Eiropas Komisija (EK) pirmo reizi pret kādu no bloka dalībvalstīm sākusi procedūru, lai izvērtētu, vai tiek ievērotas Eiropas Savienības (ES) kopējās vērtības, kas ir noteiktas tās līgumā. Zem Briseles lupas nokļuvusi vēl nesen par Eiropas Savienības paraugdalībvalsti uzskatītā Polija. Tās tikai pirms dažiem mēnešiem apstiprinātā valdība, kuru vada nacionālkonservatīvā partija Likums un taisnīgums (PiS), triecientempā pieņēmusi likumus, kas rada aizdomas par valdošā politiskā spēka vēlmi kontrolēt konstitucionālo tiesu un sabiedriskos medijus. Pazīstamais ekonomists Lešeks Balcerovičs, kura vadībā Polija deviņdesmito gadu sākumā veica pāreju uz tirgus ekonomiku, PiS valdības pieņemtos lēmumus nodēvējis par «lielāko pārbaudījumu Polijas brīvības un likuma varas atbalstītājiem kopš 1989. gada». PiS noraida apsūdzības Polijas demokrātijas pamatu drupināšanā un apgalvo, ka tikai pilda pilsoņu gribu pēc pārmaiņām.
Kačiņska atgriešanās
PiS pēc astoņiem opozīcijā pavadītiem gadiem varas grožus no niknākās konkurentes – centriski labējās partijas Pilsoniskā platforma (PO) – pārņēma oktobrī, kad Seima vēlēšanās ieguva absolūto vairākumu parlamentā. Partijas atgriešanos Polijas politikas virsotnē ievadīja PiS izvirzītā Andžeja Dudas negaidītā uzvara pērn maijā notikušajās Polijas prezidenta vēlēšanās, kurās viņš pārspēja par favorītu uzskatīto un PO atbalstīto Broņislavu Komorovski.
Dvīņubrāļu Leha (2010. gadā gāja bojā aviokatastrofā Krievijā) un Jaroslava Kačiņsku izveidotā PiS vienreiz jau atradās pie varas (2005.–2007. gadā). Tolaik Polijas attiecības ar ES vadību Briselē bija saspīlētas, jo Varšava bieži nebija gatava iziet uz kompromisiem, kavējot ES kopīgo lēmumu pieņemšanu. Brāļi Kačiņski izjuta īpašu nepatiku pret ES ietekmīgāko dalībvalsti Vāciju, kuru viņi turēja aizdomās par plāniem atgūt teritorijas, kas pēc Otrā pasaules kara nonāca Polijas pārvaldībā, un tās kancleri Angelu Merkeli, kuru viņi apsūdzēja sadarbībā ar sociālistiskās Austrumvācijas slepenpoliciju Stasi.
Iekšpolitiski viņiem pārmeta tiesiskuma ignorēšanu centienos panākt savus politiskos mērķus. 66 gadus vecais PiS vadītājs Jaroslavs Kačiņskis pēdējās parlamenta vēlēšanās nepiedalījās, priekšplānā izvirzot par sevi 14 gadus jaunāko Beatu Šidlo, kura kopš novembra ieņem premjerministres amatu. Tomēr zinātāji apgalvo, ka viņam ir ļoti liela ietekme uz lēmumiem, ko pieņem PiS kontrolētā valdība un parlaments. Vairāki no tiem izraisījuši pamatīgu viļņošanos Polijas sabiedrībā.
Apgrūtina tiesas darbu
Viens no Šidlo valdības pirmajiem lēmumiem bija kādreizējā Polijas galvenā korupcijas apkarotāja Marjuša Kamiņska iecelšana par valdības paspārnē esošo izlūkdienestu koordinatoru. Tas nebūtu nekas neparasts, ja vien pērn martā pirmās instances tiesa Kamiņskim nebūtu piespriedusi trīs gadus cietumā par pilnvaru pārsniegšanu, atļaujot veikt pretlikumīgu telefona sarunu noklausīšanos, un noteikusi aizliegumu ieņemt amatu valsts pārvaldē. Valsts prezidents Duda viņu apžēloja, paziņojot, ka cilvēki, kas cīnās pret korupciju, "pelnījuši īpašu aizsardzību".
Izdevums Krakow Post raksta, ka pirmo reizi Polijas postkomunisma vēsturē valsts apžēlojusi apsūdzēto, kura lieta nav izskatīta visās tiesu instancēs. Pēc tam PiS ķērās klāt Konstitucionālajam tribunālam, kas izvērtē parlamenta apstiprināto likumprojektu atbilstību valsts pamatlikumam. Partija neslēpa, ka tai ir iebildumi pret tribunāla sastāvu, kas it kā esot kalpojis iepriekš valdījušās PO interesēm. Kačiņskis tribunālu nodēvēja par "sirdsdraugu bandu", kas kavēšot PiS pieņemt likumus. Šidlo valdība atteicās apstiprināt amatā trīs jaunus tribunāla tiesnešus, par kuriem neilgi pirms vēlēšanām bija nobalsojis Seima iepriekšējais sastāvs.
Viņu vietā parlaments apstiprināja PiS izvēlētus tiesnešu kandidātus, par spīti paša Konstitucionālā tribunāla iebildumiem, ka šāds solis ir pretrunā valsts konstitūcijai. Dažas dienas pirms Ziemassvētkiem Seims steigā pieņēma grozījumus likumā par Konstitucionālo tribunālu. Tie paredz, ka turpmāk tribunālam lēmumu apstiprināšanai būs nepieciešams divu trešdaļu tiesnešu atbalsts (līdz šim pietika ar vienkāršo vairākumu) un balsojumā jāpiedalās vismaz 13 no 15 tiesnešiem (iepriekš kvorumam pietika ar deviņiem). Lēmuma kritiķi uzskata, ka tiesai būs gandrīz neiespējami anulēt Seima apstiprinātos likumus. Polijas Augstākā tiesa brīdinājusi, ka Konstitucionālā tribunāla darbs var tikt nopietni kavēts vai pat paralizēts. "Sistēmiska tribunāla pozīcija ir viens no dažiem garantiem, kas novērš [parlamenta] vairākuma diktātu," tiesas viedokli atreferē portāls EUobserver.com.
Revidē sabiedriskos medijus
Pagājušā gada pēdējās dienās PiS kontrolētais Seims pieņēma jaunu likumu par sabiedriskajiem medijiem. Saskaņā ar likumu, ko janvāra sākumā parakstīja prezidents Duda, sabiedriskie mediji klasificējas kā "nacionālās kultūras institūcijas", tieši tāpat kā Nacionālais muzejs vai Nacionālais balets. Tādējādi sabiedriskie mediji nokļuvuši tiešā valdības kontrolē. Turpmāk finanšu ministrs (nevis Nacionālā raidsabiedrību padome konkursa kārtībā) varēs atbrīvot un iecelt amatā ziņu aģentūras PAP un sabiedrisko radio un televīzijas kanālu vadītājus un uzraudzības padomju locekļus. Pēc likuma parakstīšanas Duda paziņoja, ka vēlas, lai sabiedriskie mediji būtu "taisnīgi, objektīvi un uzticami". Viņaprāt, valsts finansētie mediji līdz šim nespēja nodrošināt objektīvu informāciju.
Visu rakstu par Poliju zem Briseles lupas lasiet 22. janvāra žurnālā SestDiena!