Ziņa par Čavesa pāragro nāvi 58 gadu vecumā šonedēļ izraisīja pretrunīgus vērtējumus. Miljoniem cilvēku Venecuēlā un ārpus tās robežām sēroja par Čavesa aiziešanu mūžībā, jo uzskatīja, ka viņš bija dižens valstsvīrs, kurš patiesi rūpējies par sabiedrības trūcīgāko slāņu aizsardzību. Taču netrūka arī nelabvēļu, kas šo ziņu uztvēra ar prieku un cerībām. Pēc viņu domām, Čavess bija bīstams diktators, kurš Venecuēlā centās izveidot komunistisku režīmu, bet viņa nāve pielikusi punktu šiem plāniem. Daži pat saskatīja simbolisku līdzību: Čavess nomira tieši 60 gadu pēc padomju diktatora Josifa Staļina nāves 1953.gada 5.martā.
Protams, kolorītais Čavess nebija ne tuvu tik biedējošs un despotisks kā Staļins, tomēr abus līderus vienoja naids pret kapitālismu un imperiālismu, ko amerikāņi cenšoties uzspiest visai pasaulei. Čavess bija pārliecināts, ka viņa misija ir vadīt starptautisku revolūciju, lai glābtu proletariātu no mūžīgās nabadzības un pazemojumiem. Viņa grandiozās ieceres nokaitināja Venecuēlas turīgākos iedzīvotājus, kas Čavesu apsūdzēja ekonomikas vājināšanā un demokrātijas ierobežošanā. «Man ļoti žēl, kas Čavesa valdīšanas laikā noticis ar Venecuēlu. Čavess bija ļoti negatīva parādība Venecuēlas vēsturē, jo viņa laikā notikusi valsts izputināšana,» uzskata mecenāts Vilis Vītols, kurš mūža lielāko daļu nodzīvojis Venecuēlā.
Izputināt tik bagātu valsti ne katram būtu pa spēkam, jo šī Latīņamerikas valsts ir ļoti dāsni apveltīta ar dabas resursiem. Venecuēlas naftas rezerves ir lielākās pasaulē, pat lielākas nekā Saūda Arābijai. Turklāt pēc Čavesa nākšanas pie varas viņam uzsmaidīja liela veiksme: ja 1999.gadā naftas cena pasaules tirgū bija zem 10 dolāriem par barelu, tad drīz vien tā sāka strauji palielināties un pašlaik ir ap 100 dolāriem par barelu. Venecuēlai tas nozīmēja bagātīgu naudas straumi, ko Čavess izmantoja dažādām sociālām programmām. Tas viņam nodrošināja lielu atbalstu no trūcīgāko slāņu puses.
Venecuēlas bagātnieki un vidusšķira raizējās, ka Čavess sekos sava elka Fidela Kastro pēdās un mēģinās izveidot autoritāru, komunistisku režīmu. Dažās jomās Čavesam patiešām izdevās ieviest sociālistisku leiputriju, piemēram, Venecuēlas autovadītāji var priecāties par lētāko degvielu pasaulē. Pateicoties dāsnām subsīdijām, degviela maksā aptuveni santīmu litrā.
Toties par nopietnu problēmu kļuvis noziedzības līmenis, kas ir viens no augstākajiem pasaulē. «Čavesa režīms panācis, ka Venecuēlā valda liela nedrošība. Pagājušogad tika noslepkavoti ap 20 000 cilvēku. Tas viss ir Čavesa valdīšanas rezultāts,» secina Vilis Vītols. Noziedzības un valsts ekonomiskās politikas dēļ arvien vairāk turīgo iedzīvotāju izvēlas pamest Venecuēlu un pārcelties uz drošākām valstīm.