Maskas, slimnīcas un skarbi lēmumi

Ideālā recepte, kas vienlīdz labi derētu visās nozarēs visām pasaules valstīm Covid-19 krīzes laikā, diezin vai atrodama. Pandēmijas laiks jau pierādījis: kas slimības ierobežošanā der vienā valstī, var nederēt pat turpat kaimiņos. Iemesli tam var būt visdažādākie: gan slimnīcu kapacitāte un iedzīvotāju blīvums, gan vēl citi apstākļi.

Jau pats vārdu savienojums "jaunais koronavīruss" liecina, ka tas ir kas vēl nezināms un joprojām neizpētīts. Zāle citur vienmēr liksies zaļāka, tomēr kritika – gan pamatota, gan mazāk pamatota – lēmumu pieņēmējiem no iedzīvotāju puses tiek izteikta arī citās valstīs, ne tikai Latvijā. Tieši tāpēc saistībā ar jauno koronavīrusu tiek runāts par tā saukto learning by doing principu jeb mācīšanos darot.

Latvijā aizvien ir vieni no viszemākajiem apstiprinātajiem Covid-19 inficēšanās un mirstības rādītājiem Eiropā, un, lai gan pasaulē (tai skaitā arī pie mums) aizvien pastāv bažas par slimības otro vilni rudenī, par to kopumā tomēr valda mazāks satraukums jau pieminētā learning by doing principa dēļ. Tas dod cerību – iespējama atkārtotā slimības uzliesmojuma gadījumā būs lielāka saprašana, kā rīkoties.


Skarbi, bet vajadzīgi

Uz mācīšanos darot pirms kāda laika mikroblogošanas vietnē Twitter atsaucās arī veselības ministre Ilze Viņķele (A/P). Viņai un viņas vadītajai ministrijai tika pārmesta nespēja pamatot krīzē pieņemtos lēmumus. Viens no tiem sabiedrībā tika kritizēts jo īpaši skarbi – tas bija rīkojums pārtraukt lielāko daļu veselības aprūpes pakalpojumu valstī, lai nenotiktu strauja Covid-19 izplatība ārstniecības iestādēs.

Tagad, kad pirmās emocijas lēnām norimušas un uz pieņemtajiem lēmumiem var atskatīties arī paši to pieņēmēji, Veselības ministrijā (VM) SestDienai tomēr uzsver, ka šāds solis bijis pareizs. "Ņemot vērā tā brīža nodrošinājumu ar individuālās aizsardzības līdzekļiem (IAL), kapacitāti un faktu, ka cilvēki apzināti slēpa informāciju, ka bijuši ārzemēs, bijuši kontaktā ar Covid-19 pacientu utt., bija būtiski ierobežot pacientu plūsmu. Tas ļāva neielaist infekciju ārstniecības iestādēs, kas būtu ļoti bīstami gan pacientiem, gan mediķiem," savā atbildē skaidro VM. Ierobežojot veselības aprūpes pakalpojumus, ticis domāts arī par to, lai ievērojami nepalielinātos smagi saslimušo pacientu un hronisku slimību paasinājumu skaits.

Veselības centru apvienības valdes priekšsēdētāja Stella Lapiņa SestDienai gan atzīmē, ka šajā laikā pacienti mazāk sūdzējušies, palikuši mājās un centušies samierināties ar simptomiem. Bijušas nedēļas, kad pacientu skaits, kas saņem valsts apmaksātos pakalpojumus, samazinājies līdz 20% no ikdienas apmeklējumu apjoma.

"Jebkuros apstākļos medicīnā pirmais likums ir nekaitēt. Tas attiecināms gan uz situācijām, domājot par inficēšanās risku, gan arī attiecībā uz citām akūtām un hroniskām slimībām. Saslimstības rādītāji ar Covid-19 Latvijā pašlaik liecina, ka ir darīts pareizi, taču lēmumu tālāka ietekme uz citu slimību izplatību un ārstēšanu pagaidām nav pienācīgi novērtēta," viņa uzskata.

Arī Lapiņa gan norāda, ka sākotnēji par Covid-19 izplatību sniegt kādas tālākas prognozes nebija iespējams, tādēļ kopumā lemt par iespējami mazāku iedzīvotāju kustību un arī tik skarbu ambulatoro pakalpojumu ierobežošanu bijis pareizi. "Lai cik tas nebūtu grūti un satraucoši, laikā, kad lielgabala lādiņi lido pār galvu, ir jāsēž ierakumos. Šoreiz strauja infekcijas izplatīšanās būtu varējusi kļūt par iznīcinošu lādiņu daudziem Latvijas iedzīvotājiem," alegorijās izsakās speciāliste.