Ar armiju pret vīrusu

Satraukums un realitāte

Tiek uzskatīts, ka koronavīrusa 2019-nCoV izplatība sākusies pērnā gada decembra vidū no kāda jūras velšu un dzīvnieku tirgus Ķīnas Hubei provinces galvaspilsētā Uhaņā. Līdz šim gan nav izdevies noskaidrot, kas tieši kļuvis par slimības pirmavotu, un var gadīties, ka šī mīkla tā arī paliks neatrisināta. Galvenā problēma ir, ka Ķīnā tiek plaši lietoti un arī tirgoti eiropiešiem pārtikā grūti iedomājami produkti. Tas saistīts galvenokārt ar kvalitatīvas pārtikas nepieejamību, kas vienmēr bijusi būtiska gan Ķīnas, gan citu šī reģiona valstu problēma. Kvalitatīva pārtika vietējo resursu trūkuma dēļ ir dārga, un ievērojama daļa iedzīvotāju to vienkārši nevar atļauties. Apvienojumā ar pārapdzīvotību un dažādu sanitāro normu neievērošanu šis fakts rada priekšnoteikumus visdažādāko infekcijas slimību izplatībai.

Kas tad īsti ir koronavīrusi? Ja vienkāršoti, tā ir liela vīrusu dzimta, izplatīta gan dažādu putnu un dzīvnieku sugu (ieskaitot sikspārņus un čūskas, kas tiek minēti arī kā vieni no 2019-nCoV potenciālajiem izraisītājiem), gan cilvēku vidū. Cilvēkiem koronavīrusi (līdz šim bija zināmi seši cilvēku veselību apdraudoši koronavīrusi, 2019-nCoV ir septītais) parasti izraisa vieglu vai vidēji smagu elpošanas ceļu saslimšanu, tomēr divās reizēs, kad iepriekš parādījušies jauni koronavīrusi, tie noveduši pie ārkārtīgi augsta nāves gadījumu skaita saslimušo cilvēku vidū.

Tā ar smago akūto respiratoro sindromu (SARS-CoV), kas no civetkaķiem un sikspārņiem izplatījās 2002./2003. gadā galvenokārt Ķīnā un Honkongā, atbilstoši Pasaules Veselības organizācijas (PVO) apkopotajiem datiem inficējās kopumā 8273 cilvēki, no kuriem dzīvību zaudēja 775 saslimušie (9,6% no visiem saslimušajiem). Inficēšanās rezultātā saasinājušos citu slimību dēļ mira vēl 60 cilvēku. Savukārt Tuvo Austrumu respiratorais sindroms (MERS-CoV), kurš izplatījās 2012./2013. gadā un par kura avotu kļuva vienkupra kamieļi, līdz 2019. gada decembrim novedis pie 2499 saslimšanām, tostarp pie 861 cilvēka nāves (34,4%). Atšķirībā no SARS, ar kuru pēdējais saslimšanas gadījums fiksēts 2003. gada februārī, saslimšana ar MERS turpinās – lai arī niecīgā skaitā, tomēr PVO joprojām fiksē inficēšanos ar šo vīrusu, galvenokārt Saūda Arābijā.

Salīdzinājumam: sezonālo gripas pandēmiju laikā pasaulē kopumā, pēc dažādām aplēsēm, saslimst no 340 miljoniem līdz miljardam cilvēku, no kuriem slimības tiešas un netiešas ietekmes dēļ ik gadu dzīvību zaudē 290–650 tūkstošu. Ar HIV/AIDS 2018. gadā bija inficējušies 37,9 miljoni cilvēku, bet dzīvību gada laikā zaudēja 770 tūkstoši inficēto. Attiecīgi arī varbūtība, ka koronavīrusu izplatība varētu sasniegt, piemēram, sezonālās gripas pandēmijas apmērus, tikai jau ar daudzkārt fatālākām sekām, ir biedējoša. Šā iemesla dēļ jaunu koronavīrusu un citu lielu nāves procentu izraisošu infekcijas slimību parādīšanās ir satraucoša un uz to reaģē visā pasaulē.

Te jānorāda, ka vairākums XX un XXI gadsimta lielāko pandēmiju ir cēlušās no Āzijas. Izplatīts (taču ne pārliecinoši pierādīts) ir viedoklis, ka arī XX gadsimta pašas nāvējošākās pandēmijas – 1918. gadā piedzīvotās tā dēvētās spāņu gripas, kas paņēma 50–100 miljonu cilvēku dzīvību, – pirmsākumi meklējami Ķīnā, bet vēl par divu pandēmiju izcelsmes vietu uzskatāmi liecina jau to nosaukumi: Āzijas gripa un Honkongas gripa. (Izņēmums šajā ziņā ir cūku gripa, kuras aizsākumi meklējami Meksikā.)