Vai vienā filmā ir iespējams apvienot vizuālo, acīm baudāmo tēlu iespaidīgumu ar mūzikas jutekliskumu, turklāt izvairoties no obligātās nepieciešamības izstāstīt sižetu un visiem saprotamu stāstu? Labi, jautāšu vienkāršāk – vai jums patika filmas Cirque de Soleil. Tālās pasaulēs un Pī dzīve – kā krāšņi mākslas darbi, efektīgas kustīgas bildes un tēli, tikai bez paša stāsta? Ja atbilde ir jā – filma Samsara domāta tieši jums. Vispār, aprakstot šo filmu, ir pulka vieglāk pateikt, kas tā nav, nekā formulēt, kas tā ir. Tā nav nedz izvērsta dokumentāla ekskursija pa žurnāla un/vai TV National Geographic daudzveidīgajiem maršrutiem. Tā nav bezsakarīgu efektīgu vizuālo triku parāde, kuras mērķis ir pārsteigt un likt brīnīties, kā iespējams kaut ko tādu dabūt gatavu (kaut gan arī tas ir šī darba efekts – brīnīšanās).
Dzīves aplis
Ar vārdu samsara (sansāra) tulkojumā no sanskrita apzīmē "mūžīgi ritošo laika un dzīves apli", proti, cikliskumu, kādā iekārtota daba un, filmas veidotāji visžēlīgi pieļauj, arī civilizācija. Visa mūsu kā Dieva un evolūcijas procesa radību eksistence.
Būdami ezoterikas "ticībai" piekritīgie, režisors Rons Frike (der iegaumēt arī viņa agrākos darbus Baraka un Chronos), producents Marks Megidsons, komponisti Maikls Stērns, Līza Džerārda (austrāliešu mūzikas kopas Dead Can Dance fani – prieks jums!) un Marčello de Frančiši, savu bezprecedenta juteklisko pieredzi translē iespaidīgā vizuālā darbā, kuram ērtības dēļ piešķirts filmas nosaukums.
Piecus gadus filmas veidotāji apceļoja 25 pasaules valstis, lai dokumentētu – nē, ne jau aktuālos, "karstos" procesus, bet pieskartos mūžīgajam un tipiskajam, kā arī iemūžinātu unikālās kultūras, paražu, tradīciju izpausmes šajās zemēs un planētas nostūros. Skeptisks prāts teiks, ka tā ir ierasta reklāmas prakse – atrast ekstrēmi interesantāko, pievilcīgāko, paradoksālāko, smukāko, iespaidīgāko, ko vien var, un savirknēt iegūtās epizodes, efektīgumu paspilgtinot ar meditatīvi krāšņu, psihoterapeitiskas iedarbības efektu raisošu muzikālo fonu. Varbūt. Taču tas neizslēdz prieku, ko šie moving images/kustīgie tēli spēj sniegt. It īpaši tādā spēcīgā intensitātē, kā tas notiek filmā Samsara.
Vizuālo kodu valoda
Svētās vietas, stihisko nelaimju un dabas katastrofu zonas, industriālās ainavas un civilizācijas neskarti nostūri ar savu dievišķās nevainības auru, dabas brīnumi, cilvēka roku un fantāzijas radītas kultūras, mākslas, arhitektūras, visas dzīvības vērtības un liecības ir tie Samsaras diegi, kas caurstrāvo planētu Zemi. Kādēļ tos slēpt no kinoskatītājiem? Atsakoties no diktora aizkadra tekstiem, Rons Frike pedantiski kārto attēlus un mūziku savā vizuālo kodu valodā, kura ir transnacionāla, eksotiska, panreliģiska. Tā nav tradicionāla dokumentālistika, tā ir jauna mītrade, kuras mērķis ir izbrīns un sajūsma. Visai pragmatiski.
Turpinot filmās Baraka (1992) un Chronos (1985) aizsākto pasaules kā pārsteigumu lādītes tradīciju, Rons Frike & Co izmanto arvien jaunas un jaunas tehnoloģiskās iekārtas, lai vizuāli muzikālais efekts kļūtu arvien "efektīgāks", apliecinot šķietami elementāro domu, ka cilvēku un dabas daudzveidīgās esības aspekti patiešām ir neizsmeļams avots garīgām un eksistenciālām pieredzēm. Vajag tikai tās atrast, ieraudzīt un… nofilmēt. Tas ir kā ar retu un dīvaini skaistu tauriņu – knikt, un ar adatu (kameru) piespraužam to pie savas atmiņu sienas. Neverbālā komunikācija dod iespēju izvairīties no visdažādākajiem ziņkārīgajiem jautājumiem (kas tas ir, ko es redzu, – būtu vienkāršākā no uzdotajām mīklām).
Mierinājuma vieta
Filma Samsara ir uzņemta uz 70 mm filmlentes, kas garantē hiperaugstu, kristāltīru attēla kvalitāti, ar īpaši šai filmai pārveidotām Panavision 65 mm kamerām palēninātai filmēšanai. Vēlākajā apstrādes – skenēšanas, digitalizācijas – procesā filma izgājusi patiešām neiedomājami sarežģītus ceļus, lai tiktu izrādīta īpašajā 4K ciparu projektorā HD kvalitātē (to apraksts pieejams filmas mājaslapā http://barakasamsara.com). Tur rodama arī fantastiska interaktīvā karte par filmēšanas vietām un objektiem. Filmēšanas vajadzībām tika izmantota visu veidu tehnika, beztrokšņu deltaplānus un dziļūdens batiskafus ieskaitot.
Taču visprecīzāk šo 102 minūšu vizuālo tēlu orģiju raksturojusi grupas Dead Can Dance komponiste un soliste Līza Džerārda: "Mūzika un attēls filmā ir nedalāmi. Mūzika ir tā vieta, kurā var rast Mierinājumu. Tā ir Patvērums no Viduvējības un Garlaicības. Mūzika ir Nevainība. Mūzika ir Jūtas. Tā ir vieta, kur var doties, lai pazustu Domu un Atmiņu Labirintos" (autores, ievērojamās ezoteriķes patosa pilnais izteiksmes stils saglabāts).
Samsara *****
Dokumentāla filma. Režisors R. Frike. No 17.maija