Šābrīža mainīgajā pasaulē visprātīgāk ir sekot sezonas aktualitātēm LNSO mājaslapā. "Esam iesnieguši projektu VKKF, lai varam tiešsaistē bez maksas raidīt LNSO koncertus. Ļoti ceram uz viņu atbalstu," saka LNSO direktore Indra Lūkina.
Kā pašlaik iespējams plānot un nodrošināt darbu?
Ir jāievēro dažādi ierobežojumi, tomēr drīkstam strādāt. Mūsu joma nav apstājusies. Tiklīdz atkal varējām sākt strādāt, atsākās LNSO mēģinājumi. Toreiz, maijā, drīkstēja pulcēties tikai trīsdesmit cilvēki. Andris Poga un Guntis Kuzma momentā izstrādāja ieraksta plānu ar mazajiem sastāviem. Šī ir unikāla laikmeta liecība, mūsu Covid laika darba rezultāts – (rāda tikko Somijas izdevniecībā Ondine klajā nākušo Tālivalda Ķeniņa mūzikas albumu – I. L.). Bija jāievēro divu metru distance, tāpēc paplašinājām skatuvi. Skaņu režisors Normunds Šnē nāca un pētīja, kāda vispār, šādi sēžot, būs skaņa. Esam laimīgi, ka varējām sākt strādāt atšķirībā no nozarēm, kuras bija pilnīgi apturētas.
Nu jau varam strādāt arī ar lielajiem sastāviem. Valstī noteiktu regulējumu vairs nav, tomēr ievērojam viena metra distanci stīdziniekiem, pusotru metru pūtējiem. Šim nolūkam iegādājāmies podestūru. Lielākā daļa no stīdziniekiem izvēlējušies sēdēt katrs pie savas pults. Protams, tas ir liels papildu darbs nošu sagatavošanai, un ir jādomā, lai visiem vienlaikus nevajadzētu pāršķirt lapu.
Šovasar strādājām ļoti intensīvi. Ierakstījām trīs albumus un arī koncertējām. Pirmais albums jau gatavs. Ondine mākslinieciskais vadītājs deva ziņu, ka augstu to novērtējis. Ondine izdos arī Pētera Vaska mūzikas albumu, kuru ierakstījām kopā ar izcilo obojistu Albrehtu Meijeru (Vācija). Varējām viņu dabūt, jo viņam Covid laikā atcelti piecdesmit koncerti, un ierakstam bija valsts naudas piešķīrums. Manevrējam, kur var dabūt ierakstiem naudu. Latvijas skaņu ierakstu nams Skani izdos vēl vienu Tālivalda Ķeniņa CD, kurā būs vijoļkoncerts un koncerts sitaminstrumentiem.
Naudas pagaidām vēl pietiek, kaut arī ieņēmumi sarukuši dramatiski?
Līdz septembra beigām esam izdzīvojuši, jo bija arī valsts atbalsts, tā saucamā Covid nauda. Orķestra mūziķu atalgojums nav samazināts, taču arī darba nav kļuvis mazāk. Valsts dotācija nosedz pamatfunkcijas (mūziķu algas, ēkas uzturēšanu), bet mākslinieciskajai darbībai, instrumentu apkopei, darbinieku veselības apdrošināšanai nepieciešamie līdzekļi ir jānopelna pašiem ar orķestra piedalīšanos citos projektos un ar telpu izīrēšanu citiem pasākumu organizētājiem. Ar koncertu biļešu ieņēmumiem to nosegt nevaram, turklāt tagad tie ir uz pusi mazāki, jo zālē drīkstam ielaist tikai trīssimt klausītāju.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena trešdienas, 30. septembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!