Francija krustcelēs

Iespējams, franču nācija izlems Eiropas nākotni. Pēc dažām nedēļām Francijā notiks prezidenta vēlēšanas, kuru iznākums var ievērojami mainīt lielvalsts orientāciju. Nākamais Elizejas pils saimnieks varēs izmantot sev piešķirtās plašās pilnvaras, lai noteiktu, kāda turpmāk būs Francija – atvērta un gatava aktīvi iesaistīties globālajos procesos vai savrupa, protekcionistiska un draudzīga Krievijai, par spīti tās agresīvajai politikai pret kaimiņvalstīm un naidīgumam pret Rietumiem.

Otrais scenārijs varētu novest pie Eiropas Savienības (ES) dibinātājvalsts izstāšanās no bloka, kas gandrīz droši nozīmētu arī XX gadsimta vērienīgākā politiskā projekta beigas, vismaz tā pašreizējā veidolā. Pēc Brexit jeb Apvienotās Karalistes lēmuma pamest ES un neprognozējamā Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta vēlēšanās retais atļaujas apgalvot, ka Francijai jau nu noteikti izdosies izvairīties no līdzīga satricinājuma, kura pēcgrūdieni būtu jūtami arī citur pasaulē.

Eiropā vissvarīgākais balsojums

Francijas prezidenta vēlēšanas būs visnozīmīgākais balsojums Eiropā 2017. gadā. Galvenais iemesls, kāpēc tam pievērsta pastiprināta uzmanība, ir pārsteidzošie rezultāti referendumā Lielbritānijā un prezidenta vēlēšanas ASV, ko lielā mērā noteica atbalsta pieaugums populismam un nacionālismam. Austrijas prezidenta un Nīderlandes parlamenta vēlēšanās labējie radikāļi neguva cerētos panākumus, tomēr politiskā izšķiršanās 67 miljonus iedzīvotāju lielajā Francijā būs objektīvāks rādītājs, vai Eiropa spēj pretoties šķeltnieciskai un maldinošai politikai. Turklāt šīs Francijas prezidenta vēlēšanas jau ir iegājušas vēsturē, jo uz otro pilnvaru termiņu nekandidē pašreizējais valsts vadītājs sociālists Fransuā Olands. Tas ir bezprecedenta gadījums mūsdienu Francijas vēsturē. Olands pieņēma lēmumu nestartēt, jo ir visu laiku nepopulārākais Francijas prezidents.

Vēlēšanu pirmajā kārtā 23. aprīlī sacentīsies kopumā 11 pretendentu, kuri savāca vismaz 500 vēlētu amatpersonu parakstu. Viņu vidū ir arī trockiste, kura grib ieviest strādnieku kontroli pār uzņēmumiem un īpašumtiesības uz ražošanas līdzekļiem, un sazvērestību teoriju piekritējs. Tomēr šiem un vēl četriem mazāk pazīstamiem kandidātiem ir niecīgas izredzes iegūt vērā ņemamu vēlētāju atbalstu. Prognozes liecina, ka vēlēšanu pirmajā kārtā aptuveni 93% balsu aizceļos pie pieciem vadošajiem pretendentiem – galēji labējās partijas Nacionālā fronte (NF) līderes Marinas Lepenas, konservatīvā ekspremjera Fransuā Fijona, Sociālistu partijas izvirzītā Benuā Amona, centriskā Emanuēla Makrona un komunistu atbalstītā Žana Lika Melenšona.

Vēlēšanu centrālie temati ir ekonomika, drošība un imigrācija. Francijas tautsaimniecība ir gausi atkopusies pēc 2008. gada globālās finanšu krīzes. To uzskatāmi demonstrē stāvoklis darba tirgū. Bezdarba līmenis valstī ir aptuveni 10 procentu, un bez pastāvīga darba ir ceturtā daļa iedzīvotāju, kuri ir jaunāki par 25 gadiem. Kopš 2015. gada valstī notikušajos terora aktos ir nogalināti vairāk nekā 230 cilvēku. Sīrijā un Irākā teroristisko grupējumu rindās karo vairāki simti Francijas pilsoņu, kuri kādudien var atgriezties Eiropā un sarīkot jaunus uzbrukumus.

Tēlaini izsakoties, Francija atrodas krustcelēs, un tai ir jāizvēlas, uz kuru pusi virzīties. Katrs no pieciem vadošajiem prezidenta amata kandidātiem piedāvā radikāli atšķirīgu vīziju par valsts attīstību un vietu arvien neprognozējamākā pasaulē.

Visu rakstu par gaidāmo Francijas prezidenta vēlēšanu nozīmi un kandidātiem lasiet šīs nedēļas žurnālā SestDiena!