Uz izrādes plakātiem – aktieru portreti, katram savs svītrkods un lomas pieteikums: ārsts, skolnieks, partneris utt. Gribētos gan, lai paraksti būtu gramatiski precīzāki, jo galvenajā lomā ir Vita Vārpiņa, tātad – ārste.
"Skatītājam nāksies pārskatīt un rediģēt savu izpratni un priekšstatus par dzimumiem un identitātes jautājumiem mūsdienu kontekstā. Tajā būs zināma daļa provokācijas," neko tuvāk nepaskaidrojot, saka lugas tulkotājs un izrādes režisors Gatis Šmits un ieskicē galveno līniju – "konflikts starp indivīdu un sabiedrību ar akcentu uz mūsdienu neomarksistiskajām iezīmēm politikā". Lugas darbība noris mūsdienu Anglijā, lai gan lugas autors Roberts Aiks adaptējis vairāk nekā pirms simt gadiem uzrakstīto Artūra Šniclera lugu Profesors Bernhardi par konfliktu starp ebreju un katoļu ārstiem. Par to, ka ārstu tēma ir populāra kino, aktuāla arī Covid-19 pandēmijas sakarā, Gatis Šmits nav īpaši piedomājis, bet pieļauj, ka uzmanība šai profesijai tiek pievērta tāpēc, ka cilvēkiem ir bail no slimībām, no situācijām, kurās viņi nonāk neierastā vidē. "Ārsti ir personības, ārstu darbs ir dinamisks, to visu ir interesanti uzzināt."
Izrādes centrā ir ārste, slimnīcas vadītāja Rute Vulfa – stipra, valdonīga sieviete, kura uz saviem pleciem radusi iznest gan profesionālās, gan personīgās dzīves grūtības. Viss sarežģījas brīdī, kad, aizstāvot savas pacientes tiesības uz mierpilnu nāvi, Rute liedz viņai iespēju saņemt pēdējo sakramentu. Šis incidents kļūst par iesākumu karam starp pacientes tuvinieku reliģisko pārliecību un mediķu ētikas kodeksu, kā arī starp ārstes sievietes prātu un jūtām. Tas liek slavenajai profesorei vienatnē stāties sabiedrības tiesas priekšā un noslēgt rēķinus ar savu pagātni. "Vienkāršojot varētu teikt, ka izrādes centrā ir sieviete ārste un viņas konflikts ar sabiedrību. Bet tas nemaz nav tik vienkārši. Tā ir arī vēlēšanās būt daļai no sabiedrības, nepazaudējot savu "es", arī profesionālo statusu. Tas ir mūsdienu stāsts par ārstu, indivīdu identitātes politikas kontekstā. Londonā šīs tēmas izskan savādāk, arī Amerikā ir cits konteksts un fons. Pie mums šobrīd tas nav tik aktuāli un netiek saasināti uztverts, taču atblāzma pie apvāršņa jau ir jūtama arī Eiropā. Linča tiesas, pseidolīdztiesība..." jautājumus, kas parādās izrādē, vispārina Gatis Šmits, bet uzreiz arī piebilst, ka "šī nav politiska izrāde, bet emocionāla. Labais šajā lugā ir tas, ka drāma iedarbojas uz prātu. Tas ir laikmetīgs, interesants un mūsdienīgs darbs, kas, nepazaudējot emocionālo lādiņu, runā par to, kā pasaule ir mainījusies".