Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +10 °C
Apmācies
Sestdiena, 16. novembris
Glorija, Banga

Cenas iegrožos pircējs

Valstisks mehānisms, kas pēc eiro ieviešanas veikalniekiem liks saglabāt līdzšinējās cenas, nav iespējams. Tādēļ cenu līmenis paliks pircēja rokās Eiro Latvijas iedzīvotāju ikdienā ienāks jau pēc diviem mēnešiem, kad veikalniekiem cenas obligāti būs jāuzrāda gan latos, gan eiro. Trīs mēnešus ilgā iesildīšanās pamazām "pieradinās" pie eiro, kā arī ļaus sekot līdzi tam, vai uzņēmēji valūtas maiņu neizmanto nepamatotai cenu celšanai.

Proti, obligātajā paralēlās cenu atspoguļošanas periodā, kas beigsies pusgadu pēc eiro ieviešanas, katrs varēs uzraudzīt, vai cenas abās valūtās ir līdzvērtīgas. Ikvienam, kuram radīsies aizdomas par negodīgu uzņēmēju rīcību, būs iespēja vērsties Patērētāju tiesību aizsardzības centrā. Tāpat Ekonomikas ministrija kopš februāra jau veic cenu monitoringu, uzmanot, vai uzņēmēji nemēģina iedzīvoties uz valūtas maiņas rēķina. Tomēr galvenais nodrošinājums pret cenu kāpšanu, kas ir viena no lielākajām iedzīvotāju bažām saistībā ar eiro ieviešanu, būšot "tautas policija" un tirgus konkurence. Lielveikali nesteidzasIeteicamais cenu paralēlās atspoguļošanas periods ir sācies jau jūlijā, tomēr pagaidām šādi rīkojamies tikpat kā nemana nevienu uzņēmumu. Lielveikalos Maxima, kas pārstāv vienu no Latvijas lielākajām tirdzniecības ķēdēm, cenas joprojām var manīt tikai latos. Eiro tās pakāpeniski sāks norādīt augustā, kad abas cenas būs redzamas uz sveramajiem produktiem, piemēram, augļiem un salātiem. Savukārt septembrī cenot sāks arī citas preces, stāsta Maxima pārstāvis Ivars Andiņš. Pirmie "izmēģinājuma trusīši" būs ogrēnieši, bet vēlāk ar eiro cenām pakāpeniski iepazīstinās arī citus Latvijas iedzīvotājus. Savukārt lielveikalu ķēde Rimi gaidīs teju līdz obligātā paralēlo cenu atspoguļošanas perioda sākumam oktobrī. "Konkrēts termiņš pagaidām nav nosprausts, bet mēs plānojam, ka cenas paralēli sāksim atspoguļot neilgi pirms oktobra," norāda Rimi pārstāve Laura Podskočija. Paļaujas uz godprātību Abas lielveikalu ķēdes ir to aptuveni 70 uzņēmumu vidū, kas līdz šim iesaistījušies akcijā Godīgs eiro ieviesējs un parakstījuši brīvās gribas memorandu. Līdz ar to akcijas dalībnieki ir apņēmušies neizmantot eiro ieviešanu cenu celšanai, abās valūtās tās norādīt skaidri un nepārprotami, kā arī veikt godīgu pārrēķinu no latiem eiro. Finanšu ministrijas Eiro komunikācijas nodaļas vadītāja Ināra Rubene atzīst, ka nav iespējams garantēt, vai akcijā iesaistītie uzņēmēji patiesi ievēros memorandā noteikto, tomēr viņa paļaujoties uz godprātību. "Nepastāv neviens likums vai mehānisms, kā komercuzņēmumiem regulēt cenas. Varam tikai aicināt uz godprātīgu rīcību. Mēs gribētu ticēt un arī ticam uzņēmumu godprātībai,» pauž Rubene. Tāpat viņa uzsver, ka brīvā tirgus ekonomikas apstākļos cenu līmeni lielā mērā nosaka pircējs, kurš visu saliek pa plauktiņiem, vienu vai otru cenu atzīstot par sev pieņemamu un dzīvotspējīgu." Pircēja spēksPagaidām akcijā Godīgs eiro ieviesējs no plānotajiem 3000 dalībniekiem ir iesaistījies salīdzinoši neliels skaits. Turklāt vairākums no tiem ir lieli uzņēmumi, kas pārsvarā atrodas vietās ar kuplāku iedzīvotāju skaitu. Tas nozīmē, ka lauku iedzīvotāji, kuriem tuvākajā apkārtnē ir tikai viens pārtikas veikals, var būt spiesti dancot pēc tā īpašnieka stabules, jo tur nepastāv cenas regulējoša konkurence. Eiro komunikācijas daļas vadītāja Rubene norāda, ka pagaidām komersanti vēl tikai tiek informēti par iespēju iesaistīties akcijā. Tuvākajā laikā uzņēmumiem plānots izsūtīt 5000 elektronisko vēstuļu, kā arī 30 000 pasta vēstuļu, īpašu akcentu liekot uz uzņēmējiem reģionos. Sākot no oktobra, kad cenas obligāti būs jāatspoguļo abās valūtās, īpaši nozīmīga loma _Godīgs eiro ieviesējs _ietvaros būs pircējiem, kurus aicinās ziņot par negodīgiem uzņēmējiem. Ja sūdzība izrādīsies pamatota, tad komersants tiks saukts pie administratīvās atbildības un Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) varēs piemērot sodus par cenu norādīšanas prasību pārkāpumiem vai negodīgas komercprakses īstenošanu. "PTAC ir saņēmis dažas sūdzības no patērētājiem par cenu celšanu, tomēr tās nav saistītas ar eiro cenu atspoguļošanu. Tikai no 2013.gada 1.oktobra būs piemērojamas prasības par cenu paralēlu atspoguļošanu, tāpēc par pamatotām sūdzībām varēs runāt, sākot ar šo laika periodu," norāda PTAC pārstāve Liene Kindzule. Arī Ekonomikas ministrijas veiktais monitorings pagaidām neatklāj ar eiro ieviešanu saistītu cenu lēcienu. Kopš februāra tās regulāri tiek uzraudzītas 400 tirdzniecības vietās Rīgā, Daugavpilī, Liepājā, Valmierā, Ventspilī un Rēzeknē, vienā dienā pierakstot cenas 120 precēm un pakalpojumiem. Tiesa, ceturtdaļa no cenām ir svārstījušās, tomēr tas esot saistīts ar sezonalitāti, pasaules biržu cenu izmaiņām un citiem ārējiem faktoriem, nevis gaidāmo valūtas maiņu. "Piemēram, reaģējot uz degvielas cenu kāpumu pasaules biržās, jūnijā bija vērojams arī degvielas cenu pieaugums Latvijā. Tas ir skaidrojams ar politisko nestabilitāti Ēģiptē, kas var negatīvi ietekmēt naftas piegādes no Tuvo Austrumu reģiona uz Eiropu un Ziemeļameriku, kā arī ASV ekonomisko rādītāju uzlabošanās, kas paaugstina aktivitāti naftas produktu tirgū. Degvielas cenas pasaulē ietekmē arī sezonālās tendences, jo vasaras laikā palielinās braukšanas intensitāte un pieprasījums," norāda ministrijas pārstāve Elita Rubesa-Voravko. Sauc par savu Portugālis Rikardo Goveja dzīvo valstī, kurā eiro vienlaikus ar citām desmit Eiropas valstīm iedzīvotāju makos 2002.gadā parādījās kā līdz tam nebijusi valūta. Portugāles iedzīvotāji tolaik dalījušies divās nometnēs - eiropretinieki bijās no tā, ka lielākas valstis tādējādi vēlas izsūkt Portugāles spēkus, savukārt eirooptimistiem jaunā valūta deva cerību, ka Eiropa nākotnē kļūs par pasaules lielvaru. Rikardo palicis atmiņā, ka pēc eiro ieviešanas cenas mēdz celt uz augšu līdz apaļām summām. Piemēram, preces, kas iepriekš maksāja 42 centus, pēc tam varēja nopirkt par 50 centiem. "Droši vien gadu vai divus pēc eiro ieviešanas bija grūti to saukt par savu valūtu, jo cenas pie sevis es joprojām pārrēķināju vecajā valūtā, lai saprastu, cik patiesībā kāda lieta maksā. Bet desmit gadu laikā cenas ir ļoti daudz mainījušās, un tagad es eiro noteikti izjūtu kā savu valūtu," saka inženierzinātņu maģistrants Rikardo.Veco naudu neaizmirstIvo Četorkina makā eiro regulāri glabājas vairāk nekā divus gadus. Viņa mājvieta Igaunija ir septiņpadsmitā un pagaidām pēdējā valsts, kurā ieviests eiro. Attieksme pret to ir dažāda — vieni eiro uzskata par līdz šim nepiedzīvoti vienojošu valūtu Eiropas līmenī, antropoloģijas students Ivo to redz vienkārši kā starpnieku starp dažādām lietām un pakalpojumiem. Taču, piemēram, viņa drauga 101 gada vecumu sasniegušais vectēvs, kurš savā mūžā piedzīvojis astoņas dažādas valūtas, tikai smej, ja kāds viņam saka, ka eiro ir uz mūžīgu palikšanu. Ikdienā ar jauno valūtu igauņi esot apraduši, tomēr kronas viņi joprojām piemin reizēs, kad plānoti lielāki pirkumi, piemēram, māja vai mašīna. "Tad cenas rēķina arī «vecajā» naudā, bet es domāju, ka šis paradums lēnām izzudīs," uzskata Ivo. Igaunija, tāpat kā tagad Latvija, pret nepamatotu cenu kāpumu uz eiro ieviešanas rēķina centās nodrošināties ar kampaņu par godīgu eiro ieviešanu. Igaunijas Patērētāju tiesību aizsardzības centrs saņēma 54 patērētāju sūdzības par iespējami nepamatotu cenu paaugstinājumu, tomēr nevienā no gadījumiem pārkāpumi konstatēti netika, norāda centra pārstāve Kadri Paula. Ivo gan atceras maznozīmīgus, bet uzkrītošus piemērus, kad komersants valūtas maiņu pamanījās izmantot savā labā. "Bija daži «ekstrēmi» gadījumi, piemēram, publiskā tualete Tallinas Dziesmu svētku estrādē tagad maksā 60 centu, kas ir aptuveni 9 kronas. Iepriekš neviens par šo pakalpojumu neuzdrošinājās prasīt vairāk kā vienu kronu. Bet es domāju, ka tas ir saistīts ar kronas un eiro vērtību starpību (viens eiro tika pielīdzināts aptuveni igauņu 15 kronām). Tā kā lata vērtība ir augstāka par eiro, domāju, ka Latvijā nebūs tādu gadījumu," spriež Ivo. Viņš uzskata, ka dažbrīd cenu noapaļošana ir tikai saprātīgs solis, kas pircēju ikdienu padara ērtāku. Piemēram, laikrakstu parocīgāk ir iegādāties tad, ja tas maksā precīzi vienu eiro, nevis 96 centus. Negribēja palaist skaisto kronu Igauņu laikraksta Esti Ekspress žurnālistei Tīnai Jogedai situācija pēc eiro ieviešanas ir palikusi atmiņā kā emocionāli depresīva. "Jāatzīst, ka konkrētas preču cenas man nemēdz palikt atmiņā. Tomēr, cik atceros, vispārējais cenu līmenis cēlās, un es uzskatu, ka tas notika eiro ieviešanas, nevis inflācijas dēļ. Bet neesmu pret eiro, jo mēs esam daļa no Eiropas un pāreja uz eiro bija tikai dabiska," viņa atzīst. Arī laikraksta _Tartu Ekspress _reklāmas redaktors Kaupo Torims atminas, ka pēc paralēlās cenu atspoguļošanas perioda beigām cenas sāka celties, tomēr viņš to saista ar vispārējo inflāciju, nevis eiro ieviešanu. "Kronas bija ļoti skaista nauda, bet tās ir tikai emocijas. Es uzskatu, ka Igaunija tagad ir labākā situācijā, nekā tā būtu, ja mēs paliktu pie kronām," viņš spriež. Eurostat dati liecina, ka 2010.gadā pirms eiro ieviešanas Igaunijā inflācija bija 2,7% apmērā, bet 2011.gadā, kad eiro tika ieviests, tās apmērs bija 5,1%. To komentējot, Ekonomikas ministrijas Eiro komunikācijas nodaļas vadītāja Ināra Rubene gan uzsver, ka Igaunijas inflāciju ietekmēja dažādi procesi globālajā tirgū, un eiro ietekme uz inflāciju bija tikai 0,2–0,3  procentpunkti.Raksts tapis sadarbībā ar






Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Žurnāla "SestDiena" publikācijas

Vairāk Žurnāla "SestDiena" publikācijas


Aktuāli

Latviešu radīts muzejs

Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktors Arnis Radiņš par atgriešanos pilī, apvērsumiem priekšstatos par mūsu senčiem un to, ka vēl ir daudz, ko rakt.

Starp ģerboņiem, karogiem un himnām

Tuvojoties Latvijas valsts svētkiem, 18. novembrim, SestDiena nolēma palūkoties vēsturē un noskaidrot, kā tad radušies tie simboli, kurus mēs tradicionāli asociējam ar kādu valsti. Mūsdienās p...

Šonedēļ SestDienā

Vairāk Šonedēļ SestDienā


SestDienas salons

Vairāk SestDienas salons


Pasaule

Vairāk Pasaule


Politika

Vairāk Politika


Tēma

Vairāk Tēma


Pieredze

Vairāk Pieredze


In memoriam

Vairāk In memoriam


Tuvplānā

Vairāk Tuvplānā


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


Latvijai vajag

Vairāk Latvijai vajag


SestDienas receptes

Vairāk SestDienas receptes


Dienasgrāmata

Vairāk Dienasgrāmata