Ir dažas lietas, par ko Nacionālo apvienību Visu Latvijai!–TB/LNNK (NA) var apbrīnot. Valsts svētkos 18. novembrī partijas organizētā lāpu gājiena dalībnieku skaits ar katru gadu pieaug – pērn aiz NA līdera Raivja Dzintara un citiem vadošajiem politiķiem jau devušies aptuveni 18 000 cilvēku. Plašumā vēršas arī NA rīkotais Vienības karogu brauciens, kas tiek organizēts 15. maijā, "godinot
Kārļa Ulmaņa ieguldījumu latviskas Latvijas ideju stiprināšanā". Šogad tas jau noticis vairākās Latvijas vietās un kopā pulcējis ap 1500 automašīnu, kas devušās ceļā ar paceltiem sarkanbaltsarkanajiem karogiem.
Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle, kurš atkal piekritis kļūt par NA premjera kandidātu, lāpu gājienā nav piedalījies, jo valsts svētku laikā neesot bijis Latvijā. Arī karogu braucienā viņu nesastapt. Zīle respektējot kolēģu vēlmi turpināt Visu Latvijai! iedibināto tradīciju, taču braucienā nav devies politisku iemeslu dēļ. "Ja grib sumināt Kārli Ulmani, tad to var darīt viņa dzimšanas dienā, nevis valsts apvērsuma dienā," SestDienai atzina Zīle.
Taču visvairāk Nacionālo apvienību var apbrīnot par spēju vairāk nekā 12 gadus (ar pārtraukumiem) nenogurstoši vadīt Tieslietu ministriju. Tagadējais tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs bija šajā amatā arī Andra Šķēles (vēlāk TP) pirmajā un otrajā valdībā, kā arī bijušā partijas biedra Guntara Krasta veidotajā Ministru kabinetā – tā gan arī bija vienīgā reize, kad Ministru prezidents bija no TB/LNNK.
Partijas pārraudzībā Tieslietu ministrija atkal nonāca 2006. gada novembrī, kad par ministru līdz 2009. gada martam Aigara Kalvīša (TP) un Ivara Godmaņa (LPP/LC) valdībās bija Gaidis Bērziņš. No 2011. gada oktobra Nacionālās apvienības deleģētie cilvēki ministriju vada bez pārtraukuma.
Saņem daudz no kārotā
Varbūt politiķiem nebūtu ienācis prātā skaitīt, cik gadus NA vadījusi Tieslietu ministriju, ja kriminālprocesā par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem maksātnespējas procesā aizdomās turēto vidū nebūtu arī bijušais maksātnespējas procesa administrators Aigars Lūsis, kurš tagad vairs ir tikai NA ierindas biedrs. Taču pēc 12. Saeimas vēlēšanām viņš vēl kā NA ģenerālsekretārs piedalījās valdības veidošanas sarunās. Lūsis ir bijis arī Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs.
Lai cik aktīvi NA biedri dažādos veidos neuzsvērtu piederību, viņuprāt, vienīgajai partijai, kas patiešām aizstāvot nacionālās vērtības, lai kā lepotos ar NA kultūras ministri Daci Melbārdi vai sasniegumiem demogrāfijas veicināšanā, to visu aizēno "maksātnespējas administratoru partijas" slava.
"Agrāk mums kāra klāt "ekstrēmistu" birku, tagad "maksātnespējas administratoru mafiju". Protams,
jēgpilna pamatojuma šādai nomelnošanai nav, līdz ar to nav iespējama kvalitatīva atspēkošana," SestDienai to komentēja NA līderis Dzintars. Viņš uzskaitīja pārmaiņas maksātnespējas procesa sakārtošanā, kuras panācis tieši tieslietu ministrs Rasnačs, neraugoties uz kampaņu, kas pret viņu bijusi vērsta.
"Pret prastu saukāšanos un melošanu mums nav zāles, bet mēs uzticamies Nacionālās apvienības vēlētājiem, kuri lieliski prot atšķirt faktus no propagandas," uzsvēra Dzintars. Viņaprāt, NA "daudziem pārgājusi ceļu – uzturēšanās atļauju tirgotājiem, Saskaņas bīdītājiem valdībā un citiem…". Tāpēc daudzi vēloties, lai NA pazustu no politiskās skatuves.
Taču NA negrasās padoties. Nepadošanās ir tai raksturīga jau kopš laika, kad Tēvzemei un brīvībai/LNNK (TB/LNNK) vēlēšanās pieteica sevi ar aicinājumu "Latvieti, nepadodies!". Šajā sasaukumā pirmā nepadošanās akcija bija 2015. gada augustā, kad NA piketēja pretim Ministru kabinetam pati pret savu valdību, lai nepieļautu patvēruma meklētāju uzņemšanu Latvijā. Protesta akcijas dalībnieku vidū bija vairāki NA Saeimas deputāti.
Uz sarunām par valsts budžetu NA ieradās ar "demogrāfijas ultimātu," tā gandrīz novedot budžeta veidošanu strupceļā, ja nebūtu atrasts kompromiss – Liepājas cietuma būvniecības atlikšana, tā daļēji rodot finansējumu demogrāfijai. Kā ZZS stratēģiskais partneris NA ir saņēmusi daudz no kārotā. Pēc tās ierosmes izveidota arī Demogrāfijas lietu padome, kuru vada Imants Parādnieks.
Pārstāvēta visās Saeimās
Parlamentā ir divas partijas, kuras bijušas pārstāvētas visās Saeimās pēc neatkarības atjaunošanas. Viena ir Saskaņa, kuras pirmsākumi rodami Tautas saskaņas partijā. Otra ir Nacionālā apvienība Visu Latvijai!–TB/LNNK. Iespējams, abām izdzīvot palīdzējis arī tas, ka tās kā ideoloģiskie pretinieki "viens otram devuši maizi" jeb ļāvuši izcelties.
Nacionālajā apvienībā pakāpeniski apvienojās vairāki politiskie spēki. 5. Saeimas vēlēšanās Tēvzemei un brīvībai un Latvijas Nacionālā neatkarības kustība (LNNK) startēja katra ar savu sarakstu. Abas partijas apvienojās 1997. gada jūnijā, bet 2010. gada vasarā tām pievienojās
Visu Latvijai!. Dažus gadus vēlāk uz apvienības bāzes tika izveidota vienota partija, kurai pēc pēdējā kongresa vairs ir tikai viens līderis – Raivis Dzintars. Otrs bijušais līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš ir priekšsēža vietnieks.
Pirms gada no frakcijas izstājās Ilmārs Latkovskis. Tas notika drīz pēc tam, kad Parādnieks nāca klajā ar grozījumiem Kredītiestāžu likumā, kas radīja aizdomas, ka tie sagatavoti dažu maksātnespējas procesa administratoru interesēs. Pēc izstāšanās no frakcijas Latkovskis zaudēja arī Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētāja amatu, kurā tagad ir Ritvars Jansons. Latkovskis nebija partijas biedrs, viņš arī nekandidēs uz 13. Saeimu.
Veterāni nekandidē
Nākamajās Saeimas vēlēšanās nestartēs arī divi pieredzējuši NA politiķi — Gaidis Bērziņš un Einārs Cilinskis, kurš atstājis arī Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāra amatu. Bērziņš par varbūtību nekandidēt ierunājās jau pavasarī. Toreiz šķita, ka viņš nevēlas, lai kampaņā atkal tiktu atgādināta Bērziņa saistība (savulaik strādājot kopā vienā advokātu birojā) ar bijušo Trasta komercbankas likvidatoru Ilmāru Krūmu, kurš ir viens no apsūdzētajiem lietā par iespējamām nelikumībām Trasta komercbankas likvidācijā.
Lūgts atklāt patiesos iemeslus nodomam nekandidēt, Bērziņš atkārtoja jau sacīto, ka ir nepieciešama paaudžu maiņa, dodot iespēju jauniem politiķiem piedalīties vēlēšanās. Viņa vietā kā pirmā Kurzemes vēlēšanu apgabalā būs Talsu novada deputāte Ilze Indriksone, kura pirms 12. Saeimas vēlēšanām bija NA zemkopības ministra kandidāte. Bērziņš sola arī pēc vēlēšanām palikt politikā, kandidēt uz amatiem partijā un piedalīties koalīcijas padomes sēdēs.
Visu rakstu par Nacionālo apvienību lasiet žurnāla SestDiena 13. - 19. jūlija numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Enģeļa viesis
Juris
Kas par nosaukumu rakstam!