Līdz ar kanādiešu elektroniskās popmūzikas mākslinieka Greiema van Pelta, itāļu okultās psihedēlijas dueta Father Murphy, industriālās tehno mūzikas producenta S S S S no Šveices, amerikāņu perkusionista Man Forever, poļu tautas mūzikas dueta Żywizna un Valda Atāla vārdu nosaukšanu, nu zināma visa festivāla koncertu programma.
Kanādiešu mūziķa Greiema van Pelta (Graham Van Pelt) vārds daudziem varētu būt svešs, jo tikai dienu pirms viņa uzstāšanās festivālā Zemlika Monreālas izdevniecības Arbutus Records paspārnē iznāks mūziķa debijas albums Time Travel. Debijas albums ar paša, ne skatuves vārdu.
“Es gribu būt tik nenoslēpumains, cik vien varu,” saka pats van Pelts, kurš iepriekš bijis pazīstams ar skatuves vārdu Miracle Fortress (2007. gadā viņa albums Five Roses piekāpās Patrika Vatsona (Patrick Watson) ierakstam Polaris balvu pasniegšanā) vai kā grupas Think About Life dalībnieks. Nu, jau pirms vairākiem gadiem pārcēlies no Monreālas uz dzīvi Toronto, mūziķis vēlas būt vienkārši Greiems van Pelts.
Pametis dzimto pusi, redzot senus draugus izmaināmies un pazīstamas vietas kļūstam svešas, Greiems radījis, iespējams, personīgāko un godīgāko ierakstu līdz šim. Muzikāli tajā kāds saklausīs mūziķa vienaudzēm un līdzgaitniecēm Džesijai Lanzai (Jessy Lanza) vai Kellijai Lī Ouensai (Kelly Lee Owens) raksturīgu rotaļīgumu un viņš pats nenoliegs hausmūzikas grandu Lerija Hērda (Larry Heard), Vinsenta Floida (Vincent Floyd) vai Maurizio ietekmi uz savu muzikālo gaumi jaunībā, taču Time Travels ir viņš, Greiems van Pelts, un viņa Roland SH-101 sintezators visa albuma pamatā.
Pārkāpjot kādu nerakstītu, bet iepriekš cieti ievērotu principu – mūziķiem un to kolektīviem Durbē neatgriezties festivāla Zemlika ietvaros, notiek likumsakarīgs izņēmums. Ar koncertu festivālā atgriežas itāļu okultās psihedēlijas duets Father Murphy. Kopš Zemlikas pirmsākumiem un mūziķu pirmās uzstāšanās tajā 2012. gadā, Father Murphy Latvijā pabijuši vēl pāris reižu. Gan ar solo koncertu, gan kopīgas turnejas ar Jarboe ietvaros vēl nesen, pagājušā gada oktobrī Rīgā.
Federiko Zanatas (Federico Zanatta) un Kjaras Beratino (Chiara Berattino) atgriešanās Zemlikā iemesli ir vairāk, taču galvenais – caur un cauri emocionāls. Festivāla labi draugi, kuri ar līdzšinējiem koncertiem par tādiem kļuvuši arī daļai vietējās publikas, jau laiku atpakaļ paziņoja, ka albums Rising. A Requiem for Father Murphy (klajā nāca šogada pavasarī) ir viņu pēdējais un šobrīd jau iesāktā turnejā ir Father Murphy atvadas no klausītājiem.
Savas pastāvēšanas laikā duets ir kļuvis par vienu no interesantākajiem un īpatnējākajiem formējumiem itāļu nepopulārajā mūzikā. Nepagurstoša ceļošana pa pasauli un emocijām un skaņām pārblīvētās koncertuzstāšanās ir allaž bijušas kaut kur starp rituālu un māksliniecisku performanci. Žurnāls “The Wire” recenzijā savulaik centies asprātīgi “Father Murphy” mūziku ievietot starp “bēru atmosfēru, mājās gatavotu Morikoni (itāļu filmu mūzikas autors Ennio Morricone – aut.) un spēļu “Goblin” (pazīstama itāļu psihedēliskās rokmūzikas grupa – aut.), kuru vecais vells Dario (Dario Argento, kulta šausmu kino režisors – aut.) noteikti ņemtu par labu esam”.
S S S S ir producenta un mūziķa Zāmuela Zāvenberga (Samuel Savenberg) skatuves vārds. Tas reizē ir mēģinājums atšķirīgajā un atkārtojumos, autora vārdu sadalot pirmreizinātajos, kuri ir vienlīdzīgi un atšķirīgi vienlaikus. Kā apgalvo pats mūziķis, atkārtošanās kā konceptuāla virzība un fiziskas izmaiņas ir viņa pašizpausmes pamatu pamatā. Īpaši, ja runa ir par realitātes uztveri un attieksmi pret jau zināmo un tā atražošanu.
Ar 2015. gadā klajā nākušo ierakstu Just Dead Stars For Dead Eyes Zāmuels atmeta savai mūzikai iepriekš raksturīgo tehno-industriālo “ietērpu” un pievērsās dūcošiem, rūcošiem rēgiem, dreifējošiem ritma treniņiem, izirušiem lauka ierakstiem un tāltālām harmoniju atbalsīm. Šobrīd Zāmuels Zāvenbergs turpina uzstāties klubos un festivālos no Milānas līdz Berlīnei, no Berlīnes līdz Maskavai (Durbe ir pa ceļam), kā arī Bernē studē mūziku un mediju mākslu, raksta presē par Šveices klubu kultūru un vada nelielu laikmetīgās okultās mūzikas izdevniecību Edition Gris. Kā saka dažs labs kritiķis, Throbbing Gristle, SPK un Haus Arafna klausītāji var būt mierīgi. Klāt ir jaunu bezkompromisu mākslinieku paaudze.
Man Forever ir perkusionista Džona Kolpitsa (John Colpitts) viena no muzikālajām inkarnācijām. Viņš zināms arī kā Kid Millions, kā Ņujorkas eksperimentālās rokmūzikas ansambļa “Oneida” dibinātājs, kā bezbailīgs, zinātkārs un vienmēr novatorisks mūziķis un komponists.
Man Forever pēdējā, pagājušogad Thrill Jockey paspārnē klajā nākušā albuma Play What They Want ierakstā bez Lorijas Andersones (Laurie Andeson) un Yo La Tengo piedalījušies arī trio TIGUE mūziķi, kuri Zemlikā viesojās pirms diviem gadiem. Arī Džons Kolpits pirms sava solo koncerta Durbē pasniegs perkusiju meistarklasi, kurā piedalīties aicināts ikviens.
Żywizna ir atšķirīgu paaudžu mūziķu Rafaela Rogiņska (Raphael Rogiński) un Genovevas Lenarčikas (Genowefa Lenarcik) duets no Polijas. Vēl vairāk – mūziķi savu radošo darbību saista tieši ar Kurpie reģionu, tā kultūrvēsturiskā mantojuma izpēti un nodošanu nākamībai ar savu interpretāciju starpniecību. Rafaels ir labi zināms ģitārists, komponists un izpildītājmākslinieks, kurš skolojies džezā un klasiskajā mūzikā, līdztekus studējot arī muzikoloģiju un etnomuzikoloģiju. Ar dziļām saknēm ebreju kultūrā, R. Rogiņskis aizraujas ar aizmirstībai lemtu tradīciju izpēti, mēģinot palīdzēt tai izdzīvot un tulkojot to mūsdienu cilvēkiem saprotamā valodā. Kurpie reģions un tam raksturīgais dialekts ("Żywizna” tajā nozīmē “daba”), riti, lēnie dziedājumi, kuros viena zilbe var tikt stiepta caur vairākiem toņiem – tas viss aizrauj Rafaelu Rogiņski jo īpaši. Un ne tikai – viņš bieži sadarbojas un uzstājas kopā ar beduīnu mūziķiem, mūziķiem no Turcijas, Āfrikas, Lapzemes, Armēnijas un citām zemēm. Arī amerikāņu t. s. “primitīvā ģitārmūzika” un 60./ 70. gadu blūzs un rokmūzika iedvesmot Rafaela ģitārspēli.
Pārsteidzoša ir Genovevas Lenarčikas muzikālo gaitu attīstība, jo līdz pat 2015. gadam kundze no Korbijas ciema nebija uzstājusies plašākas publikas priekšā. Togad viņa pirmo reizi kāpa uz lielākas skatuves Pasaules festivālā, jo iepriekš viņa bija dziedājusi vien mājās un ciema sanākšanās. Kādudien ap to laiku viņa radio izdzirdēja raidījumu par Kurpie folkloras pētījumiem, fonā skanot izdevniecības PAN mākslinieku ierakstiem kopā ar viņas vectēva Staņislava Bržozovska dziedājumiem. Pārsteigtā Genoveva uzmeklēja šos etnomuzikologus, kuri interesējās par viņas dzimto pusi un bija uzgājuši liecības par viņas vectēvu, un tas rezultējās kundzes pirmajā uzstāšanās reizē minētajā festivālā. Pateicoties tik ilgai mākslinieciskajai izolācijai, Genovevas dziedāšanas maniera ir saglabājusies jebkādu ietekmju neskarta, tāpēc viņas priekšnesumiem piemīt pārsteidzošs arhaisma un tīrradnības šarms.
Visbeidzot, festivāla koncertu programma kļūst pilnīga ar Valda Atāla piedalīšanos tajā. Vai gan ir, ko piebilst par gleznotāju, rakstnieku un mūziķi, kurš izpilda dziesmas tikai ar savu mūziku un tekstiem, un par kuru zina un runā gan citi, gan Valdis pats, īpaši – nesen klajā nākušajā dzīvesstāstā Elles debesis? Ja nu vien to, ka uz Durbi mākslinieks nebrauks viens. Ar viņu kopā uzstāsies arī tuvākie domubiedri – multi-instrumentālists un bijušais Amerikas latviešu grupas Akacis solists un ģitārists Arnolds Kārklis un Egons Pičners jeb dzejnieks ar pseidonīmu EgA, kurš mūzikā izpilda savu dzeju ir vairāku mūzikas projektu autors un nesen izdevis ierakstu Balādes.
Biļetes uz astoto mūzikas, mākslas un vietējās ražas festivālu Zemlika 19. un 20. oktobrī Durbē nopērkamas elektronisko biļešu tirdzniecības vietnē internetā – Bezrindas.lv. To cena šobrīd – 26 EUR. Festivālam tuvojoties, biļtes kļūs dārgākas. Pārdošanā ierobežots skaits biļešu.