LETA

2/9

Kārlim Sebrim - 100 (papildināts ar 2008.gadā tapušu sarunu ar aktieri)

Autorizēties

Pievienot komentāru

Rādīt labākos

18 komentāri

21. februāris, 2014, 8:09

Paradokss

Padomijā kritikā bija personības. Tas taču nav normāli, ka tagad visa kritika vienās rokās (izņemot N.Naumani), kur divas runas manierē identiskas Radzobes (patiešām klausoties grūti atšķirt, kura runā) + audzēknes (varbūt izņemot I.Struku), kuras ir tikai savas skolotājas viedokļu paudējas. Tas ir traģiski. Nu jau tik tālu, ka teātris izaicinājuma balvai nominē gadu desmitiem dominējošu kritiķi. Patiešām izaicinoši. Bravo! (Atšķirībā no Spēlmaņu nakts, kas fiksē sezonas augstāko kvalitāti, Krodera balvas mērķis ir izcelt situācijas pārvērtēšanu, skatpunkta maiņu, izraušanos no ierastiem, lai arī pareiziem un stabiliem priekšstatiem. Krodera balva nav domāta par labu vai izcilu darbu nostabilizētā, jau zināmā sistēmā - ir nepieciešams izaicinājums, jauns skatpunkts, "vairāk un citādāk, nekā gaidīts", atzina teātra pārstāve.) Bet tas jau nav kults, vai ne, M.Svarinska? (Teātra kritiķis vispār ir apbrīnojama profesija. Teātra praktiķis, ja jūsmo, tad par savu veiksmi, bet teātra kritiķis uzgavilē tieši svešai veiksmei. Pavērojiet Silviju Radzobi, kad viņa skatās izrādi, kas tai ļoti patīk, – darbībai seko nevis pieaugusi sieviete, bet bērns, kas sajūsmā izplūdis smaidā. Toties, ja izrāde nepatīk, arī gluži kā bērns sapīkst, jo neveiksme pa īstam sāpina.)

Atbildēt
3
0

21. februāris, 2014, 9:16

Viss ir tā kā tam jābūt,

Viss iet savu dabisko gaitu...(pēc Māras Zālītes). Zvēri zvērus ir izaudzinājuši. Grūti arī skatīties šīs mūžīgās jautrules un jaunules ( I. Roga, E. Sniedze, I. Puķe, D. Lūriņa, H. Verhoustinska, M. Balode, M. Ķimele...) Mīļās, iesaldētās meitenes, atļaujiet atgādināt, ka jūsu un daudzu citu, ieskaitot , tā saucamās, politiķes, zaļoksnajām eglītēm sen skujiņas apbirušas. Sniedzīte, nekļūstiet par simbolu, nesēdiet TV, izgreznojusies ar dzirnakmens lieluma "opālu"+ vēl pamatīgu kakla rotu, nepiedalieties jebkurā sižetā, tai skaitā pelmeņu uzvārīšanās jokā, nesviniet Valmieras teātra 90 gadu jubileju tādā veidā, ka darījāt- atraktīvie pašdarbnieciskos priekšnesumos uz skatuves, mūžu ziedojušie zālē, kā saka, pie vietas, lai nelien par daudz acu priekšā. Jūsu amerikāniski labā oma un savādās grimases vada mūs- vērotājus uz savādām domām. Par Trīszvaigžņu ordeņa kavalieres Silvijas Radzobes devumu jāsāk domāt. Daudz padarīts, tai skaitā vesels bars kā no vienas šnites izzīmētu, zobenzivju mazuļu uzaudzēts. Visi un visas kultivē, slavē PRETĪGO. Skatoties uz mūsu kultūras līmeni, acu priekšā zīmīga bilde- dievišķā Hermaņa zaldāti stāv operā uz skatuves un sinhroni onanē. Vai kaut kas ētiski un estētiski stiprs, cēls arī vēl būs redzams uz latviešu teātra skatuvēm? Vemj, kasa pautus, rīvē vagīnas, lamājas iespaidīgāk kā paši krievi un , protams, dzied- jo kuslāk un netīrāk, jo raženāk. Turīgie slāj uz teātri, lai izrādes laikā šļūktu ārā no zāles, nabagi, paldies Dievam, visbiežāk vairs nevar turp aiziet. Mūsu iespaidīgā kultūras "elite"- Rubenis, Pauls, Liepiņš un Zīvere...vienā mājā ar plašiem dzīvokļiem, atliek tikai mazliet pārskriet pāri ielai un mākslas tempļos iekšā. Kāpēc Sipenieces un Patmalnieces tur, piemēram, nav? Kas ir galvenais spēks, kas virza mūsu dzīvi (?)- drausmīga nekaunība, nežēlība un ētiski savainotu cilvēku gaume.

20. februāris, 2014, 16:09

lustīgais nerris uz tirgus plača

Galīgi samulsināja Mārītes Balodes daudzinātā Sebra "sirdsgudrība." Nelaiķis, kuram, acīmredzot, bija svarīga savu priekšteču apzināšana un iemūžīnāšana jo kuplā dzimtas kokā, tikai uz nāves gultas būdams atzina ... pats savu vienīgo atvasi - meitu, kura ne tikai izskatās pēc viņa "kā divi ūdens pilieni", bet ir strādājusi teātrī blakus tēvam. Tāpēc piemērotāk būtu varbūt sacīt "dzīves" nevis "sirds" gudrs... Protams, tas nemazina faktu, ka Sebris bija izcils paraugs aktierim-personībai; ne "tūkstošveidim," bet personībai.

Atbildēt
3
0

20. februāris, 2014, 21:43

Kocebū< Nerrim

Nezinu, kas tur sublimējās, tik gudrs ne-esu, bet to atminu no bērnu dienām- pirmajā "Mīļā meļa" iestudējumā, kad Sebris vēl nebija činkstētājs Indrāns, ne absolūti saviem dotumiem nepiemērotais Hamilkārs, Elza Radziņa vēl nebija sevi pazaudējusi, no visiem uzspiestajā un bezjēgā attīstītajā karaliņošanas sērgā, viņi bija satriecoši. Redzēju izbraukuma izrādi, kad arī pats Žanis Katlaps pelēkā uzvalkā sēdēja skatītāju zālē, turpināja uzmanīt "līmeni" arī pēc pirmizrādes. Izrāde un skatītājs, katarse, ja gribi, bij visa pamatā. Laika gaitā gan Radziņa, gan Sebris kļuva aizvien paredzamāki, Bebriša atjaunojumā jau var runāt par pašpietiekamiem un no sevis apdullušiem māksliniekiem, ne tur vairs kas no Šova, ne Stellas, ne lugas, ne vērtīgas izrādes pāri palika. Tā slimība tagad ( Ojāra Rubeņa komentāri "zipā" vien ko vērti, vai ne!?) situsi devīto vilni ( Gruzdova-Rogas- nepārspējamais duets- Anna Karēņinas izcilnieki, Puķe- Krodera iestatītā un plātīties nebeigusī dīva, diženā Kalniņu dzimtas atvase Rēzija, Lūriņa, kura aizvien, it sevišķi dziedāšanā, savas iespējas un nespējas parādīt kāra līdz nepieklājībai ( piem. Brodvejā) . Postpadomijā gals šai sērgai nav paredzams. Jaunajai paaudzei vispār pat nojēgas nav, ko TEĀTRIS spēj, viņi domā, ka tā dricelēšanās, rosīšanās, obligātā dancošana un mikrofonizētās galvas, kas pašlaik cieņā, ir vis iespējamais. Lai ko, bet to, ka, tā saucamā, brīvlaišana, atnesīs mums visaptverošu kultūras pagrimumu, pat Žurka Kornēlija nevarēja iedomāties.

20. februāris, 2014, 20:03

lustīgais nerris uz tirgus plača

Tiesa - Porfirijs Petrovičs bija 1957. gadā un Mīļais melis - 1962.-ajā, bet Kihnu Jens - 1967.-ajā. Atvainojos par sarūgtinājumu. Tā nebiju gribējis, jo abi esamt man mīļi - gan Sebris, gan Tu. Ir jau pilnīgi iespējums, ka to tēva mīlestību, ko mums nezināmu apstākļu dēļ Sebris nevarēja dāvāt savai meitai, viņš jo dāsni atdeva [sublimēja] saviem skatītājiem... Un beigās jau abi tomēr satikās.

20. februāris, 2014, 18:26

Kocebū< Nerrim

Nu gan Tu mani sarūgtināji ne pa jokam. Sebris nesa pannas un paplātes, bet mēs nevaram runāt par Sebri un viņa augšanu pretim atzinībai, ja izlaižam ĻOTI svarīgu posmu,t.i. Žaņa Katlapa ieguldīto darbu ( ilgi pirms Kublinska) topošajā personībā. Minēšu, piemēram, Porfiriju Petroviču ( Noziegums un sods), Džordžu Bernardu Šovu (Mīļais melis") Sakarā ar to "nolāpīto"jubileju pat mūsu ( visizcilākie no izcilākajiem visā pasaulē) teātra "spečuki" nav kaut ko tik prastu atcerējušies. Sakasījuši šo to pa malām. Tāpat, ja uzskatām, ka Sebris un Radziņa bija skatuves pāris, kuru rokas kopā sadevis pats Alfrēds Amtmanis-Briedītis, nevaram izlikties, ka abu "augšupejā" būtiska nozīme nebija tieši Žanim Katlapam. Starp citu, no "Mīļā meļa" abi atgainījās visiem ironijas pilniem žestiem, tikai pamazām, iestudēšanas gaitā un tālākā dzīvē, šī izrāde kļuva par tādu, par kuru mēdz piešķirt balvas par "mūža ieguldījumu".

20. februāris, 2014, 17:59

lustīgais nerris uz tirgus plača

Tā, kā Tu, veco zēn Kocebū, to saprati, tā jau tas arī noteikti bija domāts! Man tikai tas likās drusku par stipru; man būtu pilnīgi pieticis ar "dzīvesgudrību," jo tieši tai pateicoties Sebris pacietīgi nēsāja paplātes un svečturus, kamēr Kublinskis viņu, jau 40+ gadīgu, "atklāja" Kihnu Jenā...

20. februāris, 2014, 17:39

Kocebū< Nerrim

Varbūt man gaismas par maz acu starpā, bet es to "sirdsgudrību" šoreiz sapratu kā attieksmi pret teātri, pret lomām, kurās Sebris "iepumpēja" spēku, ko varbūt neprotam īstā vārdā nosaukt. Ar Mārīti Balodi, tāpat kā ar bitēm, nekad nekā nevar zināt. Mans kopiespaids ir tikai viens- kā viņa muguru, līzdama un prominencēs iegoroties, nav saskādējusi.

19. februāris, 2014, 22:00

Citāts no citāta

" Mūsu dzīve ir bez gudru, talantīgu, morāli cēlu cilvēku ietekmējošās līdzdalības." Tā ir šodiena kopā ar KDi, konkrēti šī raksteļa tapšanas "radošo moku" materializējusies izpausme.. Lietošanai derīgi citāti tie, kas vienīgi Dienas arhīvā, jo tie taču ir diženi un raženi. Tie paši klejo pa TVNETu, tie visur, kur nepieciešams ātri un tūlīt. KDi darbinieku rosības imitācija redzama kā uz delnas, kas aizvien pieņemas spēkā. Slinkums un nevīžība. Gals nav paredzams.

Atbildēt
2
0

20. februāris, 2014, 12:45

nebāz degunu, kur smalkie jau priek

Ja ieraugāt tādus artiķeļus bez autorības ( un tādi regulāri lasāmi KDi), tad veriet vaļām KDi 2. lpp. Tur atradīsit stabiņu, kurā satilpuši: Dita Rietuma, Undīne Adamaite, Jegors Jerohomovičs, tad seko Inese Lūsiņa, Normunds Naumanis. Iztēlojos, ka tad, kad priekšā nāk tik sarežģīti uzdevumi kā Kārļa Sebra 100-tā dzimšanas diena, viņi visi ieliek pa artavai tamā gabaliņā, lai tikai skaitītos, ka atrakstījušies. NN jau aizvien cīnījies pret anonimitāti, bet, ai, neraža- pašu laikrakstā tā plaukst un zeļ. Ar tik kasīgiem un vēl nemirušiem lasītājiem kā es, faktiski nav ko rēķināties, vai ne? Nupat arī varējām lasīt par "Klīvijas" gaitām uz latviešu skatuves, ko vareni pārzināja latvju galvenā muzikoloģe Inese Lūsiņa, sarunājoties ar Silgu Tīrumu. Gods kam gods pienākas, Latvijas TV neatpalika. Tagad atliek gaidīt slavinošu recenziju, ja būs attiecīgi sarunāts. Sakarā ar Margaritas Stārastes aiziešanu mūžībā Undīne Adamaite savam vārdu kopojumam virsgalī pamanījusies Ļeņina mazbērnus iekombinēt. Nez, vai teiciens, ka cilvēks zārkā var otrādi apgriezties ir spēkā vai tomēr pastāv realitātē? Jā, nepateicīgs esmu, par to pašu naudu nez ko gaidu un gribu. Dainis Ozoliņš.

18. februāris, 2014, 18:27

Paldies, bija jauki!

"100 grami kultūras", kurus saņēmām pateicoties Baibai Indriksonei, Mihailam Kublinskim, Mārcim Manjakovam, Mārītei Balodei un Arno Jundzem (paldies arī Dievam par klātesamību) izdevās. Par atslēgvārdu Mārīte Balode ( līdz ar K. Sebra dāvāto aproci- unikālu relikviju) izvēlējās "SIRDSGUDRĪBU". Tāda strāvoja no izvēlētajiem videomateriāliem, pēdējās intervijas, no visu klātesošu emocionāli uzspicētās attieksmes. Esmu patiesi priecīgs, ka ar labu gribu 100 gadu jubileju arī tādā īsmetrāžas raidījumā ir iespējams godam atzīmēt. Paldies!

Atbildēt
2
0

19. februāris, 2014, 15:57

piekrītu Jums,

bet šajā gadījumā M. Balodei nav ko pārmest. Citkārt, protams, ka M. Balode, A. Jundze un visa tā "augstdzimusī" teātra pārzinātāju banda mīl vienīgi sevi. Izrādās, cik spēdami, iedomājas sevi par teātra kritiķiem, lai gan ir žurnālisti. Tādā valstī, kā mūsējā pašreiz, būsim laimīgi par katru gaismas stariņu, kas pamanījies kopējai milzu draņķībai cauri izlauzties.

19. februāris, 2014, 14:19

Atslēgvārds

K.Sebris ir K.Sebris. Un M.Balodei tas bija pienākums aizbraukt pie mākslinieka. K.Sebris pasniedza aproci. Kā pateicību. Raidījumā viņa savu aizbraukšanu pie K.Sebra pasniedza kā milzu upurēšanos un varoņdarbu. Pievērsa uzmanību sev. Bet, vai vienmēr M.Balode meklējusi tos sirdsgudrākos, lai iemūžinātu vēsturē? Nezinu. Nav pārliecības. Tāda kā mākslinieku šķirošana gan, bet atkārtoju, tas neattiecas uz K.Sebri. Domāju, ka K.Sebrim, diez vai bija viegli pacelt klausuli un zvanīt. Tas nu tā.

18. februāris, 2014, 17:34

Tradīcijas tiek stiprinātas!

Vai esat līdzdzīvojuši Ltv-1 "VIP"spēlei? Tur varat sagaidīt precīzu atbildi, kurā kontinenta daļā, kura gadsimta, gada kurā datumā, vismazākajai skudriņai kājiņa notrūkusi, bet, ja pajautāsit kaut ko par latviešu kultūru, tad globālas mokas ir neizbēgamas. Tāpēc- apgūstiet ķīniešu valodu!

Atbildēt
1
0

18. februāris, 2014, 14:56

lai bij jauki, kur bij jauki

KDi palasoties, aizvien skaidrāk jūtams, jo sevišķi anonīmrakstos bez autora vārda, ka, laikam ejot, lai nu par ko, bet par latviešu teātra personībām S. Radzobes audzēknēm zinības ir ļoti vājas/ paviršas. Nav arī, tā sacīt, ko cūkām pērles silē bārstīt. Nekādi krievi NAV VAINĪGI, ka dāmītes, un tās jau vien gandrīz tur ir, jums pastāstīs par visas pasaules nostūru notikumiem, tik nejautājiet par latviešiem. Neizplūstot garumā, pateikšu, ka viens pats sākuma citāts, kurš šeit ielikts, rakstu padara " vērtīgu". Ja ne ko citu, izlasiet Lilijas Dzenes rakstīto: par "Divpadsmito nakti"Jāņa Zariņa režijā, kas bija neveiksme. Komiskie tēli, tai skaitā sers Tobijs, uzliesmojuši pa īstam vienīgi apsveikuma reizē uz Operas skatuves, kad J. Zariņam svinēja jubileju ( E. Radziņa 122/123.lpp. u.c.) un izrāde no repertuāra bija jau noņemta. Paņemiet taču savās pārgurušajās rokās Lilijas Dzenes grāmatu par Alfrēdu Jaunušanu, izlasiet par "Kolā Briņona" likteni Drāmas teātrī un tad rakstiet to Kolā K. Sebra neaizmirstamo lomu sarakstā, jo taču titulloma... Pietiks, nav vērts runāt vairāk vai rakt dziļāk, vēl tikai pieminēšu, ka aizejot mūžībā kādam latviešu teātra skatuves meistaram, vienīgi Normundam Naumanim sanāk kādu atvadu vārdu uzrakstīt. Pārējiem/ jām ūdens mutē, varbūt nav vaļas? Modernās un laikmetīgās skrien pa Eiropu absurdo dramaturģiju grābstīdamas un vietējās un citzemju perversijas analizēdamas. KDi formalitātes atkal reiz ir sakārtojusi, raksta sastāvā šādas tādas ziņas no privātās dzīves, bravo! Kārlim Sebrim100! Cerēsim, ka 100 gr mums sniegs ko vairāk, prozit!

Atbildēt
5
0

18. februāris, 2014, 20:19

Vēls padoms:

Galvenais, nekādā gadījumā nelasiet Lilijas Dzenes grāmatas par pašu Kārli Sebri, jo tad, jau tā augstākās izglītības nogurdinātas, jūs būtu upurējušās par daudz.

18. februāris, 2014, 15:04