Šāda lēmuma rezultātā gāzes cena ES valstīs ir pieaugušas par 30%. Pagājušās nedēļas beigās Krievija nākusi klajā ar paziņojumu, ka arī pēc tam, kad Nord Stream cauruļvada apkope pēc noplūdes ir pabeigta, gāzes plūsma netiks atjaunota pēc trīs nedēļu apkopes pārtraukuma. Līdz ar to, gāzes cena pieaugusi par 272 eiro par megavatstundu (Mwh).
Eiropa ir apsūdzējusi Krieviju par šāntāžu izmantojot gāzes piegādes, tādejādi atriebjoties par Rietumu noteiktajām sankcijām, saistībā ar Krievijas īstenoto agresiju Ukrainā. Krievijas ieskatā Rietumu uzsāktais “ekonomiskais un sankciju karš” ir būtiski kavējis gāzes cauruļvadu darbību.
Iepriekš Krievija eksportēja aptuveni trešo daļu no gāzes uz Eiropu, darbojoties tikai ar 20% atdevi. Arī caur Ukrainu Krievijas gāzes piegādes ir būtiski samazinātas Eskpertu ieskatā tādā veidā Krievija ir “iespiedusi ES stūrī”, liekot meklēt citas iespējas un alternatīvas, lai uzpildītu gāzes krātuves ziemai.
Vairākas ES dalībvalstis ir iedarbīnājušas ārkārtas plānus, kas palīdzētu energoresursus normēt un palielināt recesijas izredzes. Aurora Energy Research pārstāvis Džeikobs Mandels ziņu aģentūrai Reuters atzina, ka “esošajos apstākļos kļūst arvien sarezģītāk aizstāt gāzes apjomus, kas nenāk no Krievijas”.
Energoresursu izmaksu pieauguma dēļ vairākas ES valstis jau ir izstrādājušas alternatīvas, lai palīdzētu mājsaimniecībām un ražotājiem samazināt izmaksas, un pārciest ziemu.