Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +8 °C
Apmācies
Piektdiena, 8. novembris
Agra, Aleksandra

Katalonija: Latvija mums ir brīvības paraugs

Katalonija ir Spānijas reģions, kas jau ilgstoši pieprasa tiesības uz savu neatkarīgu valsti. Tās pērle ir ne tikai krāšņā Barselonas pilsēta un grandiozus panākumus guvušais futbola klubs, bet arī sava valoda. Katalāņi vēsta, ka jūt arvien intensīvāku valsts politikas spiedienu, lai šī valoda iznīktu.

Tā ir skaista un skan līdzīgi latviešu valodai, īpaši to var just, ja klausās Mārtiņa Brauna komponēto Saule. Pērkons. Daugava, kas iedziedāta katalāņu valodā un tiek uztverta kā reģiona neatkarības himna. Pirms kāda laika 1,6 miljoni cilvēku Katalonijā, mācoties no Baltijas ceļa parauga, izveidoja dzīvo ķēdi, pieprasot pašnoteikšanās tiesības. Katalonijas ārlietu sekretārs Rodžers Albinjans intervijā Sestdienai skaidro, kāpēc katalāņi vēlas neatkarību no Spānijas un ko viņi mācījušies no Latvijas pieredzes.

Fragments no intervijas:

Vai, jūsuprāt, Eiropa sāk vairāk pieņemt Katalonijas neatkarības ideju?

Es to tveru nedaudz plašāk, ņemot vērā neatkarības centienus Eiropā pēdējo 25 gadu laikā. Kopumā Eiropa attiecībā pret reģionu neatkarības jautājumiem ir vēsa. Tāda pati attieksme valdīja arī tad, kad neatkarību gribēja atgūt Baltijas valstis vai, piemēram, bijušās Dienvidslāvijas valstis. Tā ir normāla reakcija, jo Eiropa grib iekšējo stabilitāti. Patlaban mēs jūtam izpratnes trūkumu. Katalonijā cilvēki nesaprot, kāpēc viņiem tiek liegta iespēja lemt par savu nākotni, jo mēs taču dzīvojam demokrātijā. Uzskatu, ka jābūt vismaz kādai dialoga iespējai, lai mēs varētu izteikties un tiktu uzklausīti. Pēdējos gados vairākas valstis ir izteikušas bažas par veidu, kā Spānijas valdība risina Katalonijā samilzušās problēmas. Ne tikai tāpēc, ka aptaujas rāda, ka izteikti lielākā daļa grib izlemt sava reģiona nākotni. Pēdējos trīs gados reģionā ir noticis ļoti daudz protestu, mēs esam piedzīvojuši pat tādus, kuros piedalās pusotra miljona cilvēku. Tas ir liels skaitlis vienai demonstrācijai, ja ņem vērā, ka kopā Katalonijā dzīvo 7,5 miljoni. Latvijā dzīvo apmēram 2 miljoni cilvēku, un tagad iedomājieties, ka jūs visi kopā izejat protesta gājienā. Tas taču ir vērā ņemams, vai ne? Turklāt Katalonijas parlamentā divas trešdaļas deputātu uzstāj uz tautas pašnoteikšanos, uz to, lai cilvēki oficiāli var pateikt, kādu viņi grib redzēt šo reģionu.

Pirms pusotra gada toreizējais Latvijas premjers Valdis Dombrovskis pauda atbalstu Katalonijas centieniem, norādot, ja tauta vēlas referendumu, tad ir jāmeklē veidi, kā to īstenot. Drīz pēc tam ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs centās sasmelt izlieto, sakot, ka premjers ir pārprasts un Katalonijas neatkarības jautājums ir Spānijas iekšējā lieta. Vai katalāņus nesarūgtināja šāda viedokļu maiņa?

Latvija mums ir kā paraugs. Tā ir valsts, kas saviem spēkiem sasniedza neatkarību. Un kopš neatkarības pasludināšanas Latvija ir spējusi nostiprināt savas struktūras un izveidot vienotu nāciju, kas ir ne tikai jauna, bet arī dinamiska. To pašu var teikt arī par pārējām divām Baltijas valstīm. Latvija pirms dažiem gadiem piedzīvoja arī ekonomisko pāreju, kas iedzīvotājiem bija ļoti smaga. Bet jūs to paveicāt, un Katalonijai tas ir labs paraugs. Valsts ar diviem miljoniem iedzīvotāju, kas vēl nesen piederēja Padomju Savienībai, iegūstot neatkarību, ir pratusi pati sevi izveidot par modernu, ekonomiski attīstītu un dinamisku valsti. Tas mums ir nozīmīgs piemērs.

Bet vai jums nelika vilties šī attieksmes maiņa?

Nē, jo valdības ir pakļautas konkrētā brīža interesēm. Mēs zinām, ka lielākā daļa Eiropas valstu publiski pauž piesardzīgu attieksmi, bet tas ir normāli. Beigu beigās Katalonijā tomēr attīstās noteikti procesi saistībā ar pašnoteikšanos, un kādā brīdī starptautiskajai sabiedrībai vajadzēs reaģēt. Lieliski izprotu arī jūsu ārlietu ministra paziņojumus, kurš, starp citu, vēl nesen viesojās Barselonā. Tajā pašā laikā es zinu, ka daļā Latvijas sabiedrības pastāv zināmas simpātijas pret to, ko cenšas panākt Katalonija. 80.gadu beigās mūsu reģionā bija daudz iniciatīvu, lai sniegtu atbalstu Latvijai pašnoteikties kā neatkarīgai valstij. Atbalstu pauda ne tikai toreizējais Katalonijas prezidents, bet arī daudz vietējo kustību. Mēs varam turpināt šo savstarpējās atzīšanas tradīciju. Starp mums valda īpašas attiecības.

Katalonijā valda diezgan liels bezdarbs, bet jums šeit ir daudz imigrantu ne tikai no Eiropas. EK prezidents Žans Klods Junkers virza ideju par kvotu ieviešanu, paredzot, ka katrai valstij būs jāuzņem konkrēts bēgļu skaits. Vai jūs nebiedē, ka bēgļi, kas jāuzņem Spānijai, lielā mērā virzīsies tieši uz šo reģionu, jo, par spīti bezdarbam, esat bagātākais Spānijas reģions?

Katalonijā jau tagad ir liels dažādu tautu sajukums. 70 procentiem cilvēku, kas dzīvo Katalonijā, vismaz viens no vecākiem nav dzimis šajā reģionā. Ar to es gribu teikt, ka mūsu reģions ir ļoti multikulturāls. Pēdējos 15 gados Katalonija uzņēmusi vairāk nekā miljons imigrantu no Āfrikas ziemeļiem, Āzijas un Latīņamerikas. Tas nozīmē, ka 15 procenti no visiem iedzīvotājiem ir imigranti no šīm pasaules daļām. Mēs esam izveidojuši ļoti labu integrācijas modeli, kas perfekti darbojas. Lai gan Katalonijā ir vislielākais imigrantu īpatsvars, šeit tikpat kā nav etnisku konfliktu, kas saistīti ar dažādu tautu sadzīvošanu. Mēs esam ļoti atvērta sabiedrība.

Visu interviju lasiet žurnāla Sestdiena 3.jūlija numurā!

Top komentāri

MB
M
Izrādās, ka 80. gados katalāņi, tai skaitā viņu toreizējais prezidents, drosmīgi pauda atbalstu Latvijas neatkarības atjaunošanai. Tas bija laiks, ka pārējā Eiropa un ASV centās liekulīgi koķetēt ar Gorbačovu par “reformētu PSRS”. Paldies, katalāņiem par drosmi teikt patiesību un atbalstītu īstu Baltijas valstu neatkarību. Patiesus draugus mēs redzam grūtā brīdī. Latvieši arī šodien nedrīkst liekuļot un ļauties ES divkosībai, dubultmorālei. Katalonija, agri vai vēlu tiks pie savas neatkarības. Tik lielas tautas kustības apstādināt nav iespējams. Tad viņi atcerēsies draugus, kuri bija uzticīgi tautu brīvības idejām viņiem grūtā brīdī. Tāpat kā daudzi latvieši šodien atceras drosmīgo katalāņus, kuri spītējot PSRS drošības dienestiem, toreiz brauca pie mums, piedalījās Baltijas ceļā, bija klāt uz barikādēm.
Komisārs T.
K
Brīvību Katalonijai!
korektoram - demagogam
k
1. Šobrīd, kā jūs apgalvojāt, “daži studenti” veido miljonu lielas neatkarības kustības. Miermīlīgas, demokrātiskas un dziedošas kā reiz Baltijā. Tā ir neapšaubāmi pati lielākā un masveidīgākā nekarības kustība mūsdienu Eiropā. Viņi neapšaubāmi tagad un toreiz simpatizēja Baltijai. Tas ir visos dokumentos oficiāli norādīts “Katalonijas ceļš ir iedvesmojies no Baltijas ceļa” 2. “Katalonija ir tikai viens Spānijas reģions” ir tā pati Krievijas carisko šovinistu dziesma “Livonija ir tikai Krievijas impērijas guberņa”. Jums ir imperiālista domāšana, kas nekad nebūtu devusi Latvijas neatkarību. Katalonija ir viena no senākajām Eiropas tautām ar savu unikālu valodu, vēsturi, identitāti. Katalonija nav Spānija, katalaņu valoda nav spāņu valoda vai tās dialekts. Tā ir romāņu valodas grupas valoda, kura no spāņu atšķiras tāpat kā atšķiras franču, itāļu un portuguāļu valodas. To kā katalāņi ir nācija, to atzinuši arī Spānijas parlamentā.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Žurnāla "SestDiena" publikācijas

Vairāk Žurnāla "SestDiena" publikācijas


Aktuāli

Nevajag bažīties

Vieni to skatījās ar popkorna tūtām kā viskošāko šovu, citi pārdzīvoja par amerikāņu nācijas izvēli, vēl citi analizēja un prognozēja, ko pārmaiņas ASV prezidenta krēslā nesīs pārējai pasaulei. Tā ī...

Šonedēļ SestDienā

Vairāk Šonedēļ SestDienā


SestDienas salons

Vairāk SestDienas salons


Pasaule

Vairāk Pasaule


Politika

Vairāk Politika


Tēma

Vairāk Tēma


Pieredze

Vairāk Pieredze


In memoriam

Vairāk In memoriam


Tuvplānā

Vairāk Tuvplānā


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


Latvijai vajag

Vairāk Latvijai vajag


SestDienas receptes

Vairāk SestDienas receptes


Dienasgrāmata

Vairāk Dienasgrāmata