Demiurgs un interprets. Klajā nākusi Mariana Rižija monogrāfija par Uldi Bērziņu

Jau atradu vairākus kublambūrus - pērles! 1) "Pretēji tam, ka M. Bahtina termins «hronotops» priekšā saka sākt ar laiku, arī 60. gadu otrās puses situācija - Bērziņa veidošanās gadi - un dzejnieka poētikas acīmredzamā jutība pret hronosu vedina uz to pašu. " Ar ko pašu? 2) viņi poētisko izteiksmi veidoja kā alternatīvu vēstījumu varas metavēstījumam, savukārt Bērziņa šifrētais metavēstījums ne tik daudz akcentē alternatīvo aspektu, atsvešinātību no varas vēstījuma, cik to, ka šis vēstījums ir vienpusīgs, ierobežots, jo liedz blakus pastāvēt alternatīvām nostādnēm; Bērziņš savā vēstījumā to iesaista līdzās citiem vēstījumiem un dod tam tiesības pastāvēt, tā graudams socreālismu no iekšpuses. Kāds grib teikt, ka B. savā dzejā iekļauj padomju varas vēstījumu, dodot tiesības tam pastāvēt? Interesanti, būs japavaicā viņam pašam... kādi ir viņa nopelni padomju varas vēstījuma leģitimēšanā. 3) pasaulsaina un "Telpa Bērziņam transformējas - pēc Rižija analīzes - saskarē ar cilvēku, tā ķermeni, sakausē cilvēka mikrokosmu un tur iesakņojas" arī ir šedevri! 4) "Nepiepildīta palika vien griba tikpat pamatīgi izzināt un ieraudzīt Bērziņa auduma ritmisko velku un audu locījumus, pārsitienus un citādus brīnumus" - kāpēc tik sarežģīti jāizsaka doma "pētnieks nav pamatīgi analizējis metriku"???

kļūdu un neprecizitāšu nav tikai Kubuliņai. āmen.