Krievijā patlaban notiekošā Pasaules kausa futbolā finālturnīra dalībvalstu nacionālās futbola federācijas saņems arī daudzmiljonu naudas balvas. Pie Eiropas vadošo futbola līgu un UEFA Čempionu līgas iespaidīgajiem naudas līdzekļiem pieradušajiem eiropiešiem šīs atlīdzības gan nav nekas ārkārtējs, taču valstsvienībām no citām pasaules daļām līdz ar to jau tikai dalība finālturnīrā nozīmē ne vien ievērojamu sportisko, bet arī finansiālo sasniegumu. Turklāt ik reizi lielāku.
Starptautiskās Futbola federāciju asociācijas jeb FIFA balvu fonds parādījās 1982. gadā, kad Pasaules kausa finālturnīrā Spānijā pirmoreiz 16 komandu vietā piedalījās 24 nacionālās valstsvienības. Lai gan asociācija arī pirms tam nevarēja žēloties par trūkumu, līdz 1982. gadam atsevišķa balvu fonda tai nebija, futbolisti cīnījās tikai par viņu pārstāvēto valstu prestižu un Pasaules kausu, bet viņu sasniegumu finansiāla novērtēšana bija galvenokārt katras valsts pašas ziņā.
Protams, arī tagad cīņa pirmām kārtām notiek par kausu un slavu un valstis neskopojas ar atlīdzību spēlētājiem, ja gūti panākumi prestižajā turnīrā, piemēram, 2014. gadā katrs Vācijas izlases futbolists par izcīnīto Pasaules kausu no nacionālās futbola federācijas saņēma summu, kas ekvivalenta 408 tūkstošiem ASV dolāru. Tomēr ar 1982. gadu Pasaules kausa futbolā finālturnīrus ir papildinājušas arī FIFA piešķirtās naudas balvas.
Sistēma un miljoni mainās
Pirmais FIFA balvu fonds bija 42 miljoni Šveices franku, bet tā sadales aritmētika ļoti vienkārša – miljons franku katrai nacionālajai federācijai par komandas piedalīšanos turnīrā un vēl pa miljonam par katras kārtas pārvarēšanu. Tā kā turnīra izspēles kārtība tolaik bija citāda nekā mūsdienās – tika aizvadītas divu grupu turnīru kārtas, bet izslēgšanas spēles sākās tikai pusfinālos –, gan tā gada uzvarētāja Itālija, gan zaudētāja Rietumvācija saņēma pa četriem miljoniem franku.
1986. gada Pasaules kausa finālturnīrā, kas notika Meksikā un kur parādījās līdzšinējā izspēles kārtība, kad uzreiz pēc grupu turnīriem seko izslēgšanas spēles – astotdaļfināli –, balvu fonds jau tika palielināts līdz 50 miljoniem franku. Tad tika mainīts arī atlīdzību piešķiršanas princips – kā liecina bezkaislīgā statistika, par katru finālturnīra ietvaros aizvadīto valstsvienības spēli nacionālā federācija saņēma 481 539 frankus. Rezultātā ne tikai abas finālistes – toreizējā pasaules čempione Argentīna un fināliste Rietumvācija –, bet arī 3. un 4. vietas ieguvējas, attiecīgi Francija un Beļģija, kļuva bagātākas par 3,37 miljoniem franku. Pēc šādas sistēmas naudas balvas tika piešķirtas līdz 2002. gada Pasaules kausa finālturnīram Dienvidkorejā un Japānā, vienīgi balvu fonds un attiecīgi arī piešķiramās summas reizi no reizes kļuva lielākas.
Tāpat 1990. gadā finālturnīra dalībvalstīm pirmoreiz vēl pirms turnīra tika atsevišķi apmaksāti komandas sagatavošanas izdevumi – šim mērķim FIFA katrai nacionālajai federācijai toreiz piešķīra pa 600 tūkstošiem franku, kas tāpat tika iekļauti balvu fondā. Tādējādi 1990. gada finālturnīra četras labākās komandas saņēma katra pa 5,94 miljoniem franku (ieskaitot sagatavošanās izdevumus), bet kopējais balvu fonds bija 76 miljoni franku, turpretim 1998. gadā, kad finālturnīrā pirmoreiz piedalījās 32 komandas, balvu fonds bija sasniedzis jau 157 miljonus franku, bet pirmais četrinieks saņēma nedaudz virs astoņiem miljoniem.
Summas tikai aug
Šāda vienlīdzība izbeidzās 2002. gadā, kad tika pieņemts lēmums par dalību katrā nākamajā kārtā maksāt vairāk nekā par iepriekšējām kārtām. Spēles grupu turnīrā "cena" tika noteikta 1,5 miljonu apmērā, bet pusfinālā sasniedza divus miljonus franku. Savukārt finālspēles uzvarētājs saņēma 2,5 miljonus, bet zaudētājs – 2,25 miljonus franku. Vienlīdzība gan tika saglabāta attiecībā uz cīņu par 3. vietu – abas šīs spēles dalībnieces saņēma pa diviem miljoniem franku. Savukārt sagatavošanās izdevumu apmērs sasniedza miljonu franku katrai komandai. Rezultātā Pasaules kausa ieguvēja Brazīlija par dalību finālturnīrā saņēma 13,4 miljonus, bet fināliste Vācija – 13,15 miljonus franku no kopējā 232,75 miljonus franku lielā balvu fonda.
Visu rakstu par lielo naudu, kas "apgrozās" futbolā, lasiet žurnāla SestDiena 6. - 12. jūlija numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!