Foto: Kristaps Kalns

Izrādes Sieviete recenzija. Ko Elzai bij darīt

Autorizēties

Pievienot komentāru

Rādīt labākos

43 komentāri

9. oktobris, 2016, 13:08

vienmēr jau lugai ir pamatjautājums

kareņina, džuljeta.................... TĀ NEDZĪVOT!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!! pēc tam iztirzāt sīkumus ir muļķīgi

Atbildēt
0
0

9. oktobris, 2016, 13:06

ko darīt

nenonākt elzas situācijā

Atbildēt
0
0

7. oktobris, 2016, 11:43

IESAKU KATRAM!

Spilgta, emocionāli spēcīga izrāde, ieteicu katram, kurš nemeklē kairinājumus sižeta veidā, bet prot un vēlas nolasīt vēstījumu dziļi, patiesi, bez liekulības. Tēma- cilvēka daba ar kaisles un tās izpauduma- sexa atzīšana un pielietojums mūsu visu dzīvē- ar saprašanos un atšķirtību, ar depresijām un spēcīgu, iedvesmojošu atbrīvotību. Ejiet, noskatieties, saprotiet, padaroiet par savu- nenožēlosit!

Atbildēt
0
0

3. oktobris, 2016, 15:43

wtf

Vienīgi vīrietis var uzrakstīt tik stulbi: "Rīgas dzīve, kas sākas ar pazemojumu – piesmiešanu, pavešanu, izvarošanu – kā nu to nosaucam" - it kā pavešana un izvarošana nudien būtu viens un tas pats, kas atšķiras tikai ar nosaukumu!! :(

Atbildēt
4
1

3. oktobris, 2016, 14:42

Viedoklis par pārestībām

Es tev rakstu, lai burti neaizmirstas tik neatgriežami, kā mums vēl arvien aizmirstas pārestības. Bet vai ar to aizmiršanu mēs nesakām pārestībai: -Ej, dzīvo, skrien savu ceļu! Šī skrien, lai uz nākošā līkuma uzkluptu citam. Šī uzskata, ka ir reabilitēta. Jā, mīļā, tur ir tas joks - es zinu un netieku vaļā no tikuma - neturēt ļaunu. Bet man sažņaudzas sirds, redzot, ka trīs soļus attālāk saļimst cilvēks tāpat, no tā paša, no kā saļimu es pirms minūtes. Man šķiet - viņam uzbrucis tas pats bandīts, kuru pirms minūtes es biju palaidis vaļā. (O.Vācietis)

Atbildēt
4
0

2. oktobris, 2016, 20:05

kas es raugos uz ināras Sluckas rež

Ar izteikti pozitīvām izjūtām. Māksliniece, kas apzinās savu misiju teātra mākslā, sapratusi, ka aktierdarbs var būt, pēkšņi zust, tevi sāk neredzēt, jo ir svaigi kadri ar izskatu, jaunību, arī savu šarmu, nekas nav konstants un mūžīgs pats par sevi. Aktrise ķērās pie izglītošanās, kas nemaz pie visas slodzes nevarēja būt viegli. Nekurnēja, nežēlojās, darbojās ar izvēlētu, konkrētu mērķi, bez kādām stutēm vai brāļmāsu būšanām kā mistiskā Rēzīte kvadrātā vai kubā. Diplomdarbā Mīļākais mirdzēja Rudolfa-visās sievišķā nokrāsā. Kāpēc izrāde pazuda? Premjērs Vilsons sagura, apslinka, nodeva. Amariļļos, kas scēniski pavisam nebija pilnība, atraisīja aktierus. Zeļģe, Virkava, Dancberga, bet jo īpaši Brītiņš bezvārdu insultnieka un Ziemele vienkārši izcila kā sieva, kas kopj, rūpējas, šķendējas, mirst un ceļas, jo ir augstāka pienākuma ziņā. Kāpēc Slucka Ziemelei nav piedāvājusi vēl lomu, skaidrojuma nav, druscīt pat zemiski sanāk. Film noir izrādē Zeļģe visā dāmas spektrā a la Štengele, Leiko, Zvīgulis, Lisners, Ēriks Vilsons...izcili uzņemti filmkadri. Operā Dauka-vizuāli izteiksmīgi koncertuzveduma ietvaros, Manona vēl aizvien attīstās, sākumā trūka gaismojuma. Bagātā k-dze retro savilkums no mākslas filmas ar Līgu Liepiņu, materiālā, kurš varēja kļūt kā zināms stāsts juta nemitīgu emocionālu apasiņošanu. Sieviete. Vispirms jau žetons par Upīša atcerēšanos, kas nezina, tas nezin, ka Upīša agrīnais posms ir īpaši garīgi bagāts, ar dzēlīgumu un jaunības kaismi. Šeit, manuprāt, galvenā tēma- KAISLE, kas vada, sarežģī, izšķir. Mums arī nevajadzētu būt tādiem liekuļiem intīmajā dzīvē, dot otram baudu, saņemt, sajust, atkal dot un tā... Esmu pārliecināts, ka tieši ķermeņa un sajūtu rotaļas dara dzīvi panesamu, izrēķinās ar stresiem un apātijām, darot mūs laimīgus. Es neskatos, nebaudu šo izrādi sižeta līmenī, bet ap-sižeta laukos, kur neliedzos spriņģot kā bullis, kam prieks līksmot par saviem dotumiem.

Atbildēt
5
1

4. oktobris, 2016, 18:13

Rēdzei personīgi

Atklāšu noslēpumu. Decembrī esmu plānojis dāvāt sev Eglītes vakaru, nopirkšu visas NT SIEVIETES, sēdēšu zālē viens un ar vilnas lupatiņu. Atskries, par piemēru, Rēdze, bet administratore, laipni smaidot, pavēstīs: Viss izpārdots, Jums diemžēl būs jāpienāk citu reizi! SUPER, KAIFS!

4. oktobris, 2016, 18:06

Paulas Jēger-Freiman rēdzei

Pirmo reizi dzirdu, ka Dita Lūriņa pašpārliecināti eksponētos kā režisora meita, man tas nebūtu ienācis prāta, tālabad aicinu sevi : Asini prātu! Vai tad čē-esmit skan ar trāģisku nokrāsu. Manuprāt, latviešu teātra vēsturē radāmā tēla un aktiera/aktrises privātais gadskaitlis, to nesaderība ir parasta lieta, teiksim, tradīcija. Milda Klētniece līdzās vijai Artmanei spēlēja Džuljetu, jau sasniegusi ap četrdesmi, Lilita Bērziņa tēlojna Annu Kareņinu, kad bija pāri piedcesmit, maskaviete Alla T, 3 mūsu lielās NT dāmass sacēla trauksmi, lai Liklita BērziņuTarasova sacēla trauksmi, lai tas nekad nenotiktu, bet Lilita kļuva par leģendu, 3 Drāmas teātra prīmas pusmūža parasti atveidojušas varones, kas pat aptuveni viņām piedienētu, RK spēlēja Baibiņu, IK Liepājā rauj vaļā, ko var... Kāds man labums, ja 16-gadīga Džuljeta tik vien var kā būt pusaudze, nu un? galvenais, kā aktrise tiek galā ar atveidojamo tēlu. Ināras Sluckas uzstādījumā, manuprāt, Lūriņai nav ne vainas. DL ir spēlējusi Sluckas iestudējumos,m kas par nelaimi, ja režisore aktrisei piedāvā lomu, kas pēc iedabas atšķirīga no citām, ko piedāvā citi režisori. P. Jēger-Freimane ne tikai rakstīja recenzijas un esejas , bet arī romānus, kas nepavisam neatbilda viņas talanta iespējām, turklāt sludināja sevi kā nepārspējamu dzejas interpreti, atsaukdamās uz autoru vērtējumiem privātu vēstuļu veidā. Mums taču darīšana ar radošu procesu, mākslas pasauli, kur anatomijai un skaitļiem nav izšķīrēja nozīme. Turpmāk iestudēsim paši, interpretāciju atzīsim tikai savu iespēju robežās un rakstīsim komentārus, es arī, davai! Jukšana prātā no potītes ir pārspīlējums, man, piemēram jau 160, ne es toreiz, ne tagad no potītes,...Kakla bedrīte, slaids augums ar iespējami raženām krūtīm, mazs dupsītis, lūpu kontūra, acu skatiens, balss nokrāsa un i n t e l e k t s, lūk, mani ideāli, stulbas un nekaunīgas daiļavas nav manā gaumē. Labāk tad lai vēlas manu nāvi, tas vismaz ir trillerīgi un sexīgi. Nepieredzējušu un neaizsargātu aktrisīšu mums vienkārši NAV. Ko darīt? Pārtraukt NODARBOTIES ar mīlestību? Amerika mani nesapratīs... Tā kā, Rēdze, tev nebūs taisnība, jo tās nemaz nav, tāpat kā nav melu, kā Minhauzens teica. par Lūtiņas aktrises šarmējošo būtību vaicāju sev: Tad lai nāk vēl vai nenāk? Atbildu: Lai nāk negaidīta!

3. oktobris, 2016, 15:55

Skaisle

Par Slucku kā režisori varu spriest tikai par operām - un es teiktu tā - izdoda korekti , normāli vai pat par daudz normāli uzvedumi. Man ejot uz teātri gribas pārdzīvojumu , ierosinājumu - nu tādu sajūsmu - to es Sluckas izrādēs neesu jutusi. Bet tas, ka cilvēks iet un mācās un dara un izdara un mēģina atkal, protams, ir labi , bet ...

2. oktobris, 2016, 23:27

ja um nē

nudien, ir bijis pārāk daudz reižu sodīšanās sevī, ka esmu vēl līdis uz teātri, kaut gan videomušpapīra diagnoze skaidri redzama, saprotama bet citreiz otrādi, rullējums neizdevies, aizeju mute vaļā, muša iekšā, papīrs rokā, māksla moka. ar mani ir tā, nodomāšu iet, tad neviens koments vai recenzija netaps aplaimots ar uzvaru, un labi vien ir, jo pašam sava gal a, lai arī sāpoša ir pievienotā vērtība

2. oktobris, 2016, 23:08

Paulas Jēger-Freiman rēgs

Man nav jāredz izrāde. Man pilnīgi pietiek ar videorullīšiem.

2. oktobris, 2016, 21:59

Rēgam

Tā neaizsargātā varbūt varētu nospēlēt pirmo cēlienu, bet nekad ne otro. Jūs laikam izrādi neesat redzējusi.

2. oktobris, 2016, 20:33

Paulas Jēger-Freiman rēgs

Mīļo cilvēk, es arīdzan esmu Andreja Upīta pielūdzēja, TĀPĒC uzskatu, ka nevar pārcelt pirms pirmā pasaules kara rakstītu/notikušu stāstu uz pēc pirmā pasaules kara laiku 1920.-ajos gados un tad pārmest Upītim, ka viņš it kā neesot psiholoģiski pamatojis savus tēlus. Jo Pirmais Pasaules Karš bija robežšķirtne - robežšķirtne uz MODERNAJIEM laikiem ar visām psiholoģiskajām problēmām - neirozēm, neirastēnijām un - jā - arī ar narktoisko vielu lietošanu, jo HEROĪNS pirmā pasaules kara laikā bija zāles, ko deva ievainotiem karavīriem; zāles, kā nosaukumā pat ir ietverts jēdziens "varonis..." Upīts, 1906. vai 1910. gadā rakstīdams savu "Sievieti" to nevarēja paredzēt. 1906. gadā sievietes pilsētās staigāja korsetēs un garās kleitās; vīrieši juka prātā, ja ieraudzīja sievietes potīti pavīdam. Tas ir jāsaprot un jāņem vērā. Arī lomu sadalē. Lūriņa jau pie čēesmit, divu bērnu māmiņa, ilgstošā laulībā, kura visās lomās plosās ar teicamnieces (pār)centību un režisora meitas pašpārliecinātību- nu, varbūt, ka vajadzēja kādu jaunāku, nepieredzējušāku, neaizsargātāku aktrisīti piemeklēt...

2. oktobris, 2016, 13:35

tālskatis

Psiholoģiski haotisks bābisms kā vīrieša (?) rakstīta recenzija? Kur profesionālā kritika? Nopietnākās kritiķes un kritiķi izvairās, "Atis" pieteicās pats? Nevajadzēja, Ati.

Atbildēt
6
2

2. oktobris, 2016, 16:47

Marī - būsim toleranti

Ja kritiķis zina drēbi - kaislību, tad personai vai dzimumam, uz ko tā vērsta, nav primāras nozīmes.

2. oktobris, 2016, 15:43

būsim toleranti? cik ilgi, cik tālu

Saka, ka privātā dzīvē jaukties nedrīkst, labi, bet tik ilgi, kamēr šis privātums neapgāna mākslas un vērtēšanas procesus. tikpat smiekl;īgi ir Silvijas spriedumi par izrādēm, kur runa par intīmiem procesiem. Zane arī teorētiķe, Čakare, Akots, Jerohomovičs, Lūsiņa... nestāstiet man, ka NN darbi, lai arī teorētiski pilnīgi, būtu vienīgi apbrīnai lemti, jo pārstāv to pašu visiem zināmo attiecību profilu, viendzimuma institūcijas namīnā.

2. oktobris, 2016, 11:08

Marī

Ja Rozentāls ne tikai skatītos izrādes, bet arī lasītu grāmatas, tad viņam būtu skaidrs, kāpēc Gailei Upīša rādītā sieviete nešķiet "psiholoģiski pamatota". Jo romānā "Stikli", kuru īstā Kurts-Mālere un Genovevas ciešanu stāstu garā "feministe" Gaile sarakstījusi, sieviete drīkst būt tikai neirotisks upuris.

Atbildēt
6
0

2. oktobris, 2016, 10:07

Vārds

Intervijā ar Dumburu viņš runā par režisoriem diletantiem, kuri uzvedas tā, it kā visu mācētu un pat pasniedz studentiem. Es minu, ka tas ir par Rogu. Vai ir citas versijas?

Atbildēt
4
1

2. oktobris, 2016, 1:52

Rēg, Tu mani nogalināsi uz rīta pus

Marjanovska pantmūzikai nav sakara ar pretapaugļošanās tgabletē, izrādē tas ir fons, slēgšana ar pretējo. Bļini vai Bubļiki: Lai ripo rubuļi, Būs karsti baranki, Ir labi aukstumā Ko karstu kost. Tev siltums vēderā, man rubļi kabatā,Lai varu skrandas šīs reiz nomest nost. Vai atkal: kur ar mīļo lai es tiekos, Tēvs un māte slepus lūr; Jāizvēlas jauna vieta, Kamēr vecais nenodur. .Ja mēs turpmāk tikties ietu upes līcī mežmalā, Būs pavisam cita lieta, Jo neviens tur nestaigā. Es zinu, ka viņa dziesmas izmantoja Mihaila Zoščenko stāstu dramatizējumā.

Atbildēt
6
0

2. oktobris, 2016, 15:57

vēl

Jau sniegi egļu zaros klājas un logā ledus puķes lūzt, Un senā valša skaņas liegas Līdz dārzam šim vairs neatplūst; Ak, izgaist valša skaņas liegas Un aiziet jaunība! vai Mums uz galda spožas glāzes mirdz, Tagad šņabi tajās vajaga-a lie-āt; Kad tavs mīļais iedzers vienu šņabi, Tūdaļ sirds tam iesāks smiet: Lai atskan prieka dziesmas, Un par bēdām Šeit mums nedomā ne-vie-āns, Kad tā kopā sēdam, dzersim šņabi, Jo mums pasaulē viss viens!

2. oktobris, 2016, 15:36

latviskoju es

Biju scenārists un izpildītājs M. Zoščewnko stāstu uzvedumam "nervozi cilvēki" Operetes teātrī. direktors Pelēkais noēda, panākdams, ka tv npoārraida ierakstu- Helēnas Romanovas, Leonīda Kogana režijā. Martas Videnieces aizbildniecībā. Tāpt pielāgoju "Kaļitku" Vienam vien klāts mans mežģīņu lakats melnais, Vienam vien slēpts mans daiļums zem tā; Mākons klās mulsi sarkstošo mēness vaigu, lai neviens redzēt nevar nekā!

2. oktobris, 2016, 10:09

Vārds

Kas to latviskoja? Labi pantots.

2. oktobris, 2016, 1:29

Paulas Jēger-Freiman rēgs

Marks Marjanovskis, dzimis Rīgā 1989. gadā, gājis bojā Buhenvaldē 1944. gadā. Diemžēl latviski NAV informācijas. Ir tikai krieviski: Песни, созданные Марьяновским Марком. Некоторые песни созданы совместно с Оскаром Строком. «Барселона», «Блины», «Вино любви», «Голубые глаза», «Кавказ», «Катя», «Марфуша», «Миранда», «Моё последнее танго», «Мусенька», «Не покидай, я умоляю!», «Синяя рапсодия», «Скажите, почему?», «Спи, моё бедное сердце», «Татьяна», «Чёрные глаза» и другие. - - - - - - - - - - - - - - - Manam oponentam: runa ir par to, ka šie gabali, lai arī cik ģeniāli uzrakstīti un psiholoģiski pamatoti - par sieviešu pavešanu un pamešanu, savu aktualitāti zaudēja tajā brīdī, kad parādījās ... pretapaugļošanās tabletes un mākslīgā apaugļošana. Tas vienkārši ir jāsaprot un jāņem vērā. Viss Itāļu neoreālisms balstījās uz katoļu baznīcas nosodītās grēkā krišanas. Šodien mēs šīs filmas skatāmies, baudām aktierspēli, baudām kinematogrāfiju, bet temats kā tāds - laulības pārkāpumi, ārlaulības bērni, u.t.t., mūs vairs nesatrauc! Tas pats attiecas uz Ibsena Norām un Hedām Gāblerēm.

Atbildēt
8
1

2. oktobris, 2016, 1:32

Paulas Jēger-Freiman rēgs

Atvainojos - Marks Marhanovskis, dzimis 1889. gadā!

2. oktobris, 2016, 1:03

Dramaturgs ir profesija, ne iegriba

Ikstena paņēma lielu naudu par Amariļļiem, visu vajadzēja pārstrādāt, šī tālēs zilajās bez sirdsapziņas toties ar kapitālu Rinda Zigmunda Skujiņa romānu būtu lieliski skatuvei, bet kungs nepieļauj, ka kāds...Tad būtu pats darījis, nē, tas nebūs smalki un postmoderni. Zālīte varētu būt lieliska dramatizētāja, bet vai grib? Cep augšā romānu pēc Belševicas parauga, dramaturga amats nenes pietiekamu čunguru. Pārskatiet Liniņa dramatizējumus, tā ir klase. Roga uzskata, ka var visu, ja iegribēs skries baletu dejot, ne kauna , ne goda, ambīcijas līdz lūpai. Būtu Blaumani izlasījusi, izzinājusi autora estētiku, tad Skroderdienām ķērusies klāt. Slucka, manuprāt, nebūt nav ideāla, taču viņa, atšķirībā no daudziem, deg par saviem ideāliem, viņai ir skatuves mākslinieka MISIJAS apziņa. Latvijas teātri BEZ latviešu dramaturģijas, kultūra bez latviešu klasiskās literatūras, folkloras. MURGI salīduši pieskatuvē, kam nemitīga profesionāla pašizglītošanās lieka, nav laika, gribas ujn vispēr- mums vajag pašmērķīgi laikmetīgu valodu. Mārtiņš Zīverts, Anšlāvs eglītis lai lasa piepes, teksta par daudz, tad iemācies prasmīgi īsināt, bet novērtē šo autoru augsto literāro vērtību- Vara, Nauda, Āksts, Minhauzens kopš 58. gada neatvērtais, jaunlaiku spīdekļi, nejūt, nesaprot, padod viņiem Strindbergu, Viljamsu, Olbī... kas vainīgs, ka truli kļuvuši. Izsēdēsies vēl vairāk internetā, ne pirmavotos, būs mums šovi un komiksu estētika. Ko dara teātra kritika? Tusna, slavē perversijas, zālē guļ un gaida, lai viņas pārsteidz, ieintersē, baro ar šokolādēm un dod jaunus impulsus teoretizēšanai.

Atbildēt
11
1

2. oktobris, 2016, 10:13

Vārds

Nacionālajā teātrī valdošajā dramatizējumu švakumā nebija brīnums, ka Struka sadomāja pati savus murgus uzdot par Raina sapņiem.

2. oktobris, 2016, 8:43

> Dramaturgs ir profesija, ne ie

==== Pārskatiet Liniņa dramatizējumus, tā ir klase. Roga uzskata, ka var visu, ja iegribēs skries baletu dejot, ne kauna , ne goda, ambīcijas līdz lūpai. Būtu Blaumani izlasījusi, izzinājusi autora estētiku, tad Skroderdienām ķērusies klāt. ===== Tieši tā, par Skroderdienām. Skroderdienu pagātnes korifeju tradīcija neglābjami tiek zaudēta. Bet tā jau nav "tikai" izrāde, tajā iekodēts latviskais, bet, vai ir vairs režisori un aktieri, kas tradīciju spēj, prot turpināt? ===== Opera, it īpaši Verdi un Pučīni, šeit (La Skala) ir "augstā māksla" šī vārda cēlākajā un labākajā nozīmē. Itāļu publika to ļoti sargā, un, man liekas, es viņus pamazām sāku saprast...Jo nekādi eksperimenti un inovācijas šeit netiek pieļautas. Tradīcija ir svēta. Un pagātnes korifeji ir atskaites punkts. (A.Hermanis "Dienasgrāmata") Kritika ne vārda neveltīja Druvienas Skroderdienām šovasar, ja tā turpināsies, jaunajai paaudzei, kas nebūs sajutuši Skroderdienu pagātnes korifeju auru, Skroderdienas būs tukša skaņa. ======= Ko dara teātra kritika? Tusna, slavē perversijas, zālē guļ un gaida, lai viņas pārsteidz, ieintersē, baro ar šokolādēm un dod jaunus impulsus teoretizēšanai.

1. oktobris, 2016, 19:12

par recenziju

str'adnieku kust'iba, j'uras dzelme, dzenskr'uve ar skatuves l'idzek'liem nav par'ad'ama, t'ad'e'l ar'i aiztaup'ita " moralizējošais pirksts, ka Elza pati ir vainīga" m'es patiesi pa'si esam vain'igi pie t'a, kas notiek, apst'ak'li ir, bet tajos r'ic'ibai ir izv'ele " Veids, kādā Elza valdzina savus pavedējus Grīnu un Apsi, ir brīžiem uzspēlēts un nepavisam ne izsmalcināts, bet viņi uzķeras." uz'keras gamn, jo pa'si grib, 'laujas uz'kerties, t'da m'edz b'ut v'irie'su psiholo'gija un griba nobaud'it ko nebiju'su " Tādējādi – īpaši pēdējā pusstundā – skatītājā cīnās divas pamata izjūtas" kas notiek skat'it'aj'a daudzskaitl'i J'us nevarat zin'at, neesat jau Finks, nav pamata visp'arin'at, Ata k-gs " iztiek bez mikrofona" 'loti pareizi, beidzot iztiek, ja iztiktu bie'z'ak apg'utu balss izmanto'sanas tehniku Balss saites ir instruments, kur's p'arraida dv';eseles vibr'acijass, ja piesl'edzamies mikrofonam, s'akas radio raid'ijums, lai klaus'itos radio p'arraidi, nav j'aiet uz te'atri, mikrofonu past'av'iga izmanto'sana apliecina aktieru runas apar'ata nevar'ibu, neprofesionalit'ati un izraksta nabadz'ibas apliec'ibu " Elza lūdz Mārtiņa Brūvera un Raimonda Celma varonim izskaidrot neķītrajās bildītēs redzamo " t'a ir zin'ama sexu'ala rota'la, fant'azijas piepild'ijuma v'elme Up'i'sa sieviete IR psiholo'giski pamatota, jo nepiepild'ita vai nepiepild'ama kaisle var cilv'ekam likt dar'it, pak'lauj sapr'atu visneiedom'ajam'akaj'am darb'ib'am, nekontrol'ejam'am, ar'i brut'alai atdo'san'as k'arei un t'as piepild'ijumam tagad pateik'su svar'ig'ako, ko grib'eju no s'akta gala man ir cie'sa p'arliec'iba, ka Rozent'ala mk-gam pa'sam sve'sa ir kaisle l'idz nepr'atam, t'apt es diezgan skaidri j'utu, ka recenzentam var'etu neb'ut vajadz'ig'as sexu'al'as pieredzes, lai saprastu notieko'so, l'idz ar to, lai rakst'itu par 'so t'emu

Atbildēt
6
0

2. oktobris, 2016, 0:41

tomēr vēl

paskaties uz aferisti Mamaju, Džiļa DT protežē, cep tik augšā, cik tur to mūziklu sataisīja, bet repertuārā neturas, dzeju sākusi rakstīt Liep. Sniegbaltītē, literāros materiālus teātrim sagādāt, to ne, 8 mīlošas sievietes velk no pašdarbības skatuvēm laukā Vai Lūcis, Mūrnieks paši meistaroja, vai tomēr viņiem bija palīgi. Tas pats Sauleskalns ideāls nebija, bet par mūsdienu pūslēm profesionālāks gan

2. oktobris, 2016, 0:33

un vēl pēdīgo reizi

vai Grēviņš, Putniņš, Pētersons radīja dramatizējumus vai kā tagad paņem Blaumani un uzkleķē sevi ( Ābele), pie Jaunušana, Amtmaņa-Briedīša, Smiļģa nevarēja haltūrēt kā tagad tas notiek

2. oktobris, 2016, 0:25

vēl

ko Roga paveikusi, ambīcijas ir, prasmes nav, ko izdarīja ar Monteņa skatuvei nepiemērotām esejām un vienīgo nepabeigto ludziņu? Nevienā jomā NAV PROFESIONĀĻU. Režijā tagad parādījušies- Seņkovs u.c. Aktieri sasparojušies pēc KA pašdarbības studijām, bet dramaturģijas un latviešu dramaturgu NAV Lauris Gundars tikai savā sulā ar Putniņu zem rokas, ģimenes pasākumi, Lauris režijā, Putniņa glavrollē

2. oktobris, 2016, 0:09

vēl

Restarts radio seriāls

2. oktobris, 2016, 0:08

vēl

kā Inga Ābele sadirsa Pazudušo dēlu NT, kā tā kā viņu sauc, kas nevarēja radio pabeigt Restartu un sadirsa Tēvu NT, bet tagad šiverē Liepājā...Padomā, tad sarakstīsimies, ne?

2. oktobris, 2016, 0:02

Spoks< Rēgam

nav jābūt izslimojušam, bet ar teorētisku mīlēšanos nekas nenotiek saraukums \dra,atizētāju sakrā tikai viens- ne Gaiie. ne Ikstena ( Amariļļi) nepadara godīgi savu darbu, bet haltūrē, tad jau Vilsons Ēriks ir zelts, bet viņam negribas, jo ir savs bizness Marjanovskim ir kuplejveida un ziņģveida sacerējumi, piem Kur ar mīļo lai es tiekos, Mums uz valda spožas glāzes mirdz...Kā savveida Paulam būt, tā... Upītim es nepārmetu, bet teorētiskajam mīlētājam Atim gan

1. oktobris, 2016, 21:06

Paulas Jēger-Freiman rēgs

Un Latvijā vispār - kur visas tās neskaitāmās vientuļās māmiņas, kuras darbojas gan likumdošanas, gan likumpildīšanas, gan pašvaldību orgānos - (nosakot LV kultūras dzīvi, kā arī rakstot likumus un kaismīgi izsakoties masu informācijas līdzekļos par ... tikumību) - kuram/kurai var izraisīt katarsi stāsts par lauku meiteni, kuru paved Rīgas čaļi, kuriem viņa tad mēģina atriebties; kura saslimt ar venērisko slimību, kas 1906.-ajā gadā bija tas pats, kas šodien iegūtā imūndeficīta sindroms? Vai Andrejs Upīts varēja paredzētu tādus LAIKMETA GRIEŽUS? ...

1. oktobris, 2016, 20:51

Paulas Jēger-Freiman rēgs

(Ata aizstāvībai atļaušos tomērt atgādināt, ka ārstam nav jābūt izslimojušam visas iespējamās slimības, lai varētu ārstēt citus.) BET - no recenzijas nesapratu - vai Inga Gaile šo gabalu dramatizēja, ka tāds satraukums par viņas pārliecību, ka 1906. gadā sarakstītais darbs esot pārdzīvojis savu laiku un vairs neesot psiholoģiski attaisnojams? (Būtu arīdzan interesanti uzzināt, kas tas par ebreju komponistu Marjanovski un, vai viņa dziesmas izvēlētas tikai dēļ smeldzes vai tāpēc, ka viņš radoši darbojies Latvijas teritorijā pirms pirmā pasaules kara ap 1906. gadu?) UN - treškārt - šie gabali, lai arī cik ģeniāli uzrakstīti un psiholoģiski pamatoti - par sieviešu pavešanu un pamešanu, savu aktualitāti zaudēja tajā brīdī, kad sievietēm kļuva pieejama ... pretapaugļošanās tabletīte, kā arī nedaudz vēlāk, kad parādījās mākslīga apaugļošana. Tāpēc - lūdzu - nepārmetīsim Andrejam Upītim!

1. oktobris, 2016, 17:16

sluckas kundze reflektē savu pārlie

vīriešus- ļoti bagātus bandītus un jaunbagātniekus ar krāpnieciskām tendencēm, kas iespējams ir arī gudri, nevajag nosodīt vai pasarg' dievs sodīt, ja tiem gribas par naudu papriecāties ar jaunu skaistu sievieti par ļoti lielu kā 1.gadījumā ar Berezovski, vai par ne tik lielu kā ar Ulmani. Viņa neuztver savu pārdošanos kā ko sliktu, iespējams nav tikusi grupveidā izvarota, vai arī saņēmusi par to labu kompensāciju