Demokrātijas drupinātāji

Tomēr pēdējos gados Polijā un Ungārijā norisinās procesi, kas liek bažīties par draudiem demokrātijai. Abās valstīs pie varas esošās nacionālkonservatīvās valdības ir vērsušās pret tiesu sistēmu, medijiem un pilsonisko sabiedrību, izpelnoties ES un starptautisko organizāciju nosodījumu. Budapešta un Varšava arī kategoriski atsakās pildīt ES vienoto patvēruma politiku, kuras mērķis ir pārvietot bēgļus un patvēruma meklētājus no migrācijas krīzes vissmagāk skartajām valstīm Grieķijas un Itālijas.

Respektablā domnīca Freedom House pagājušajā nedēļā publicēja ikgadējo pētījumu Nations in Transit, kurā aplūkots demokrātijas stāvoklis 29 kādreizējās padomju bloka valstīs. Katra valsts ir novērtēta skalā no viens līdz septiņi, kur viens nozīmē augstāko demokrātijas attīstības līmeni, bet septiņi – zemāko. Ungārija saņēmusi zemāko atzīmi Centrāleiropas reģionā – 3,54, bet Polija novērtēta ar 2,57, kas ir tās sliktākais rezultāts kopš 1995. gada, kad Freedom House pirmo reizi publicēja pētījumu. Savukārt britu mediju grupas Economist analītikas nodaļas Economist Intelligence Unit veidotajā Demokrātijas indeksā Polija ierindota 52. vietā, bet Ungārija – 56. vietā 167 valstu vidū. Abas valstis iekļaujas kategorijā "nepilnīgas demokrātijas".

Ungārijā jau septiņus gadus valda konservatīvā partija Fidesz un tās līderis Viktors Orbāns. Pēc nākšanas pie varas Orbāns un viņa sabiedrotie, izmantojot Fidesz divu trešdaļu vairākumu parlamentā, veica būtiskus labojumus Ungārijas konstitūcijā, mazināja konstitucionālās tiesas neatkarību un grozīja vēlēšanu likumu, lai nostiprinātu savu varu. Ungārijas medijus uzraugošā institūcija, kurā dominē Fidesz iecelti cilvēki, kontrolē, lai sabiedriskajos medijos parādītos "līdzsvarotas ziņas" un "sabiedrībai nepieciešama" informācija. Tā var arī lemt par sankcijām pret medijiem, kuru radītais saturs tiek novērtēts kā kaitīgs "sabiedrības morālei".

2014. gada vasarā Orbāns savas partijas sanāksmē paziņoja, ka vēlas izveidot Ungāriju par neliberālu valsti, kā piemēru minot Krieviju, Turciju un Ķīnu. Orbāns neslēpj, ka viņam ir tuvs Krievijas prezidenta Vladimira Putina vadības stils. "Eiropiešu pamatvērtība ir brīvība, turpretim Krievijā jautājums par to, kā saturēt kopā tik milzīgu valsti, ir svarīgāks par visām Eiropas vērtībām," reiz izteicies Orbāns. Britu izdevums The Economist jau 2010. gadā Ungārijā notiekošo nodēvēja par putinizāciju, velkot paralēles ar Krievijas demokrātisko institūciju ierobežošanu, kas notikusi kopš Putina nākšanas pie varas. Premjera oponenti Orbānam pat iedevuši palamu Viktators.

Fidesz valdība Ungārijā demokrātijas demontāžu ir veikusi pakāpeniski, turpretim Polijā valdošā partija Likums un taisnīgums (PiS) rīkojusies daudz straujāk.

PiS nāca pie varas 2015. gada novembrī un jau ir paspējusi pieņemt vairākus skandalozus lēmumus. Premjerministres Beatas Šidlo valdība Konstitucionālajā tribunālā, kas izvērtē parlamenta pieņemto likumu atbilstību Polijas pamatlikumam, iecēla PiS izraudzītus tiesnešus un nolēma, ka turpmāk tribunāla lēmumu apstiprināšanai būs nepieciešams divu trešdaļu tiesnešu atbalsts, nevis vienkāršais vairākums, kā to nosaka konstitūcija. Valdība arī nostiprinājusi kontroli pār sabiedriskajiem medijiem, kur vadošos amatos iecelti PiS pietuvināti cilvēki. Eiropas Komisija pērn janvārī pret Poliju sāka procedūru, lai noskaidrotu, vai tā ievēro ES kopējās vērtības, kas ir noteiktas Savienības līgumā.

Freedom House secina, ka demokrātija Polijā un Ungārijā ir apdraudēta. "Iespaidīgajam demokrātijas sabrukumam šajās valstīs vajadzētu būt kā brīdinājumam par to, cik trauslas ir institūcijas, kuras ir nepieciešamas liberālajā demokrātijā," norāda organizācija. "Par spīti neapšaubāmajam briedumam, mediji, tiesu vara un demokrātiskās pārstāvniecības institūcijas Polijā un Ungārijā ir izrādījušās ļoti ievainojamas."

Pētījuma Nations in Transit vadītājs Neits Šenkans uzskata, ka britu balsojums par izstāšanos no ES un Donalda Trampa kļūšana par ASV prezidentu ir veicinājusi populismu Centrāleiropā. "Vairāki līderi reģionā atklāti noraida liberālās demokrātijas ideju. Arvien biežāk populisms iet roku rokā ar primitīvu etnisko nacionālismu, tādējādi apdraudot mieru Eiropā," Šenkans sacīja portālam Politico.com. "Viktors Orbāns Ungārijā un [PiS līderis] Jaroslavs Kačiņskis Polijā atklāti izsmej ideju, ka demokrātija pieprasa neatkarīgas institūcijas vai ierobežojumus vairākuma varai."

Taču Ungārijas valdība noraida Freedom House secinājumus. "Preses brīvība tiek pilnībā respektēta. Jebkādas nokrāsas politiskais viedoklis var tikt publicēts Ungārijas presē. Turklāt Ungārijas pilsoņi var īstenot savas demokrātiskās tiesības brīvās vēlēšanās," valdības paziņojumu citē Budapest Business Journal. Ungārijas valdība arī norādījusi, ka Freedom House uzbrūkot valstij, jo šī organizācija saņemot finansējumu no Ungārijā dzimušā amerikāņu miljardiera un liberālo ideju popularizētāja Džordža Sorosa. Freedom House uz to atbildēja, ka ne pērn, ne šogad nav saņēmusi finansējumu no Sorosa atbalstītām institūcijām.

Visu rakstu lasiet 13.aprīļa žurnālā SestDiena!