Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +2 °C
Daļēji apmācies
Svētdiena, 1. decembris
Emanuels, Arnolds

Svētki akordeona princesei

Ksenijas Sidorovas jubilejas koncertā – plaša stila amplitūda

Spilgtā un harismātiskā, pasaulē visur gaidītā Latvijas akordeoniste Ksenija Sidorova ar solo programmu 6. oktobrī Lielajā ģildē svinēs savu 30. jubileju. "Latvijai 100, man 30, un ir pagājuši pieci gadi kopš mana pēdējā solo koncerta šeit," gatavojoties notikumam, saka viņa pati.

Augumā trauslā Ksenija Sidorova ir pārliecinoša sava smagā akordeona valdniece, sava instrumenta vēstnese pasaulē. Viņa ir Londonas Karaliskās Mūzikas akadēmijas absolvente, pirmā akordeoniste, kura saņēmusi prestižo Viņa Augstības Velsas prinča mūzikas balvu, vairāku starptautisku konkursu laureāte, prestižās Echo Klassik balvas ieguvēja, skaņu ierakstu nama Deutsche Gramophon māksliniece... 2012. gada maijā Ksenija pirmā tikusi pie Brīna Tervela fonda starptautiskās godalgas. Viņa ir arī Lielās mūzikas balvas 2012 laureāte Par izcilu sniegumu.

Daiļā, virtuozā un nenogurstoši radošā mūziķe, kuru starptautiskajā apritē godā par akordeona princesi, dzimteni neaizmirst. Viņa šeit piedāvājusi jau daudzas aizraujošas programmas, visdažādākajā radošajā sadarbībā – no mandolīnista Avi Avitāla līdz Latvijas Radio bigbendam. Tomēr solo koncertu viņa spēlējusi tikai pirms pieciem gadiem.

Ksenijas Sidorovas jubilejas koncerta programma veidota stilistiski plašā amplitūdā – no barokāla svinīguma līdz tango kaislībām un no dabas rituma apceres līdz stāstu un pasaku tēliem. "Koncertā skanēs nopietna mūzika, neraugoties uz jubilejas svinēšanu. Gribas parādīt gan Bahu, gan oriģinālu mūzikas literatūru. Daži no skaņdarbiem ir jau sen iemīļoti mūsu akordeona pasaulē, daži ir mani aranžējumi. Bet galvenais – esmu atbraukusi mājās spēlēt savai iemīļotajai publikai, un tā ir vēl viena iespēja ar viņiem satikties!" saka Ksenija Sidorova. Dzimšanas diena ir 18. maijā, bet kāpēc gan nesvinēt visu gadu?!

Svinīgai koncerta ieskaņai – baroka lielmeistara Johana Sebastiāna Baha dejiskā Franču svīta. Dejiski motīvi caurstrāvo arī Igora Stravinska Tango, kas tapis 1940. gadā Holivudā. Krievu komponists Vjačeslavs Semjonovs fantāzijā par Jana Frenkela tēmu Sarkanais irbenājs apdzied neatbildētu mīlestību, Anatolijs Kusjakovs – Rudens ainavas (svīta). Balalaikas virtuozs Aleksejs Arhipovskis izsmalcināti portretē Pelnrušķīti, Alfrēds Šnitke sveicina ar savulaik padomju varas aizliegto teātra un baleta izrāžu lappusēm, kuras iedvesmojuši Gogoļa tēli. Līdz gada beigām ar līdzīgu programmu Ksenija Sidorova uzstāsies arī Austrālijā –  Melburnā, Adelaidē un Sidnejā, kā arī Vācijā – Furtā, Štutgartē un Ķelnes filharmonijā.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja