Brīvības saliņa applūst

Trīsdesmit gadu pēc asiņainās izrēķināšanās ar miermīlīgiem protestētājiem Pekinas Tiaņaņmeņa laukumā Ķīnas nedemokrātiskajam režīmam atkal raizes sagādā demonstranti, kuri tikai vēlas, lai viņiem būtu nodrošinātas tiesības uz brīvību. Pēc vairākas nedēļas ilgiem protestiem Ķīnai piederošās autonomās Honkongas valdība atlika likumprojekta pieņemšanu, kas atļautu izdot personas kontinentālajai Ķīnai. Iniciatīvas pretinieki ir pārliecināti, ka Pekina izmantotu likumu, lai uz apšaubāmu apsūdzību pamata pieprasītu izdot Honkongā dzīvojošus disidentus.

Bijusī britu kolonija Honkonga Ķīnas valdījumā atgriezās pirms 22 gadiem ar nosacījumu, ka nelielā, bet ekonomiski augstu attīstītā teritorija saglabās teikšanu pār tiesu varu un arī turpmāk tur dzīvojošie baudīs plašas pilsoniskās brīvības. Taču kopš Sji Dzjiņpina kļūšanas par Ķīnas prezidentu komunistiskais režīms arvien uzstājīgāk ir mēģinājis palielināt savu ietekmi pilsētā. Honkongas iedzīvotāji ir apņēmības pilni to nepieļaut.


Spiesti piekāpties

Aptuveni divi miljoni cilvēku aizvadītajā svētdienā izgāja Honkongas pilsētas centrā, lai pieprasītu īpašā administratīvā reģiona vadītājas Kerijas Lamas atkāpšanos. Protestētāji devās ielās, lai arī dienu agrāk Lama bija spiesta paziņot par valdības lēmumu uz laiku nolikt malā plašu neapmierinātību izraisījušo likumprojektu par personu izdošanu valstīm, ar kurām Honkongai nav noslēgtas attiecīgas vienošanās.

Honkongas valdība ar likuma iniciatīvu nāca klajā gada sākumā, to pamatojot ar nepieciešamību novērst, ka teritorija kļūst par drošu patvērumu personām, kuras apsūdz nopietnu noziegumu izdarīšanā citās valstīs. Piemēram, pērn Honkongā plašu rezonansi izraisīja kāda jauna vīrieša atzīšanās, ka viņš ceļojuma laikā Taivānā ir nogalinājis savu draudzeni. Šajā gadījumā Honkongas varasiestādes nevar slepkavu ne saukt pie atbildības, jo viņš savu noziegumu pastrādājis citā jurisdikcijā, ne arī izdot Taivānai, jo starp abām teritorijām nav vienošanās par savu pilsoņu izdošanu, raksta interneta medijs Inkstonenews.com.

Ja likumprojektu pieņemtu, tas atļautu Honkongai izdot slepkavu tiesāšanai Taivānā.

Taču tādā gadījumā turpmāk būtu atļauts izdot personas arī Ķīnai, kas līdz šim netika darīts saistībā ar bažām par komunistiskās valsts politizēto tiesu sistēmu un plašajiem cilvēktiesību pārkāpumiem. Likumprojekta oponenti baidās, ka Ķīna varētu ļaunprātīgi izmantot likumu, lai pieprasītu izdot komunistiskajam režīmam kritiski noskaņotas personas. Viņu pārliecību nemainīja arī Honkongas vadītājas Lamas solījumi, ka likums atbildīs visām starptautiskajām cilvēktiesību normām un izdot varēs tikai cilvēkus, kuriem par viņiem inkriminētajiem noziegumiem draudēs ne mazāk par septiņiem gadiem aiz restēm. 

Likumprojekta virzīšana apstiprināšanai vietējā parlamentā izraisīja visplašākos protestus Honkongā kopš 1997. gada, kad Lielbritānija teritoriju nodeva Ķīnai. 9. jūnijā demonstrācijā piedalījās aptuveni miljons cilvēku, bet pēc nedēļas viņu skaits dubultojās. Līdz šim protesti ir bijuši pārsvarā miermīlīgi, taču pagājušās nedēļas vidū izcēlās sadursmes starp demonstrantiem un policiju. Lama no sākuma paziņoja, ka sadursmes bija plānota likumprojekta pretinieku provokācija, bet pēc tam publiski atvainojās. 

Honkongas līdere, kura ir pakļauta Ķīnas valdībai, pirms nedēļas paziņoja, ka likumdevēji uz laiku atliks protestus izraisījušā likumprojekta apstiprināšanu. Tas nevis mazināja protestētāju apņēmību, bet to vēl vairāk uzkurināja. Tagad viņi pieprasa arī pašas Lamas atkāpšanos. "Ja Lama redz tik daudz cilvēku ielās, bet joprojām neklausās, tad viņa ir autokrāte, kas ignorē cilvēku viedokli. Honkongas iedzīvotāji to nevar akceptēt," protestētāja Hloja Jima sacīja britu raidsabiedrībai BBC. Lamas atkāpšanās gan negarantētu honkongiešiem tīkamāka politiķa nonākšanu amatā, jo teritorijas līderi neievēl iedzīvotāji, bet īpaša padome, kuras locekļi vairākumā ir lojāli Pekinai.​