, 11:16

pilnīgas

muļķības Matusēvičs raksta par orķestra sniegumu,jo abās zālēs skanējums atyarīgs no vietas ,kur skatītājs atrodas, vēl vairāk Jaunājā zālē 8.rindas līmenī atradās kautkāda parikte,kas visu izrādes laiku dūca,parasti šajā zālē izrādes notiek ar pastiprinājumu,lai izlīdzinātu kopskaņu,šoriez tas netika darīts,'viesi nevar dažu dienu laiikā uzlabot viņu akustiku.Patlaban Lielajā teātrī notiek cīņa par varu,'tāpēc kritīzēts tiek viss,ko dara administrācija,arī Barenboims ar savām Milānas La Skalas viesizrādēm.

19. februāris, 2013, 2:27

sisko

Lai cik tas nebuutu skarbi,kritisko recenziju autors noteikti bija shajaas viesizraadees un klausijaas,kaa arii daudz ko saprot no lietaam,ko var izsecinaat no vinja iztirzaajoshaa veerteejuma.Piemeeram,Petrenas vilka tempus-Petrenas vienmeer un visur velk tempus jebkuraa skanjdarbaa-taisniiba. Rezhija liidz riebumam sviestaina un nu jau arii neorigjinaala-taisniiba. Sonoras balsspeeja,jeb nespeeja-taisniiba. Veiksmiigaa Opolais aizvietoshana ar Lielaateaatra solisti-taisniia. Vieniigais iemesls kaa deelj tiek vestas shiis izraades ir Zhagara rezhija-arii taisniiba. Tie,kas pasuutija pozitiivaas recenzijas grib nosleept svilpienus skatiitaaju zaalee!

Atbildēt
1
0

17. februāris, 2013, 10:48

Te būs

http://www.rbcdaily.ru/lifestyle/562949985714897

Atbildēt
0
0

16. februāris, 2013, 12:47

*************

http://www.vedomosti.ru/lifestyle/news/8966971/starushka_evropa?fb_action_ids=482770381782398&fb_action_types=og.recommends&fb_source=other_multiline&action_object_map={%22482770381782398%22%3A168656793282633}&action_type_map={%22482770381782398%22%3A%22og.recommends%22}&action_ref_map=[]

Atbildēt
2
0

16. februāris, 2013, 15:11

Šis jau bija

linkā, kas norādīt, "Vēl viena" komentārā

15. februāris, 2013, 12:22

Ja

tam Kurvačovam nenāktu līdzi nedraudzīgā ,gribētos teikt,pat lielšovinistiskā pieskaņa ,viņā varētu pat ieklausīties,bet citādi tāda lamāšanās vien sanāk.

Atbildēt
5
1

14. februāris, 2013, 23:25

recenzijas

http://ru.focus.lv/content/moskovskiy-kritik-gromit-gastrolnogo-onegina-zhagarsa vai http://belcanto.ru/13021001.html un http://ru.focus.lv/content/moskovskiy-kritik-opyat-gromit-gastrolnogo-zhagarsa-subektivno-no-tak-krasivo vai http://www.belcanto.ru/13021101.html

Atbildēt
1
0

14. februāris, 2013, 22:28

Vēl viena

http://www.vedomosti.ru/lifestyle/news/8966971/starushka_evropa?full#cut

Atbildēt
0
0

14. februāris, 2013, 22:15

Recenzija

http://www.ng.ru/culture/2013-02-14/8_opera.html

Atbildēt
0
0

14. februāris, 2013, 22:12

Zina

Zīmīgi ir tas, ka viesizrāžu atvēršanas preses konferencē, reportāžās un rakstos krievu presē kā visu Rīgas viesizrāžu hedlains tika pasniegta mūsu "starpautiskā operas dīva" Kristīne Opolais (kura, cik var noprast no krievu preses, vēlāk esot izrādījusies nevesela), uzreiz uzskaitot un visur uzsverot visus viņas sasniegumus, ka viņa nupat no Ņujorkas, kur visi tur par viņu bijuši sajūsmā un līgumi ar Metropolitēna operu viņai esot līdz 2019. gadam, un ka viņa dziedot arī uz tādām Eiropas prestižākajām skatuvēm kā Vīnes Valsts opera, Milānas La Skala, Londonas Karaliskā opera, Bavārijas Valsts opera un, un, un... Tikai aizmirstot to, kā tā ir Maskava, nevis Rīga! Tur būtu bijis varbūt pareizāk pat uzvesties "po skromņeje", un izgudris noklusēt par dziedātājas līdzšinējiem sasniegumiem. Krieviem pašiem ir ļoti daudz starptautisku operas zvaigžņu, kuri dzied uz visām šīm minētajām skatuvēm. Tikai Krievijas publika un kritiķi, atšķirībā no Latvijas, ir pret šiem savējiem no ārzemēm iebraukušajiem vēl daudz prasīgāki. Man ir nācies lasīt, cik piekasīgi viņi vērtē Annas Ņetrebko, Dmitrija Hvorostovska, Marijas Guļeginas, Marinas Poplavskas u.c. uzstāšanās. Šķiet, ka viņiem pat nostrādā pretējā reakcija, ka, sak, nu un tad, ka amerikāņu, austriešu un angļu kritiķi jūs tur slavē, mēs tagad paskatīsimies paši un tad pateiksim, ko mēs par jums domājam! Nezinu, protams, cik slima bija Kristīne Opolais un cik lielā mērā slimība ietekmēja viņas uzstāšanos, tomēr esmu gandrīz pilnīgi pārliecināta, ka Maskavas kritiķi viņu vērtētu cilvēcīgāk un saprotošāk tad, ja nebūtu bijis šīs masīvās kampaņas, pirms vēl nodziedāta kaut viena izrāde.

Atbildēt
11
0

14. februāris, 2013, 20:38

cik ilgi?

Izlasīju abas Kurmačova recenzijas. Trāpīgas. Abas izrādes neesmu redzējusi, un tieši murgainās režijas dēļ arī neapmeklēšu. Žēl mūsu talantu, kas bojā sevi pārprastā "ģēnija" haotiskajā "vadībā".

Atbildēt
8
0

14. februāris, 2013, 19:15

vēsture

Pats esmu piedalījies mūsu operā iestudētajā Borisa Godunova izrādē. Varbūt cien. kritiķis to ir redzējis Rīgā,jo viesizrādēs tā nekur netika vesta. Iestude'juma gadu neatceros - tas varētu būt laikā no 1980 - 1985. Iestudēja ļoti labs krievu režisors,dažas izrādes diriģēja arī Vasilijs Sinaiskis.

Atbildēt
1
0

15. februāris, 2013, 8:36

radio-3 KLASIKA

13. februārī pēc 10-tiem no rīta. Tikai neceriet tur izdzirdēt izvērstus muzikālus priekšnesumus. Pietiks ar to, ka baudīsit kvalitatīvi katastrofālus interviju ierakstus. Skaidrs, ka aizbildināsies ar "apstākļiem", bet, ja mūsu super-tehnikas laikmetā tā vien var, tad lai nedara nemaz, neērti klausīties, ka šiem nemaz nav kauns to čerkstoņu laist ēterā.

14. februāris, 2013, 22:47

Dīvaini

ir tas, ka pašam V. Sinaiskim esot patikušas šīs viesizrādes. Te vismaz tā rakstīts. Klasikā viņu nedzirdēju. Varbūt kāds var pateikt, kad bija raidījums par viesizrādēm, lai varu pameklēt arhīvā?

14. februāris, 2013, 17:41

to Atkal

Piekrītu Jums ,jo K.ir sastindzis savā domāšanā laikā un telpā,ļoti pavirši secinājumi.

Atbildēt
4
4

14. februāris, 2013, 17:35

Tomēr

LNO vairāk kritizēja, kā cildināja. Solisti un diriģenti visi dabūja, arī mūsu dīva K. Opolais. Vienīgās, ko cildināja, turklāt bez nevienas kritiskas piezīmes, bet slavēja visi, bija Ilona Bagele un Kristīne Zadovska. Arī koris izpelnījās piekrišanu. Par iestudējumu režisorisko pusi pat nerunāsim - tur kritiķi ļoti prātīgi uzskaitīja, kur visur viņi jau bija redzējuši elementus dažādos iestudējumos, pie dažādiem režisoriem (pamatā D. Čerņakovs un mūsu operā bēdīgi slavenās "Figaro kāzas" ar drātēšanos iestudējusī bulgāru režisore Vera Ņemirova) - pat epatāžas A. Žagara iestudējumos ir citu epatāžistu citāti.

Atbildēt
14
0

14. februāris, 2013, 17:19

Atkal

Pirms 27 gadiem šis autors nekādi nevarēja redzēt Latvijas operas "Borisu Godunovu". Tā visticamākais bija Igaunijas operas izrāde. Šim vecajam zēnām Kurmačovam acīmredzot ir kaļķītis galvā, tāpēc visā nopietnībā lasīt un analizēt viņa padomjaiku nostaļģijas apvējotos domugraudus jau, protams, var, bet nevietā būtu teikt, ka viņš nu būtu tie "Krievijas mediji".

Atbildēt
5
7

14. februāris, 2013, 17:12

:(

Un tagad palasām, ko patiesībā raksta Krievijas mediji! belcanto.ru/13021001.html

Atbildēt
4
0

15. februāris, 2013, 10:17

cerība esot kam tur mierinājums

Nevar teikt,ka pret krievu operu mūsu teātris būtu attiecies neieinteresēti- ir bijis "Susaņins", "Kņazs Igors", "Kiteža", "Pīķa dāma", "Dēmons", "Laulības klosterī", "Cara līgava","Mīla uz trim apelsīniem", "Katerina Izmailova" ( krietna daļa pat vairākkārt), bet noturējušās, piedodiet, naivākās- "Jolanta" un "Oņēgins". Vai tad latviešu operām svētīgs liktens bijis? Nu, "Zelta zirgs" uzvarēja, sākumā Jāņa Zābera dēļ, tad skolu jaunatnes obligātās apstrādes kampaņās skolu brīvdienu laikā. Nu leposimies, ka visu Vāgneru esam izņēmuši cauri,kā smejies, pāris seansos. Tik daudz pasaules šedevru mums būtu apgūstami, bet sanāk, ka tā kā lielības vai atzīmēšanās dēļ daudz ko uzvedam, ar ilgāku palikšanu neapgrūtinoties.

15. februāris, 2013, 8:49

Varbūt

Romāns Poļisadovs? Režiju gan vajadzētu jēdzīgu, jā,. var būt zināma atsvešinātība, tomēr saglabājot norādes uz autentisko darbības laiku un vietu. Tikai bez pārnesumiem. Tie jau ir tik nodrillēti, ka tālāk nav kur. Ļoti žēl, ka mūsu operā tik maz izmanto mecosoprānu Ilonu Bageli, kura man vienmēr ļoti patikusi un šķitusi ļoti pārliecinoša. Viņas spilgto sniegumu atzīmē pat visiznīcinošākās kritikas par LNO Maskavas viesizrādēm. Dzirdējām, cik lieliska viņa bija N. Rimska-Korsakova "Caras līgavas" koncertuzvedumā. Viņai jau sen laiks lielākām un nesošākām lomām uz LNO skatuves. Jā, par to, cik reti notiek izrādes, pat vispopulārāko operu izrādes, žēl pat runāt.

15. februāris, 2013, 8:28

Diez vai sanāks

Protams, ka varu būt nesapraša, bet vai mums pašlaik ir tāds harizmātisks solists ( kā, piemēram, Gjaurovs, Šaļāpins...) basu grupā? Turklāt šis jau nu ir mūzikas šedevrs,kuru izpildot ar skaistu balsi un decibeliem būs par maz, tikpat izšķirošas ir spējas veidot tēlu ( aktiermeistarība). Tad vēl ņemsim vērā, ka vērienīgas operas vienas sezonas laikā mums izrādītas ar krietnām laika atstarpēm. Ne tikai krievu operas, bet dažkārt arī "Aīda", "Tanheizers" ir gaidījušas savu "kārtu" tik pacietīgi,ka taisni jābrīnās, ka solisti un koris ( viņiem taču lapu rokā nav) kādreiz nav palikuši ar mutēm vaļā un uzvaroši sasniedz finālu. Par šodienas "stilu" jau vispār negribas runāt, lai nesāpinātu māksliniekus, kam tas golgātas ceļš ejams. Galā jau tiktu, bet tādā pusinkvizīcijas režīmā, ja vēl pieskaita klāt režisoriskos trikus, kādus jau nākas izpildīt visā pasaulē, lai kaut kā apslepenotu māksliniecdisko izlavierēšanu, visbiežāk izlīdzoties ar laikmeta maiņu, klāt pievienojot visādīgu darīšanos, suņus un sunīšus, kazas, zirgus un, protams sexīguma ieročus. Skaistums un raibums, inovatīvās gultas,datori, fašistisko Vāciju attēlojoši mundieri, peļķes, būri... visā pasaulē kļuvuši par migrējošiem paņēmieniem. Kur tad vēl pats SOLISTS, kuram jābūt pārliecinošam tai brīdi, kad Operas vadība izlēmusi viņu druscītiņ gaismā izcelt.

14. februāris, 2013, 21:56

Paldies!

Tad sanāk, ka mūsu operai ir ārkārtīgi veicies ar "Borisu Godunovu". Varbūt vajadzētu iestudēt atkal? Tikai režisoru izvēlēties ar prātu. Dziedātāji un mūziķi tiktu galā.

14. februāris, 2013, 21:48

Jā,

"Boriss Godunovs" bija Operas repertuārā 80. gados. Pirmizrāde 1981. gadā ar Maiguru Andermani, Kārlis Miesnieks, Tad sekoja atjaunojums ar izcilo Sergeju Martinovu titullomā, uzdrošinos apgalvot, ka redzēju šo izrādi 1985.-86. gadā. Marina Mnišeka- Rita Zelmane, Grigorijs- Viktors Svetovidovs, kā īpaši veiksmīgs tika izcelts arī Jānis Sproģis Vientiesīša tēlā. Diriģents- sākotnēji Vasilijs Sinaiskis, vēlāk Aleksandrs Viļumanis (?),režisors- R. Tihomirovs, Artūra Lapiņa scenogrāfija.

14. februāris, 2013, 18:33

Šeit

norādītā nav vienīgā kritiskā recenzija, bet varbūt nekvalitatīvākā. Tiešām, cik man zināms no Rīgas operas vēstures, tad "Borisu Godunovu" te iestudēja 1949. gadā. Iestudējumu rādīja Maskavā un tas ieguva Staļina prēmiju. Tas piedzīvoja 113 izrādes un repertuārā bija līdz 1964. gadam. Ja Kurmačovs pirms 27 gadiem ir redzējis mūsu operas izpildījumā tik izcilu "Borisu Godunovu", tad tam bija jābūt 1986. gadā. Kāds atceras? Vai maz pie mums tad bija repertuārā "Boriss Godunovs"?

14. februāris, 2013, 17:41

aha

Tātad šī ir pašu izlase no tā ko raksta? Tā jau domāju Diez vai krievu publikai patika zagara režijā - plikais dibens, kas pagriezies pret publiku visā savā mau-ībā aizpele pa skatuvi attieksme tā teikt "na ļico":)