"Izrādes gaitā lekcija transformējas, plūstot cauri dažādiem medijiem, kas papildina un atsaucas cits uz citu. Teksts, kustība, video, skaņa, objektu un ķermeņa transformācijas… Tas viss it kā izstaro VIŅAS ķermeņa pieredzi un pārdomas," stāsta lekcijizrādes Piecas dziesmas – pasauli apdzīvojot idejas autore un izpildītāja Laima Jaunzema un precizē: "No personiskā uz sociālo un otrādi. No absurdā, komiskā uz tiešo, emocionālo, apklusināto, kritisko."
Kas ir VIŅA? Savādā lekcija tiek lasīta caur muļķīgi absurdu profesores tēlu. "Lekcijizrāde ir personisks piemiņas stāsts un veltījums pēcpadomju sievietes ķermenim, kas mudina iztaujāt priekšstatus par normalitātes, empātijas un piederības nozīmi ģimenē un plašākas sabiedrības kontekstā. Mēs visi esam tomēr iesprūduši tai laika mašīnā, tik ļoti turamies pie tām normām un pilnīgi debiliem to atspēkojumiem," skaidro L. Jaunzema. "Tas arī ir veltījums sievietes ķermenim, un tā ir mana bezgalīgā mīlestība pret to, tāda dziļi solidāra. Visi ķermeņi sevi konstruē sabiedrības iespaidā, tie ir poētiskā izpratnē, manuprāt, absolūti intriģējoši un tādi kā laika, notikumu, vides nospiedumi, portāli. Ķermenis mani ļoti fascinē, un ne tikai cilvēka ķermenis…"
Šāda skatuves darba ideja māksliniecei, ja tā var teikt, pat neradās, jo pieredze vienkārši visu laiku ir klātesoša. "Mans ķermenis un tā pieredze ir mans ne tikai tieši, bet arī izvērsti – kā pētniecības lauks. Pēcpadomju sieviete – tā ir daļa no manas identitātes un veida, kā aptvert, ka mana pieredze nav tikai mana," saka L. Jaunzema. Ķermenis ir viens no viņas instrumentiem, izteiksmes līdzekļiem. Māksliniece beigusi SNDO (School for New Dance Development) laikmetīgās dejas horeogrāfijas studiju programmu Nīderlandē un dibinājusi iekļaujošas izglītības platformu Curving the Dance. L. Jaunzemas interesi par ķermeni kā mediju veidojusi vēlme izzināt uztveres un komunikācijas plaisas publiskas intimitātes brīžos, viņa veido darbus, kuros spēcīga iejūtība izaicina ierasto ķermeņa uztveri.
Uz jautājumu, vai ar kustību var pateikt vairāk nekā ar vārdiem, māksliniece atbild: "Nedomāju, ka vārdi ir atrauti no ķermeņa, pat ja fiziski mēs kā cilvēki spējam tam tā likt izskatīties. Vārdi ir skaņa dziļākajā būtībā vai pieskāriens, tā ir kustība. Manuprāt, starp ķermeni, kustību un vārdiem nav hierarhijas. Mani fascinē abi, tie ir saistīti, neatrauti viens no otra."