Pēc 2001. gada 11. septembra nāvējošajiem uzbrukumiem Savienotajās Valstīs arī Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis tiesībsargājošo iestāžu uzmanību un resursus novirzījušas cīņai pret terorismu. Fokusa maiņas dēļ mazāka vērība tika veltīta organizētās noziedzības apkarošanai. Tas ļāvis visā Eiropā savu klātbūtni nostiprināt organizētās noziedzības grupējumiem, kas ļaunprātīgi izmanto atvērtās robežas un nepilnības valstu likumos. Savus taustekļus tālu ārpus Itālijas robežām ir izpletis mafijas astoņkājis, un arvien lielāku ietekmi ieguvuši organizētās noziedzības grupējumi no Krievijas, kas Eiropā darbojoties ar paša Kremļa svētību. Noziedzniekiem sevišķi pievilcīga pēdējos gados kļuvusi ES bagātākā valsts Vācija.
ES tiesībaizsardzības aģentūra Eiropols saskaitījusi, ka 28 ES dalībvalstīs darbojas aptuveni 5000 organizētās noziedzības grupējumu, kas ik gadu atmazgājot vairākus simtus miljardus eiro. Tas kaitē godīgai uzņēmējdarbībai un iznīcina brīvu ekonomisko konkurenci. Gangsteri ar savu netīro naudu arī uzpērk politiķus un amatpersonas. Eksperti brīdina – organizētā noziedzība sagrauž ES ekonomiku un demokrātiju. Viņi iesaka bloka dalībvalstīm vienoties par kopīgu stratēģiju cīņai pret šo sērgu.
Itālijas varasiestādes gadu desmitiem nepagurušas cīnās pret organizētās noziedzības klaniem, kas bāzējas valsts dienvidu reģionos. Sicīlijas salā toni nosaka Cosa Nostra, ostas pilsētā Neapolē saimnieko Camorra, bet Itālijas nabadzīgākajā reģionā Kalabrijā ir dzimis Eiropā ietekmīgākais organizētās noziedzības grupējums Ndrangheta. Itāļu likumsargiem, salīdzinot ar kolēģiem citās Eiropas valstīs, ir dotas ļoti plašas pilnvaras, lai vērstos pret noziedzīgo grupējumu aktivitātēm, kas pārsvarā ir saistītas ar narkotiku tirdzniecību, preču viltošanu, izspiešanu, cilvēktirdzniecību, prostitūciju un naudas atmazgāšanu. Tajā pašā laikā tā ir kā cīņa ar daudzgalvainu pūķi, jo mafijas labā strādā tūkstošiem cilvēku, kas nepieciešamības gadījumā cits citu piesedz. Tāpēc viena ietekmīga gangsteru bosa notveršana nenozīmē eksistenciālās briesmas visai organizācijai.
Vēl deviņdesmito gadu sākumā regulāri pienāca ziņas par zvērīgi noslepkavotiem prokuroriem un tiesnešiem, kuri bija stājušies ceļā mafijai.
Tas ļoti iedragāja mafijas tēlu, tāpēc mūsdienās organizētās noziedzības grupējumi izvairās no asiņainiem kariem ar likumsargiem. Pirms vairākiem gadiem pat tika sākta izmeklēšana par iespējamo Cosa Nostra un politiskās elites vienošanos, kuras mērķis esot bijis samazināt vardarbību.
Taču pēdējos gados mafijas vārds daudzkārt izskanējis saistībā ar aktuālo migrācijas krīzi. Cosa Nostra un citi noziedzīgie grupējumi izmanto migrantu pieplūdumu, lai piepildītu savas kabatas.
Visu rakstu lasiet šīs nedēļas žurnālā SestDiena!
VIRSRAKSTS
melnais humors
Trollis JT