Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +8 °C
Viegls lietus
Piektdiena, 29. marts
Agija, Aldonis

Francija krustcelēs

Francijas prezidenta vēlēšanās var izšķirties krīžu novārdzinātās Eiropas Savienības liktenis. Frančiem nākamais valsts līderis ir jāizraugās no kandidātiem, kuru vidū ir gan tādi, kas vēlas vienotu un stipru Eiropu, gan populisti, kuru mērķis ir sagraut eiropiešu kopīgi izloloto projektu

Iespējams, franču nācija izlems Eiropas nākotni. Pēc dažām nedēļām Francijā notiks prezidenta vēlēšanas, kuru iznākums var ievērojami mainīt lielvalsts orientāciju. Nākamais Elizejas pils saimnieks varēs izmantot sev piešķirtās plašās pilnvaras, lai noteiktu, kāda turpmāk būs Francija – atvērta un gatava aktīvi iesaistīties globālajos procesos vai savrupa, protekcionistiska un draudzīga Krievijai, par spīti tās agresīvajai politikai pret kaimiņvalstīm un naidīgumam pret Rietumiem.

Otrais scenārijs varētu novest pie Eiropas Savienības (ES) dibinātājvalsts izstāšanās no bloka, kas gandrīz droši nozīmētu arī XX gadsimta vērienīgākā politiskā projekta beigas, vismaz tā pašreizējā veidolā. Pēc Brexit jeb Apvienotās Karalistes lēmuma pamest ES un neprognozējamā Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta vēlēšanās retais atļaujas apgalvot, ka Francijai jau nu noteikti izdosies izvairīties no līdzīga satricinājuma, kura pēcgrūdieni būtu jūtami arī citur pasaulē.

Eiropā vissvarīgākais balsojums

Francijas prezidenta vēlēšanas būs visnozīmīgākais balsojums Eiropā 2017. gadā. Galvenais iemesls, kāpēc tam pievērsta pastiprināta uzmanība, ir pārsteidzošie rezultāti referendumā Lielbritānijā un prezidenta vēlēšanas ASV, ko lielā mērā noteica atbalsta pieaugums populismam un nacionālismam. Austrijas prezidenta un Nīderlandes parlamenta vēlēšanās labējie radikāļi neguva cerētos panākumus, tomēr politiskā izšķiršanās 67 miljonus iedzīvotāju lielajā Francijā būs objektīvāks rādītājs, vai Eiropa spēj pretoties šķeltnieciskai un maldinošai politikai. Turklāt šīs Francijas prezidenta vēlēšanas jau ir iegājušas vēsturē, jo uz otro pilnvaru termiņu nekandidē pašreizējais valsts vadītājs sociālists Fransuā Olands. Tas ir bezprecedenta gadījums mūsdienu Francijas vēsturē. Olands pieņēma lēmumu nestartēt, jo ir visu laiku nepopulārākais Francijas prezidents.

Vēlēšanu pirmajā kārtā 23. aprīlī sacentīsies kopumā 11 pretendentu, kuri savāca vismaz 500 vēlētu amatpersonu parakstu. Viņu vidū ir arī trockiste, kura grib ieviest strādnieku kontroli pār uzņēmumiem un īpašumtiesības uz ražošanas līdzekļiem, un sazvērestību teoriju piekritējs. Tomēr šiem un vēl četriem mazāk pazīstamiem kandidātiem ir niecīgas izredzes iegūt vērā ņemamu vēlētāju atbalstu. Prognozes liecina, ka vēlēšanu pirmajā kārtā aptuveni 93% balsu aizceļos pie pieciem vadošajiem pretendentiem – galēji labējās partijas Nacionālā fronte (NF) līderes Marinas Lepenas, konservatīvā ekspremjera Fransuā Fijona, Sociālistu partijas izvirzītā Benuā Amona, centriskā Emanuēla Makrona un komunistu atbalstītā Žana Lika Melenšona.

Vēlēšanu centrālie temati ir ekonomika, drošība un imigrācija. Francijas tautsaimniecība ir gausi atkopusies pēc 2008. gada globālās finanšu krīzes. To uzskatāmi demonstrē stāvoklis darba tirgū. Bezdarba līmenis valstī ir aptuveni 10 procentu, un bez pastāvīga darba ir ceturtā daļa iedzīvotāju, kuri ir jaunāki par 25 gadiem. Kopš 2015. gada valstī notikušajos terora aktos ir nogalināti vairāk nekā 230 cilvēku. Sīrijā un Irākā teroristisko grupējumu rindās karo vairāki simti Francijas pilsoņu, kuri kādudien var atgriezties Eiropā un sarīkot jaunus uzbrukumus.

Tēlaini izsakoties, Francija atrodas krustcelēs, un tai ir jāizvēlas, uz kuru pusi virzīties. Katrs no pieciem vadošajiem prezidenta amata kandidātiem piedāvā radikāli atšķirīgu vīziju par valsts attīstību un vietu arvien neprognozējamākā pasaulē.

Visu rakstu par gaidāmo Francijas prezidenta vēlēšanu nozīmi un kandidātiem lasiet šīs nedēļas žurnālā SestDiena!

Top komentāri

Aldis
A
Visas aptaujas rāda, ka 2.kārtā Makrons uzvarēs Lepenu ar milzīgu pārsvaru - aptuveni 60%/40%. Visas, bez izņēmuma. Tomēr franču elite nejūtas diez cik omulīgi. Kāpēc? Aptuveni 40% franču vēl nav izlēmuši par ko balsot. Tāpēc tie 60%/40% īstenībā ir tikai 36%/24%. Neizlēmušie var izlemt savādāk. Ja 1.kārtā neizlēmīgums ir saprotams - grūti izvēlēties no 11 kandidātiem, tad neizlēmīgums 2.kārtā, kur būs tikai divi kandidāti, franču elitē izraisa šausmas. Vēlētājiem piedāvā Lepenu un neLepenu, bet viņi vēl domā... Turklāt Makrona atbalstītāju vidū ir visnestabilākais elektorāts. Ja 80%-85% Lepenas atbalstītāju ir stingrs viedoklis un viņi to nemainīs, tad šāds ir tikai 45-55% Makrona atbalstītājiem. Un tad vēl "laika apstākļi" - ja nu Makrona vēlētāji izlems doties nevis uz vēlēšanu iecirkni, bet gan uz pludmali? Reiz Makrons teica, ka kolonizācija ir noziegums pret cilvēci, un viņa reitings uzreiz nokrita par 5%. Un ja viņš vēl ko tādu būs teicis pirms vēlēšanām?
reptilis
r
Jautājums ir būt vai nebūt...Francijai,kā francūžu valstij....,es domāju,ka ""vilciens jau aizbraucis"" un Francijai nebūt:(( ...nav jau vēsturē pirmā reize,kad kolonizējamie apēd kolonizātorus.....nosaukums vēl kādu brīdi paliks.
smart
s
The Economist skaidrojums par Trampa uzvaru: ASV 50% no sabiedrības, kas ir zem ienākumu mediānas, šodien dzīvo sliktāk nekā 1970. gadā. Šodien varbūt ir viedtālruņi un datori katram, taču mājokļa cenas, augstākās izglītības maksa, medicīnas pakalpojumu cenas, utt. - tas viss ir cēlies nenormāli kopš tā laika. Lai gan tehnoloģijas pusgadsimta laikā ir gājušas uz priekšu neiedomājamā tempā, sabiedrība ir kļuvusi daudz nevienlīdzīgāka un tās mazāk turīgākā daļa, vienkāršā darba veicēji ir kļuvuši pat nabadzīgāki. Un šī sabiedrības daļa tad arī vienīgo risinājumu saskata balsojumā, ar kuru var apturēt esošo pasaules kārtību un esošo liberāļu establišmenta varu.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Žurnāla "SestDiena" publikācijas

Vairāk Žurnāla "SestDiena" publikācijas


Aktuāli

Miljoni, ērgļi un svētki

Šogad krāsosiet, slēpsiet, meklēsiet vai ripināsiet? Lai gan olu rādīšana jau labu laiku politiski folklorizējusies, svētku noskaņa ir tepat līdzās, gribas smaidīt un aicināt pavasari beidzo...

Šonedēļ SestDienā

Vairāk Šonedēļ SestDienā


SestDienas salons

Vairāk SestDienas salons


Pasaule

Vairāk Pasaule


Politika

Vairāk Politika


Tēma

Vairāk Tēma


Pieredze

Vairāk Pieredze


In memoriam

Vairāk In memoriam


Tuvplānā

Vairāk Tuvplānā


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


Latvijai vajag

Vairāk Latvijai vajag


SestDienas receptes

Vairāk SestDienas receptes


Dienasgrāmata

Vairāk Dienasgrāmata