Pie pults stāsies šveiciešu maestro Filips Žordāns – pašreizējais Parīzes Nacionālās operas muzikālais vadītājs un nākamais Vīnes Valsts operas muzikālais līderis. Pavasarī Metropolitēna opera piedāvā skatītājiem pilnu Vāgnera Nībelunga gredzena ciklu (tas tiks atskaņots trīs reizes), kurā ir četras operas. Kinoteātros visā pasaulē būs skatāma Valkīra.
Šīs operas uzmanības centrā ir Nībelunga gredzena interesantākie varoņi savas dzīves izšķirošajos brīžos – dievs Votāns (basbaritons Grīrs Grimslijs), viņa sieva Frika (mecosoprāns Džeimija Bārtone), dvīņi Zīgmunds (tenors Stjuarts Skeltons) un Zīglinde (soprāns Eva Marija Vestbruka), kuriem ir incestuāla tieksme. Valkīras galvenā varone ir Votāna meita Brīnhilde. Šo lomu – vienu no sarežģītākajām dramatiskā soprāna partijām – atveidos izcilā dziedātāja Kristīne Gerke. "Nībelunga gredzena personāži ir dievi un mītiskas būtnes, taču, ja noņemsim fantastikas virskārtu, sapratīsim, ka tie ir vieni no cilvēcīgākajiem varoņiem opermākslā," uzsver Kristīne Gerke. Viņas iecienītākais fragments Gredzena ciklā ir Brīnhildes un Votāna aina Valkīras finālā: "Tā ir sirdi plosoša."
"Tieši Brīnhildei ir jāsaved kārtībā pasaule pēc dievu izraisītā haosa. Viņa ir vienīgā, kura saprot, kas īsti notiek, un atrod veidu, kā tikt ar to galā," saka diriģents Filips Žordāns. "Vāgners man ir īpašs – neviens cits komponists nepadara mani tik emocionālu, kad esmu pie pults. Ja klausos Pučīni Bohēmu, sēžot skatītāju zālē, es raudu. Taču tas nenotiek, kad diriģēju Bohēmu, – mūzika mani aizkustina, bet es saglabāju koncentrāciju," stāsta Filips Žordāns.
"Kad diriģēju Vāgnera Tristanu un Izoldi un Nībelunga gredzenu, ir brīži, kad emocijas gāžas pāri un tās ir grūti savaldīt. Tāpēc dažreiz nākas apzināti apslāpēt emocijas. Citādi – kā es izturēšu vēl vienu vai divas stundas?" Valkīra ilgst gandrīz piecas stundas. "Vāgners pieprasa īpašu diriģēšanas veidu un pieeju tempa izvēlei. Vāgners iemāca domāt ne tikai par detaļām, bet par lielu muzikālo audeklu kopumā. Es uzticos orķestrim un ļauju mūzikai plūst. Jauni diriģenti mēdz padarīt lēnas epizodes vēl lēnākas, savukārt ātras epizodes – ātrākas, lai uzsvērtu kontrastu un sasniegtu iespaidīgāku efektu. Taču Vāgnera mūzika iemāca rīkoties otrādi: lēnas epizodes nedrīkst būt pārāk lēnas, jo mūzika var sākt buksēt un enerģija izzūd," piebilst diriģents.
Skatuves burvju mākslinieka režisora Robēra Lepāža izrāde demonstrē moderno tehnoloģiju sasniegumus (Vāgnera tetraloģijas iestudējumā kritiķi gan viņam pārmet ideju trūkumu). Nībelunga gredzena galvenais scenogrāfijas elements ir milzīgs transformeris, kurš sver 44 tonnas un sastāv no 24 kustīgām plaknēm. Tās maina leņķi un veido dažādas skulpturālas formas, kā arī noder kā videoprojekciju virsma.