Satumstošajā trešdienas 24. novembra pievakarē Latviju pāršalca skumja vēsts – pēcpusdienā no dzīves tieši savas septiņdesmitās jubilejas gadā šķīries visai Latvijas tautai īpaši nozīmīgais komponists Mārtiņš Brauns (17.09.1951.–24.11.2021). Latvijas neatkarības atjaunošanas cīņas, tautas pašapziņas atmodas muzikālā simbola, mūsu iedvesmojošās spēka dziesmas un tautas himnas Saule. Pērkons. Daugava autors. Komponists, bez kura neatkārtojami saviļņojošās, dziļās, smeldzīgi melodiskās vai vitāla humora un trakulīgās enerģijas piepildītās mūzikas būtu grūti iedomāties mūsu teātra un kino mākslu.
"Aizgājis viens no neuzvaramo kohortas, un līdz ar viņu aiziet vesels laikmets," saka muzikoloģe Ingrīda Zemzare, kura savulaik Dārziņskolā ar leģendāro komponistu mācījusies vienā klasē. Vēl ap Mārtiņiem viņi sarakstījušies Whatsapp. Viņš rakstījis no slimnīcas, bet optimistiskā noskaņā un jokodamies apvaicājies, vai Maljorkā, kur viņa tobrīd atradusies, ir arī kāda baltu smilšu pludmale? Tad atsūtījis trīs sirsniņas. Ar to arī beidzies...
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 26. novembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!