Atā, vabolīt!

Tā piedzima nacistiskajā Vācijā, bet vēlāk kļuva par nozīmīgu sastāvdaļu mieru un mīlestību sludinošajā hipiju subkultūrā ASV. Tai savulaik bija revolucionāra reklāmas kampaņa, un tās apaļīgās formas jau sen ir iekļautas pasaules dizaina kanonā. To dievina taksisti Meksikā. Tā savā ilgajā mūžā ir piedzīvojusi vizuālas pārvērtības, bet nu tās brauciens ir galā.

Šomēnes no rūpnīcas konveijera noripoja pēdējā saražotā Volkswagen Beetle automašīna, liekot daudziem tās cienītājiem nobirdināt arī pa kādai asarai. Smago lēmumu pārtraukt ražot vabolītes Vācijas autobūves flagmanim Volkswagen diktēja braucēju pārsēšanās no mazākiem auto lielākos. Ikoniskā modeļa pārdošanas apjomi pēdējos gados turpināja samazināties.


Hitlera un Poršes "bērns"

Uzraksti "Paldies, Beetle" un "Atā, Beetle" rotāja oranžus T kreklus, kurus bija uzvilkuši Volkswagen rūpnīcas Meksikas pilsētā Pueblā darbinieki, kas 10. jūlijā sagaidīja pēdējo tur saražoto Beetle automašīnu. Tas vienlaikus bija saviļņojošs un skumjš brīdis. "Šī bija Beetle pēdējā diena. Tā bija ļoti emocionāla," svinīgajā ceremonijā paziņoja Volkswagen meitasuzņēmuma Meksikā šefs Stefens Reihe. Viņš piebilda, ka šis vienkāršais auto "iekaroja cilvēku sirdi ar savu īpašo dizainu un kvalitāti", raksta Reuters. Pati pēdējā Beetle gan nenonāca tirgošanā, bet turpmāk būs aplūkojama Volkswagen muzejā turpat Pueblā.

Bet kā tad sākās Volkswagen un tā visslavenākā modeļa stāsts? Tas notika vairāk nekā pirms 80 gadiem, un tā autori bija izmanīgs politiķis un ģeniāls inženieris.

1933. gadā par Vācijas kancleru kļuva nacionālsociālists Ādolfs Hitlers. Jaunais valsts vadītājs uzdeva izstrādāt un sākt ražot ekonomisku automašīnu, ar ko varētu pārvadāt divus pieaugušos, trīs bērnus un viņu bagāžu. Fīrers vēlējās, lai jaunais auto būtu pieejams katram nacistiskās Vācijas pilsonim, līdzīgi kā XX gadsimta sākumā amerikāņiem Ford ražotais Model T.

"Tautas auto" (Volkswagen) cena nedrīkstēja pārsniegt 990 reihsmarku.

Hitlera iecerētā auto radīšanu uzticēja slavenajam austriešu inženierim Ferdinandam Poršem. "Viņi bija radīti viens otram," raidsabiedrībai Deutsche Welle sacīja Štutgartes Universitātes vēstures profesors Volframs Pita, kurš ir sarakstījis grāmatu par Porši. "Hitleram bija nepieciešams radošs prāts, kas spētu radīt viņa kompakto automašīnu masu ražošanai. Savukārt Poršem vajadzēja politisko atbalstu, kas viņam ļautu uzbūvēt pasūtīto auto bez finansiāla spiediena."

Porše pēc dažiem gadiem nāca klajā ar apaļas formas divdurvju auto, kura 25 zirgspēkus jaudīgais dzinējs atradās aizmugurē, bet priekšpusē bija ietilpīgs bagāžas nodalījums. Automašīnas maksimālais ātrums bija 100 kilometru stundā. Jaunā auto, ko nosauca par Type-1, ražošanu palaida 1938. gadā nesen uzceltajā rūpnīcā netālu no Hannoveres, taču tā drīz apsīka, jo 1939. gadā sākās Otrais pasaules karš. Vācijai visi resursi bija jānovirza karam, tāpēc "tautas auto" rūpnīcā sāka ražot militāros transportlīdzekļus. (Volkswagen daudzus gadus vēlāk atzina, ka kara laikā ir ekspluatējusi aptuveni 15 tūkstošu nacistu gūstekņu.) Līdz karam saražoja tikai nedaudz vairāk nekā 200 Type-1 automobiļu.

Volkswagen panākumi sākās pēc Otrā pasaules kara. Tam noslēdzoties 1945. gadā, Vāciju okupēja sabiedroto spēki. Volkswagen mājvieta Lejassaksija nonāca​ britu pārvaldītajā okupācijas zonā. Jaunā administrācija sākotnēji plānoja autorūpnīcu demontēt un pārcelt uz Apvienoto Karalisti, taču neviena britu autokompānija nevēlējās ražot nacistu radīto spēkratu. "Transportlīdzeklis neatbilst fundamentālām tehniskajām prasībām. Tas nav pievilcīgs vidējam pircējam,» bija teikts oficiālajā britu amatpersonu ziņojumā. «Šī auto ražošana komerciāliem nolūkiem būtu pilnībā neekonomiska uzņēmējdarbība."