***
Vilciens brauc līdz galastacijai
Vienam remdenāk otram straujāk
Ja man apziņā izplauktu akācijas
Ļautu tām piedzerties pašā Gaujā
Laika mašīnā katrs lūgts iekāpt
Vienmēr var izmukt pieturā kādā
Kaut nu ziemas trīsošā roka vēl
Nebūtu grimusi manā ādā
Vagonos pelēkos zilgana blāzma
Vizbulītes aiz loga met ēnu
Ja nu es pieķeršos tām kā salmiņam
Bānīša Dievs, lūdzu, mazliet lēnāk
***
Atstāšu autogrāfu tavos logos
Uz pasauli, kura pa spirāli griežas
Biklu trauslu leduspuķes skūpstu
Uz palodzes maizes drupaču riekšas
Atstāšu pirkstus uz taviem ieročiem
Pluskatās sakautā sudraba kaija
Spārni kā āda laupīti nost
Saule mostas un apskaut nāk maijā
Atstāšu vēstuli stikla pudelē
Metīšu jūrā tālu aiz bojām
Atgriezies atgriezies atskaties atpakaļ
Neļauj no sevis aiziet nu projām
***
Pūdercukurs kā nosvīdis sniegs
Kūst maigi aizskarot mēli
Nespēj pat noiet
Vienu vienīgu defilē
Agra nāve ir traģiska
Ierakstās pirmajā avīzes slejā
Malējs ar asarām pielej pilnu
Pudeli Šardonē
***
Tu esi lēni kūstošs sniega biezenis
Es gribu uzkāpt uz sava kuģa
Ieraudzīt pasakās aprakstīto
Zaļo krastu
Bet pa ceļam vienmēr esi tu
Kas par postu
Kraukšķīgs bezē cepums
Un lēni bet nepārtraukti kūstošs
Pa tevi iet kā pa plānu ledus kārtu
Iegrimt tava sniega zūdošajās saknēs
Sasmelt sniega kupenas zābakos
Un tikai pārnākot mājup
Redzēt ka tu esi ūdens
***
Ziemeļu vējš aizvedis manas atmiņas
Pārpildītos vagonos
Skaties tu arī vairs neesi tāds kā vakar
Tādu kā vakar es tevi vairs neatminos
Aizspraužu lūpas ar mežģīņu saktiņu
Viegli slīd kājas cik viegli es neatzinos
***
Mēs uzgrebjam sapņa dzimšanas gadu
Uz spīdīgas kapa plāksnes
Godinām to ar sarkanām rozēm
Tad dzeltenām neļķēm
Vēl liesmu gali ietriecas debesīs gluži kā baltas kāpnes
Kuras mēs tā arī neuzgājām
Pāršķiras dienas kā romānā lappuses
Mēs nomodā grebjam pēdējo gadskaitli
Nesam nu tikai mākslīgos ziedus
Šajā tuksnesī nelīs vairs lietus
Kas slīcinās dzīvības lineālu
Ja nu es pati ar lejkannu?
***
Lidostas darba laiks ir no sešiem rītā līdz pusnaktij
Vakar bez rūpēm mēs smaidīgi pārdevām spārnus
Gaisa satiksmes kontrolieriem
Pie lidostas loga es šovakar kautrīgi uzsitu pustakti
Apsargs sapņos laimīgs noskatās videofilmas
Sniegpārslas baltas nokrīt pār vaigu
Gluži kā nevainības palagi
Ja es arī atpirkšu spārnus
Tie šķitīs par lielu vai sveši
Pulkstenis gandrīz seši
Ko tālāk
***
Es vairs neesmu tāda kā biju no rīta
Iesāku zīmēt ar baltu krītu taisnu līniju
Bet zibens spēriens ar debesu vērienu
Sacēla gaisā matus
Sāku vilkt trīs krustus uz ārdurvju pieres
Noslēgt sevi trīs galvām un uguni spļaujot
Pārvērst sevi par tevi lai būtu ko vainot
***
Slidotava atkusnī izplūst
Pār augsto žogu
Robežsargs slīkst karstos sviedros kā akacī
Slej mūrus no sarkanām niedrēm
Mazais dīķītis izģērbjas diametrā
Un atļauj cilvēkam sevī spert kailas pēdas
Jā kailas
Ziema izdzēsusi ledus gabaliņu pēdas
Dzer vesels šo kokteili jābaidās nav
Saaukstēties