Vitālijs (vārds mainīts) par inficēšanos ar HIV uzzināja 22 gadu vecumā. Valsts asinsdonoru centrā viņam paziņoja, ka nodotās asinis ir pārliešanai nederīgas. Ar cerību, ka notikusi kļūda, puisis jau todien devās uz atbalsta centru HIV/AIDS skartajiem Dialogs un tur veica vēl vienu HIV testu. Tomēr arī tas izrādījās pozitīvs. Tagad jau trīs gadus Vitālijam nākas samierināties ar domu, ka viņš ir viens no tiem, kas inficējies, neietilpstot nevienā no HIV riska grupām. Pēdējo gadu pasaules statistika rāda, ka šīs slimības saistīšana tikai ar narkomāniem, prostitūtām vai gejiem ir bīstams stereotips. HIV var skart ikvienu.
Latvijā pirmais HIV gadījums tika reģistrēts 1987.gadā. Līdzīgi kā citviet pasaulē, arī pie mums infekcija vispirms izplatījās homoseksuāli orientētu vīriešu vidū, bet vēlāk «melno stafeti» pārņēma narkotiku lietotāji. Organizācijas Baltijas HIV asociācija valdes locekle un sabiedrības veselības speciāliste Anda Karnīte stāsta, ka tagad galvenie vīrusa izplatības ceļi atkal ir mainījušies — kopš 2008.gada tie ir heteroseksuāli dzimumkontakti, nevis narkotiku injicēšana. «Sievietēm heteroseksuālā ceļā fizioloģisku iemeslu dēļ ir lielāks risks iegūt HIV infekciju. Iepazīstoties ar šo pacientu slimības vēsturi, protams, liela daļa inficēto sieviešu pašas lieto narkotikas, bet daudzas vienkārši dzīvo kopā ar narkomāniem, kurus viņas glābj un atbalsta. Tādas ir mums piešķirtās sociālās dzimuma lomas,» secina Karnīte.
Šāds vīrusa izplatības veids ir uzskatāms par otro fāzi ceļā uz HIV ģeneralizāciju, kad slimība iziet vispārējā sabiedrībā. Proti, pirmajā fāzē HIV pārsvarā nodeva narkomāni, savstarpēji mainoties ar šļircēm. Otrajā fāzē, ko šobrīd piedzīvo Latvija, narkomāni ar vīrusu inficē savas partneres, kuras narkotikas nelieto. Trešā fāze jeb HIV ģeneralizācija var sākties tad, ja šīs sievietes izšķirsies no narkomāniem un inficēs savus nākamos partnerus, no narkotikām brīvus vīriešus. Savukārt viņi sērgu var nodot tālāk savām nākamajām partnerēm, kurām ar narkotikām nekad nav bijusi darīšana. «Šobrīd tas vēl nav noticis. Bet, ja profilakses pasākumi būs tikpat žēlīgi kā tagad, tad arī pie mums var sākties infekcijas ģeneralizācija. Sevišķi spilgti šādas epidēmijas vērojamas Āfrikas valstīs,» stāsta Karnīte. Lai arī pie mums vīruss pagaidām nav epidēmiski izlauzies vispārējā sabiedrībā, tomēr Latvijā HIV bieži tiek atklāts arī jaunām sievietēm ar labu izglītību, kuras nebūt nenāk no nelabvēlīgām ģimenēm un nav sagājušās ar narkomāniem. «HIV inficētie puiši jau neizskatās kā narkomāni no filmas Nāves mušpapīrs ar gangrēnu kājās. Tie ir jauni, simpātiski vīrieši. Ja kāds no viņiem mani klubā uzaicinātu dejot, es justos glaimota,» nosaka pētniece.
25 gadus vecais Vitālijs domā, ka viņš ar HIV ir inficējies seksa laikā. Tieši kad un kur, viņš nezina, jo meitenes bijušas vairākas, bet nepārprotamas aizdomas uz nevienu nekrīt. Tagad, kad ar vīrusu savās asinīs Vitālijs dzīvo jau trešo gadu, viņš ir pārstājis meklēt atbildi uz šo jautājumu. Puisis mēģina samierināties ar slimību, reizēm gan esot neizsakāmi bēdīgi. «Dažas dienas gadās, ka vispār negribas dzīvot vai pat vēl trakāk... Ja ārā līst lietus, vispār varu visu dienu neiziet no mājas.» Īpaši drūmi esot tad, kad uz ielas viņš redz iemīlējušos, rokās sadevušos pārīšus. HIV izjauca divus gadus ilgu draudzību ar kādu Vitālijam svarīgu meiteni. Viņa nevarēja pieņemt puiša slimību un sarāva visas saites. Paskaidrojusi tikai to, ka tādām attiecībām neredz nākotni. Negribētu, lai viņas bērnu tēvs agri nomirst. Seksuālas attiecības abu jauniešu starpā gan neesot bijušas.
Vēlāk Vitālijs internetā iepazinās ar citu meiteni, kura pēc laika atzinās, ka viņai esot tuberkuloze. No savas lipīgās slimības viņai bijis liels kauns un bailes vispār iziet ārpus mājas, par randiņiem nemaz nerunājot. Domājusi, ka neviens tādu meiteni nespēs pieņemt. Vitālijs savu interneta draudzeni iedrošināja, ka var būt arī trakāk. «Pateicu, ka man ir HIV.» Abi satikušies, bet romantiskas jūtas neesot uzplaukušas. Pašlaik viņš sarakstās ar kādu citu meiteni no Krievijas. Ja darbā izdosies nokārtot atvaļinājumu, Vitālijs brauks pie viņas ciemos, lai iepazītos arī dzīvē. Par HIV meitene zina. «Reaģēja diezgan pozitīvi.» Savu slimību Vitālijs atklājis tikai šauram cilvēku lokam, kam viņš spēj uzticēties. Seksa partnerēm, kas puisim bijušas šo trīs gadu laikā, viņš to ne vienmēr ir atklājis. «Labāk es vienkārši neuzkrītoši paņemu prezervatīvu. Skatos arī pēc situācijas. Ja iniciatīva nāk no meitenes puses, tad saku, ka varbūt labāk nevajag.»
Visu rakstu par HIV izplatību lasiet 9.maija žurnālā Sestdiena!