Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā -1 °C
Daļēji apmācies
Ceturtdiena, 21. novembris
Andis, Zeltīte

Tas nav priekš kaķiem

Saņēmis mūža balvu literatūrā, dzejnieks un atdzejotājs Uldis Bērziņš raksta valodai, atceras dzejoļu skaitīšanu uz braucoša vilciena trepītēm un grib zināt, ko Radītājs domā par evolūciju

Latviešu dzeja, kura nav ne pavirša, ne pašpietiekama, ne augstprātīgi garlaicīga, tāda, kas ir skaistāka un lielāka pati par sevi un kas pat valodu, kur nu vēl mani, cilvēku, dzen gribēt būt, – Ulža Bērziņa dzejoļus vērtējot, rakstījusi Inese Zandere. Bērziņa veikumu salīdzinājusi ar kontinentu un ar latviešu valodas iespēju debesīm, Latvijas Literatūras gada balvas žūrija marta beigās viņam piešķīra mūža balvu "par ieguldījumu Latvijas rakstniecībā un Latvijas kultūrvides un valodas bagātināšanā ar nozīmīgiem pasaules kultūrtekstiem". Apskaust var ne tikai to, kā Uldim sanāk dzejoļi, bet arī to, cik ļoti viņam pašam patīk mesties valodā un senos tekstos, par kuriem citreiz neviens cits, atskaitot pašus šos tekstus, vairs nevar neko pateikt. Bērdams pērles latviešu lasītājam, Bērziņš tajā pašā laikā īpaši neraizējas par to, vai kāds tās pacels un vai šaubīgie būtu īpaši jāpārliecina par daiļliteratūras nozīmi: "Nav spiesta lieta ne Dievu lūgt, ne vīnu dzert." Šī SestDienas saruna ar Uldi bija viena vīna garumā.

Fragments no intervijas:

Vai uz saviem nākamajiem tulkojumiem tu tagad skaties tādā mūža balvas aspektā – ka šis tev būtu jāpaspēj iztulkot noteikti, bet tas, ja atliks laika?

Ne tik patētiski. Ir grāmatiņa, kuras dēļ es sāku mācīties islandiešu valodu un biju pat izdomājis ģimenes leģendu, pseidoteiku, ka man otrs vārds Egils iedots par godu Skalagrimsonam, plikpaura Grimma dēlam. Varbūt smiekla pēc vecmāmiņa to apstiprināja. To es gribētu – Egila sāgu. To pārtulkot būtu mūža darbs. Jau ar to vien pietiktu.

Kāpēc tieši to?

Tāpēc, ka patīk! Tāpēc, ka neizdarāmi, tāpēc, ka ļoti spēcīgi. Tāpēc, ka slepkava, laupītājs un tajā pašā laikā tik spēcīgs dzejnieks. Agresivitāte un nozieguma dievināšana arī pievelk, atbalsojas katrā vīrietī. Kāpēc ir interesanti lasīt Fransuā Vijonu, lielo zagli, kurš pirms pakāršanas rakstīja: "cik sver šī dirsa, to drīz uzzinās kakls"?

Kā tu zināji, ka Egila sāgā ir spēks, ja vēl nezināji islandiešu valodu?

Ir poēma (kuru uzrakstījis visdrīzāk kāds latvju dzejnieks, bet neviens dzejas zinātājs man nevar pateikt, kurš, vai arī tā ir latviski pārtulkota no lietuviešu valodas) par Egila braucienu uz Kurzemi IX gadsimtā, kā viņš te slepkavojis un laupījis. Izlasīju to ar visām romantiskajām beigām, kad viņš skumji brauc prom. Egils bija stiprs vecis. Daudzus kuršus vai līvus apsitis, paņēma kasti ar sudraba naudu un steidzās uz kuģi, bet tad apstājās: «Pagaidiet! Teiks, ka Egils ir zaglis. Viņi visi jānogalina!» Devās atpakaļ, paņēma no ugunskura baļķi, iegrūda mājas jumtā un apsita visus, kas bēga laukā. Pēc tam paņēma savu kasti un saguris steberēja uz kuģi.

Bet pirms tam viņš ar citiem sirotājiem bija saņemts gūstā, un mūsējiem (kuršiem vai līviem) bija dzīres. Tēvs dēlam teica: tagad ir tumšs, spīdzināsim gūstekņus rīt ar pirmo sauli, tagad pasēžam un padzeram. Egilu piesēja pie visresnākā staba. Bet viņš bija pāri diviem metriem, galva kā zirgam. Viņš izcēla to stabu, nopurināja, atbrīvoja pārējos, no bedres izvilka dāņu gūstekņus, kas tur pusgadu vai gadu bija nosēdējuši, un tad viņi pa visiem gāja un apsita kalpus, kalpones, bet sākumā negāja dzīru namā, kur kuršu vai līvu vikingi...

Tā ir viena epizode. Nav Egils nekāds ideāls no arāju tautas viedokļa, bet tur viņiem skaitījās, ka vislabākā aršana ir ar zobenu.

Tas tagad būs tavs mūža darbs?

Tas vairs nav iespējams, tas prasa vismaz desmit gadus. Pirms divdesmit vai vairāk gadiem jau sāku cīnīties ar to. Ļoti gribētos, bet cilvēks nav mūžīgs.

Bet cīnīties turpināsi?

Tagad man ir jānobeidz spāņu varoņeposs Dziesma par manu Sidu, un blakus Sida draugs un ienaidnieks al Mutammids – tie man divi tagad jāsataisa. Nu, un dzejolīši jāraksta.

Ko nozīmē "jāraksta"?

Patīk. Gribas palielīties.

Dzejoļi tev rakstās, vai tu sevi liec pie rakstīšanas?

Man nav starpības. Tas ir tāpat kā – vai pudele pati veras vaļā vai jāiet pēc korķu viļķa un jāver vaļā. Patīk tā nodarbība.

Vai tev nav bijuši periodi, kad rakstās mazāk?

Pāris mēnešu nevaru nobeigt dzejolīti Zirnis ēd.

Visu sarunu ar atdzejotāju Uldi Bērziņu lasiet šīs nedēļas žurnālā SestDiena!

Top komentāri

Kas PATIESI Dieva bīstas,
K
tas MUTI un MĒLI valda. To neteiksim par Uldi Bērziņu, jo rādās, ka arī Bērziņš nemaz nezin, kas IR ''priekš kaķiem''. Tā arī jaunajā Bībeles tulkojumā ir parādījies vārds REDZĒTĀJS, kura tonalitāte varētu atgādināt gandrīz vai VIRINĀTĀJA vērotāju (redzētāju). Jo pēc būtības ikviens cilvēks, kas nav akls, ir redzošs, un tātad - redzētājs. Dīvainākais, ka agrākos tulkojumos nebija REDZĒTĀJS, bet gan - GAIŠREĢIS vai PAREĢIS.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Žurnāla "SestDiena" publikācijas

Vairāk Žurnāla "SestDiena" publikācijas


Aktuāli

Pēda, kas paliek

Šoreiz sākšu ar nedaudz provokatīvu jautājumu – kā jūs teiktu, kas ir Latvijas nacionālais sporta veids? Nu, tāds, kas katram te dzīvojošajam ir asinīs jau līdz ar piedzimšanu, un, pat ja profesion...

Šonedēļ SestDienā

Vairāk Šonedēļ SestDienā


SestDienas salons

Vairāk SestDienas salons


Pasaule

Vairāk Pasaule


Politika

Vairāk Politika


Tēma

Vairāk Tēma


Pieredze

Vairāk Pieredze


In memoriam

Vairāk In memoriam


Tuvplānā

Vairāk Tuvplānā


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


Latvijai vajag

Vairāk Latvijai vajag


SestDienas receptes

Vairāk SestDienas receptes


Dienasgrāmata

Vairāk Dienasgrāmata