Divas filmas – japāņu kulta animē Pūķis/Kite amerikāņu rimeiks un Nekaunīgā nolaupīšana/Plastic – jestra jauniešiem paredzēta britu dramedy, balstīta patiesos notikumos, kas sižetiski krietni pārvērsti, mainīta arī darbības vide, lai būtu kolorītāk, – pārstāv divus radikāli atšķirīgus jauniešu subkultūras žanrus. Atraktīvu, vitālu britu komēdiju un drūmu anime – īpašu žanru, ko raksturo vardarbība.
Briti radījuši tipisku feel good jeb labā garastāvokļa dēku filmu (Nekaunīgā nolaupīšana uz ekrāniem – no 20. jūnija), kuras žanrs ir komēdija, bet tās sižets balstīts reālā kriminālā notikumā – tehnoloģiski advansētu jauniešu kredītkaršu afērā. Viņi, pateicoties pasakainai veiksmei un prasmēm manipulēt ar kredītkartēm, veic vienu no lielākajām laupīšanām vēsturē ar kredītkartēm, taču piedzīvo lielas ziepes – mahinācijas tiek atmaskotas, un mafiozs miljonārs (Tomass Krečmens) bezrūpīgo draugu pulciņu draud "atejā noslīcināt".
Režisors Džūlians Gilbijs labi prot vienu – uzbliezt simpātisku filmu, kas stilistiski pārāk atgādina vieglprātīgo televīzijas seriālu Draugi, tikai smuku džeku (tā galvenais bonuss ir populārais britu TV jaunzvaigznis Eds Spelīrss – Eragons, Dauntonas abatija u. c.) un seksīgu dūdiņu dēkas maršrutā Mančestra–Londona– Bruneja–Maiami nav tik nevainīgas, un pēc jautras uzdzīves eksotiski stilīgās pludmalēs (patrulas uzdzīves komplekts jeb laimīgas dzīves formula: orģijas bāros, neprātīgs brendu šopings, viegla erotika) viss beidzas diezgan čābīgi. Mafijas boss Marsels pieprasa jaunajiem dēkaiņiem izpirkumu – dažus miljonus.
Pilnīgs pretpols ir japāņu 1998. gadā veidotais kulta autora Jasuomi Umecu animē Kite (gan īsā, gan garā versija – ar seksu un hipertrofētu nežēlību). Anime ir ilustratīvu, akcentētu vardarbību slavinošs kinokomiksa paveids, sevišķi šo žanru iemīļojis Kventins Tarantīno. ASV kinoversijā, tušējot pārspīlēto vardarbību, šo stāstu interpretē režisors Ralfs Zīmans. Pūķis vēsta par meitenīti, vārdā Sava, kurai nogalināts tēvs. Mūsdienās, būdama izvarota tīneidžere (Indija Aislija), viņa vēlas vienu – atriebties – un kopā ar savu draugu Oburi (Kalens Makolifs) kļūst par ideālu slepkavības mašīnu. Pūķmeitenei Savai vēlas palīdzēt viņas tēva kolēģis izbijušais policists (Semjuels Lī Džeksons visai apātiski tēlo kārtējo skarbo veci).
Filma biznesa apsvērumu dēļ tika uzņemta lētajā Johannesburgā, un tās producenti ir slavenie brāļi Veinšteini – viņi palīdzēja piesaistīt naudu japāņu Kite, kas nežēlības dēļ ASV sastapās ar cenzūru, bet ne jau vardarbības, bet īpaši mazohistisku seksa ainu dēļ, un amerikāņu filmā tika likvidēts arī tas, ka Pūķī darīšana tomēr ir ar vardarbību pret bērniem un tīņa vecumu sasniegušo pārlieku esktrēmajām seksuālajām attiecībām. Oriģinālajā filmā galvenajās lomās tika nodarbināti nepazīstami jauni aktieri, savukārt amerikāņu versijas komercpotenciāla audzēšanai tika nopirkts par zvaigzni uzskatītais Semjuels L. Džeksons. Vai tā ir laba izvēle, ir liels jautājums. Toties ar kinematogrāfisku harismu apveltīti un pārsteidzoši labi ir abi jaunie aktieri – Indija Aislija un Kalens Makolifs.