Klimata un nacionālisma sazobe

Uz amerikāņu žurnāla Time šī gada jūnija numura vāka bija redzams uzvalkā tērpies ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterrešs, kurš līdz ceļiem iebridis Klusajā okeānā. Tādējādi viņš vēlējās apliecināt savu apņemšanos cīnīties pret klimata pārmaiņām un arvien sarūkošo laiku, kas ir pasaules rīcībā, lai vēl kaut ko glābtu. Taču tikpat labi attēlu varēja uzlūkot arī kā Guterreša brīdinājumu par globālo nacionālisma un izolacionisma paisumu, kas apdraud ANO vadītāja centienus apvienot pasauli, lai ierobežotu klimata pārmaiņas un to sekas.

Nacionālistiski noskaņoti politiķi ir vieni no visskaļākajiem klimata pārmaiņu noliedzējiem. Piemēram, ASV prezidents Donalds Tramps un Brazīlijas prezidents Žairs Bolsonaru svēti tic, ka klimata pārmaiņas ir izdomājums, tāpēc ignorē 2015. gadā ANO klimata konferencē Parīzē parakstīto vienošanos, ar ko valstis apņēmās ierobežot globālo sasilšanu tā, lai vidējās gaisa temperatūras pieaugums pasaulē līdz 2100. gadam būtu mazāks par diviem grādiem pēc Celsija.

Eksperti norāda, ka klimata pārmaiņu sekas un to izraisītā apdraudējuma sajūta sabiedrībā var būt viens no elementiem, kas uzkurina nacionālismu, jo, kad cilvēki jūtas nedroši, viņi ir visatsaucīgākie radikālām politiskajām idejām.

Jāēd un jākakā mazāk

Pēdējā desmitgadē pasaulē ir dominējušas divas tendences: klimata pārmaiņas un galēji labējo un populistu panākumi rietumvalstīs. Astoņi no pēdējiem desmit gadiem pasaulē ir bijuši vissiltākie meteoroloģisko novērojumu vēsturē, un tādās valstīs kā ASV, Itālija, Francija, Vācija, Polija un Ungārija pie varas ir nākuši vai vēlēšanās labus rezultātus guvuši nacionālisti un labējie populisti.

Šīs abas tendences ziņu virsrakstos kopā visbiežāk parādās tad, kad nacionālistiski noskaņoti politiķi kārtējo reizi ir publiski apšaubījuši klimata pārmaiņas vai pasmīkņājuši par cīņu pret tām.

Pašlaik visietekmīgākais klimata pārmaiņu noliedzējs ir ASV prezidents Donalds Tramps.

Savas priekšvēlēšanu kampaņas laikā pirms 2016. gada ASV prezidenta vēlēšanām viņš paziņoja, ka klimata pārmaiņas ir Ķīnas valdības izdomājums, bet pagājušajā gadā publiski apšaubīja ASV valdības zinātnieku sagatavotu ziņojumu, kurā tika brīdināts, ka nekontrolēta globālā sasilšana nākotnē var radīt milzīgus zaudējumus pasaules vislielākajai ekonomikai. Drīz pēc stāšanās amatā 2017. gadā Tramps paziņoja, ka ASV izstāsies no Parīzes klimata vienošanās, jo viņš esot ievēlēts, lai aizstāvētu ASV pilsētas Pitsburgas, nevis Francijas galvaspilsētas iedzīvotājus.

ASV prezidentam klimata pārmaiņu apšaubīšanā uzradās arī cienīgs sabiedrotais – par tropu Trampu iesauktais Brazīlijas galēji labējais prezidents Bolsonaru. Kopš viņa stāšanās amatā gada sākumā Latīņamerikas vislielākā valsts ir pieņēmusi likumus, kas padara neaizsargātas milzīgas lietus mežu platības. Pēc tam kad aizvadītajā vasarā Amazones lietus mežus pārņēma rekordliels skaits ugunsgrēku, kritiķi vainoja Bolsonaru valdības attieksmi, kas esot iedrošinājusi lauksaimniekus pielaist mežiem uguni, lai attīrītu zemi kultivēšanai vai ganībām. Savukārt valdības finansētais Nacionālais kosmosa izpētes institūts, izanalizējot satelītattēlus, paziņoja, ka šogad daudzkārt pieauguši mežu izciršanas apjomi. Bolsonaru tos nosauca par meliem un atlaida aģentūras vadītāju. Tiem, kas satraucas par klimata pārmaiņām, Bolsonaru ieteica mazāk ēst un kakāt, jo tādējādi samazinātos siltumnīcas efektu izraisošo gāzu izmešu daudzums, raksta The Washington Post.