Misija: Izglābt kūpinājumus

Ja septembrī tā patiesi stāsies spēkā, "pēc vienīgās īstās" restorāna Sēnīte receptes kūpinātās vistas dabūt vairs nevarēs. Kaut ko mainīt savā kūpināšanas tehnoloģijā Rāmkalni nav gatavi, jo tad tās vairs nebūtu Sēnītes vistiņas, turklāt viņu ražošanas apjomi ir pārāk niecīgi, lai tas atmaksātos. Tomēr Rāmkalniem un citiem ražotājiem ir diezgan reāla cerība, ka viņi varēs strādāt tāpat kā līdz šim, jo kūpinātājiem palīgā devies "lobija meistars" Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents Didzis Šmits, kuram savulaik no šīs EK regulas izdevās paglābt Latvijas šprotes. Rāmkalni ar gaļas kūpināšanu sāka nodarboties krīzes laikā, jo toreiz atpūtas bāzei nācās izvēlēties - parauties līdzi dižķibeles atvaram vai paplašināt savu darbību. Uzņēmums izšķīrās par labu otrajam, un vistu, cūkgaļas un desu kūpināšana kļuva par vienu no jaunajiem darbības virzieniem. Īpaši lepni Rāmkalni ir par savām kūpinātajām vistiņām, kuru recepte mantota no uzņēmuma "kaimiņa" leģendārā restorāna Sēnīte, kas šodien jau sen ir izlaidis pēdējo dzīvības dvašu un pamazām apaug ar zaļi brūnu sūnu kārtu. "Inčukalnā vistas kūpina katrs piektais un katrs uzskata, ka viņam ir vienīgā īstā Sēnītes recepte. Bet, tā kā pie mums strādāja vīrs, kurš pēdējos desmit gadus Sēnītē kūpināja šīs vistas, kas kādreiz tika uzskatītas par labākajām Latvijā, īstā recepte ir pie mums," pārliecināts ir Mārtiņš Pauls. Taču gatavot vistas labākajās Sēnītes tradīcijās, izmantojot mitru alkšņu malku un kūpinot gaļu sešas līdz astoņas stundas, nozīme pārkāpt jauno EK benzpirēna līmeņa ierobežojošo regulu, kuru plānot ieviest septembrī. Regula paredz kūpinātās zivīs un gaļā samazināt pieļaujamo benzpirēna (kancerogēna viela, kas veidojas kūpināšanas un cepšanas procesā) normu no pašreiz atļautajiem pieciem mikrogramiem līdz diviem mikrogramiem uz kilogramu. "Var jau mainīt tehnoloģijas un citādi ampelēties, bet mēs neesam gatavi to darīt," strikts ir Rāmkalnu mārketinga projektu vadītājs Gatis Olte. Kolēģis viņu papildina: "Labi, ko mums te Rāmkalnos raudāt? Nogriežam vistas, un balle beigusies. Bet ko darīt tiem mājražotājiem, tām lauku tantiņām un onkulīšiem, kuri no tā vien dzīvo?"Zem EK sitiena visvairāk pakļūs mājražotāji, kuri kūpinājumus gatavo tikai pēc tradicionālajām metodēm. Mainīt savus ražošanas paņēmienus viņi nav gatavi, jo tas prasītu investīcijas un tiktu zaudēta "īstā" garša, pie kuras pircēji pieraduši. Bažīgi uz iespējamajām pārmaiņām raugās arī daļa lielražotāju, kuriem nāktos pārtraukt atsevišķu produktu ražošanu. Piemēram, Jelgavas puses uzņēmumam Nākotne plānoto benzpirēna normu pārsniedz apmēram piektdaļa produktu, kuri jau tagad knapi iekļaujoties noteiktajā normā. Tie ir pēc senām receptēm gatavotie "mājas" kūpinājumi, kurus dūmo alkšņu šķeldā. Teorētiski ražošanas iekārtas un tehnoloģiju Nākotne varētu mainīt, taču tas izmaksātu ap pusmiljonu eiro. Turklāt produkts zaudētu pircēju iecienīto garšu, tādēļ uzņēmums, visticamāk, ciestu zaudējumus.Gan lielie, gan mazie ražotāji pēdējās nedēļās ir metuši kopā kauliņus, lai "Briseles" priekšā mēģinātu nosargātu savas tiesības gatavot kūpinājumus pēc ierastajām tradīcijām. Viens no aktīvākajiem cīnītājiem ir Rēzeknes gaļas kombināts (RGK), kas ietilpst Bislanam Abdulmuslimovam piederošājā AB Holding. RGK nodrošinās arī dāsnāko finansējuma daļu gaļas ražotāju interešu lobēšanai. "Esam vieni no lielākajiem ražotājiem valstī, tāpēc arī neatsakāmies no tā, ka proporcionāli mums jādod lielākais finansējums," saka uzņēmuma padomes priekšsēdētāja vietnieks Guntis Piteronoks. Jaunajā normā iekļauties nevarētu "daži" RGK produkti, taču tas vairāk esot nacionālu vērtību jautājums. "Mūsu uzņēmumam šī regula nebūtu nāvējoša, bet runa ir par nacionāla produkta saglabāšanu. Visiem ražotājiem ir jāapvienojas un jālobē īpašs statuss mūsu kūpinājumiem," uzsver Piteronoks. Vairāk par kūpinājumu glābšanas plānu lasiet 7.februāra žurnālā Sestdiena!