Pazudušā Mišiko atgriešanās?

Gruzijā sākusies priekšvēlēšanu kampaņa pirms 31. oktobrī paredzētajām valsts parlamenta vēlēšanām, kurās tiks ievēlēti 150 deputāti: 120 no viņiem tiks ievēlēti pēc partiju sarakstiem, bet trīsdesmit – mažoritārajos vēlēšanu apgabalos. Lai iegūtu pārstāvniecību parlamentā, partijas sarakstam jāpārvar 1%  barjera. Balsstiesības ir nedaudz vairāk nekā 3,5 miljoniem Gruzijas pilsoņu, kuri mīt gan valstī, gan
aiz tās robežām.

Vienlaikus ar parlamenta vēlēšanām tajā pašā dienā notiks arī Adžārijas parlamenta un atsevišķas vietējas nozīmes ārkārtas vēlēšanas, no kurām vissvarīgākās būs sakrebulo (pilsētas domes) deputātu no mažoritārajiem apgabaliem vēlēšanas valsts galvaspilsētā Tbilisi. 

Gaidāmais notikums jau piesaistījis plašu uzmanību tālu aiz valsts robežām, jo par nodomu atgriezties politikā un kļūt par Gruzijas premjerministru ir paziņojis pretrunīgi vērtētais un ilgstoši aiz Gruzijas robežām dzīvojošais eksprezidents Mihails Saakašvili. Viņu par savu premjerministra amata kandidātu nosaukuši veseli divi politiskie spēki: gan Saakašvili paša savulaik izveidotā partija Vienotā nacionālā kustība, kura patlaban ir galvenā opozīcijas partija Gruzijā, gan opozīcijas apvienība Spēks ir vienotībā. Savukārt pats politiķis ir izplatījis priekšvēlēšanu videoierakstu ar solījumu atgriezties un ieņemt valsts premjerministra amatu – tiesa, tikai uz laiku, ne ilgāku par diviem gadiem, ar kuriem, kā viņš apgalvo, ir pietiekami, lai "izvilktu valsti no purva un nostādītu uz kājām". 

Politikas vērotāji Saakašvili izredzes nonākt premjera krēslā gan vērtē kā atklāti niecīgas – viņš Gruzijā ir aizmuguriski notiesāts par pilnvaru pārsniegšanu un ļaunprātīgu varas izmantošanu, kā arī tiek turēts aizdomās par vēl citiem noziegumiem. Tāpat Saakašvili pats ir atteicies no Gruzijas pilsonības, un nedz Vienotās nacionālās kustības, nedz eksprezidenta reitingi neļauj cerēt uz uzvaru vēlēšanās. Tomēr tiek pieļauts, ka Saakašvili aktivitātes var destabilizēt situāciju valstī, tostarp novedot pie ielu nemieriem un opozicionāru atteikšanās atzīt vēlēšanu rezultātus.
 

Pēc rožu revolūcijas 

Par Gruzijas trešo prezidentu (pēc Zviada Gamsahurdijas un Eduarda Ševardnadzes) tobrīd 36 gadus vecais Saakašvili kļuva pēc 2003. gada nogalē notikušās tā dēvētās rožu revolūcijas. Tā beidzās ar Eduarda Ševardnadzes atkāpšanos no amata un jaunām prezidenta vēlēšanām, kuras notika 2004. gada 4. janvārī. Rožu revolūciju sarīkojušie politiskie spēki par savu vienoto kandidātu izvirzīja Saakašvili, un viņš pārliecinoši uzvarēja vēlēšanās, saņemot vairāk par 96% vēlētāju balsu. 

Tiek uzskatīts, ka būtiska loma tieši Saakašvili nominēšanā par Valsts prezidenta amata kandidātu bija ASV un citu rietumvalstu diplomātiem, kuri uzskatīja, ka par Mišiko iedēvētais politiķis ir viņiem visvēlamākais kandidāts. Saakašvili bija studējis vairākās Eiropas un ASV augstākajās mācību iestādēs, kā arī paspējis pastrādāt Norvēģijas Cilvēktiesību institūtā Oslo un Ņujorkas juridiskajā firmā Patterson Belknap Webb & Tyler (kura, starp citu, nodrošināja juridisko atbalstu ASV uzņēmumiem bijušās PSRS teritorijā, īstenojot naftas un gāzes ieguves projektus).