Aborti un to ierobežošana vienmēr bijis ļoti polarizējošs temats sabiedriski politiskajās diskusijās Savienotajās Valstīs. Vienā pusē ir konservatīvie, kuri stingri iestājas par bērna tiesībām nākt pasaulē, bet otrā pusē – liberāļi ar pārliecību, ka sievietei ir jābūt iespējai pašai pieņemt emocionāli smago lēmumu par grūtniecības pārtraukšanu. Šo diametrāli pretējo uzskatu sadursme atkal pastiprinājās šogad, jo virkne ASV štatu pēdējos mēnešos pieņēmuši likumus, kas stingrāk ierobežo abortus.
ASV aborti ir legāli kopš 1973. gada, kad Augstākā tiesa nosprieda, ka grūtnieču fundamentālās tiesības – tātad ar konstitūciju aizsargātas – ir izvēlēties izdarīt vai neizdarīt abortu. Vienlaikus tiesa lēma, ka šīs tiesības nav absolūtas, tāpēc štati drīkst ierobežot vai pilnībā aizliegt abortu veikšanu noteiktā grūtniecības periodā. Nesen štatu līmenī apstiprinātie abortus ierobežojošie likumi vairākumā gadījumu neatbilst ASV konstitūcijai, tāpēc tos noteikti apstrīdēs zemākas instances tiesās. Abortu pretinieki cer, ka kāda no lietām nonāks līdz izskatīšanai Augstākajā tiesā, kas varētu novest pie 1973. gada lēmuma pārskatīšanas un atcelšanas. Šādas gaidas ir pamatotas, jo tiesas sastāvā vairākumā ir konservatīvi noskaņoti tiesneši.
Ekstrēms likums
Var teikt, ka pār ASV šogad veļas pretabortu vilnis, jo dažos pēdējos mēnešos vienā pavalstī pēc otras likumdevēji ir atbalstījuši iniciatīvas, kas ievērojami sašaurina sieviešu iespējas pārtraukt grūtniecību. Būtiski ir norādīt, ka gandrīz visos štatos, kuros šādi ierobežojumi ir pieņemti, pie varas ir konservatīvā Republikāņu partija.
Ohaio, Misūri, Misisipi, Luiziānā, Kentuki un Džordžijā vietējais parlaments apstiprināja un štata gubernators parakstīja tā dēvētos sirdspukstu likumus. Tie aizliedz sievietēm veikt abortu pēc tam, kad auglim ir konstatēti sirdspuksti. Tas var notikt jau sestajā grūtniecības nedēļā, kad daudzas sievietes pat vēl nezina, ka gaida bērniņu.
Luiziānā, Misūri, Ohaio un Misisipi nav paredzēts izņēmums pat gadījumos, kad grūtniecība ir iestājusies izvarošanas vai incesta rezultātā.
Savukārt Jūtā un Ārkanzasā gubernatori ir devuši zaļo gaismu likumiem, kas aizliedz abortu izdarīšanu pēc 18. grūtniecības nedēļas. Ārkanzasā pieņemtais likums paredz atkāpi gadījumos, kad sieviete ir palikusi stāvoklī pēc izvarošanas vai incesta, kā arī tad, ja grūtniecība nopietni apdraud sievietes veselību vai dzīvību.
Mormoņu štatā Jūtā grūtniecību drīkstēs pārtraukt, ja tā ir iestājusies izvarošanas rezultātā, ja auglim nav izredžu izdzīvot vai ir apdraudēta mātes dzīvība, raksta interneta medijs Quartz.
Taču visdrastiskāko likumu pieņēmusi Alabama, kurā faktiski tiktu ieviests gandrīz pilnīgs abortu aizliegums, arī gadījumos, kad grūtniecība ir iestājusies izvarošanas vai incesta rezultātā. Likums arī paredz, ka ārstiem, kuri veiktu abortus, draudētu pat mūža ieslodzījums. Pēc likuma parakstīšanas daudz pārmetumu saņēma Alabamas gubernatore Keja Aivija, jo tik galēji ierobežojumi pārsteidza pat abortu pretiniekus. ASV populārais televīzijas evaņģēlists Pets Robertsons uzskata, ka Alabamas jaunais pretabortu likums ir nepārdomāts. "Es domāju, ka Alabama ir aizgājusi pārāk tālu," Robertsons sacīja televīzijas kanālam Christian Broadcasting Network. "Tas ir ekstrēms likums."
Sieviešu tiesību aizstāvji bažījas, ka jaunie likumi, kas ierobežo pieeju abortiem, var veicināt nevēlamu grūtniecību pārtraukšanu nedrošos veidos, piemēram, izmantojot drēbju pakaramos. Savukārt ANO augstās komisāres cilvēktiesību jautājumos vietniece Keita Gilmora jaunpieņemtos likumus pat uzskata par ekstrēmistu naida uzbrukumu sievietēm. «Ir skaidrs, ka tā ir spīdzināšana,» amatpersona sacīja izdevumam The Guardian.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 14. - 20. jūnija numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
jautājums
Krējums Saldais
Aizsajūsmasaizrāvāselpa