Pavisam nesen Austra atpūtās un veseļojās Slovēnijas minerālkūrortos, bet arī tur viņai nācās sniegt koncertu. Drīz vien pievienojušies slovēņi, viņu vidū arī kāds izskatīgs, sirms kungs, kurš dziedājis brīnišķīgas dziesmas. "Man vajadzētu viņu uzaicināt uz kādu no Latvijas folkfestivāliem," spriež Austra. "Viņš bija īsts dziesminieks, kā krievi saka — bards."
Dziesminiece pa Eiropu braukājusi diezgan daudz, jo ir esperanto valodas pratēja un šīs kustības dalībniece. Austra atzīst, ka ar koncertiem izbraukājusi arī teju visu Latviju, tomēr pieļauj, ka arī dzimtenē vēl palicis «kāds kaktiņš», kurā viņa pa šiem gadu desmitiem nav bijusi. Gluži vai brīnums!
Laikam jau jāpiekrīt dzejniekam Andrim Bergmanim, kurš 1988.gadā laikrakstā Padomju Jaunatne rakstīja: "Es nebīstos apgalvot — Austra Pumpure ir folkkustības aizsācēja mūsu republikā, lai arī viņu pašu pie tīrajiem bardiem piepulcināt nevar (ne pašas sacerētu dziesmu, ne tekstu). Un tomēr viņa bija pirmā. Laikā, kad Imanta Kalniņa dziesmas dziedāja tikai vokāli instrumentālais ansamblis Menuets pāragri aizgājušā Jāņa Blūma vadībā, Austra ņēma ģitāru un uzdrošinājās."
Dziedātāja atzīst, ka var jau dažādi raudzīties uz Imanta Kalniņa pēdējā laika politiskajiem izteikumiem, ar ko viņš izsaka dziļu cieņu Krievijas valdošajai elitei, kas mākot aizstāvēt savu dzimteni. "Arī mums Latvijā visiem gribas, lai ir kāds, kurš mūs aizstāv, nevis tikai apzog un izpārdod. Piemēram, Baltkrievija nav izpārdota, tur nav bezdarba. Mums pašiem vairs nepieder pat Latvijā strādājošās bankas. Man pašai Latvijas Krājbankā pazuda tikai daži simtiņi, bet arī to ir žēl. Izrādījās, ka šī banka piederēja mafijai jeb sauciet to, kā gribat. Biju iedomājusies, ka Latvijas Krājbanka pieder latviešiem... Es jau nedrīkstētu tā runāt, savulaik visi kopā cīnījāmies par brīvu Latviju, bet nekad nedomājām, ka tā mums nepiederēs. Piemēram, es negribētu braukt prom no Latvijas, jo man nemaz nevajag tik daudz naudas, bet, ja kāds un viņa bērni te mirst badā, viņam kaut kur jābrauc peļņā. Ja mani ielūgtu dziedāt pie viņiem Īrijā vai Anglijā, es brauktu un visus aicinātu atpakaļ."
Austrai par Latvijas bankām ir savs, diezgan traģisks stāsts. "Brīvajā Latvijā es zaudēju visu: dzīvokli, naudu, astoņus tūkstošus padomju rubļu, mamma vēl lielījās, ka par iekrājumiem es viņai varēšot uzlikt kapa pieminekli un pāri palikšot. Beigās pat piemineklim nesanāca. Iepriekšējā dzīvoklī elektrībai naudas nepietika, ziemā sasedzos un sildījos ar silta ūdens pudeli. Paldies Dievam, viss atrisinājās! Tagad gan dzīvoju gandrīz graustā. Bet rūgtumu sevī neglabāju. Nemaz. Nevienā laikā."
Kā radoša personība Austra savulaik Imantam Kalniņam teikusi: "Es zinu, par ko un pret ko iestājos." Tagad dziesminiece saka: "Esmu mazliet apjukusi. Pati cīnījos, lai Latvija būtu brīva un būtu pašai sava valdība, tāpēc tagad pret viņu iet nevaru. Bet es vairs šo to nesaprotu sevī un cilvēkos."
Visu rakstu par Austru Pumpuri lasiet žurnāla Sestdiena 14.augusta numurā!