Pie sazvērestības teoriju izplatīšanās daļēji ir vainīgs ASV prezidents Džordžs V.Bušs, jo šī kustība uzņēma apgriezienus pēc Irākas kara sākuma. Daudzi amerikāņi bija saniknoti, ka Bušs ievilcis viņus nevajadzīgā karā, aizbildinoties ar neesošiem Irākas masu iznīcināšanas ieročiem. «Ja mēs sākām karu, lai likvidētu iedomātus masu iznīcināšanas ieročus, vai doma par fiktīvu terora aktu sarīkošanu šķiet tik neticama?» vaicāja žurnāls Time.
ASV netrūkst arī cita veida sazvērestības teoriju, jo liela daļa amerikāņu ir pārliecināti, ka valdība gadu desmitiem slēpusi ziņas par NLO katastrofu Rouzvelā, amerikāņu kosmonauti nekad nav spēruši kāju uz Mēness, bet ASV prezidentu Džonu Kenediju nogalināja mafija (vai arī CIP aģenti, padomju spiegi, Fidela Kastro rokaspuiši u.c.). Mūsdienās šādas teorijas var izplatīties daudz ātrāk, jo katrs entuziasts var izveidot savu interneta lapu, kurā izklāstītas vairāk vai mazāk ticamas versijas par dažādiem notikumiem.
Psihologi šādu reakciju skaidro ar pašaizsardzības mehānismu. «Ja mēs ticam, ka lielus notikumus, piemēram, prezidenta slepkavību, var izraisīt viens necils indivīds, tas norāda, ka dzīve ir neprognozējama un nejaušību pilna. Mums ir grūti samierināties ar šādu domu,» secina britu psihologs Patriks Līmens, kurš analizējis sazvērestības teoriju cēloņus.
Vairāk par 11.septembra sazvērestības teorijām un to cēloņiem lasiet jaunākajā Sestdienā.