Viņam varētu būt brūni mati, melni nolakoti nagi un uz muguras uztetovēts Kremlis. Tikpat labi viņš varētu būt arī blonds, uzvalkā tērpies garāmgājējs, kas laipni uzsmaida svešiniekam uz ielas. Grafiti mākslinieks Kiwie savu identitāti prasmīgi slēpj ne tikai iespējamās likumsargu neapmierinātības dēļ, bet arī vienkārša principa pēc — viņš vēlas, lai atpazīstami kļūst zīmētie darbi, nevis viņš pats. Septiņus gadus viņam izdevies palikt plašākai sabiedrībai neatklātam.
Aptuveni 500 rūpīgi uzpūstu grafiti zīmējumu ar komiķa cienīgu humora izjūtu apveltītajam puisim izdevies atstāt ne tikai uz Latvijas ēku, šķūņu un garāžu sienām, bet arī daudzviet citur pasaulē. Kiwie brīvos brīžus pavada, skatoties kino filmas, taču televīziju necieš reklāmu pārblīvētības un nelietderīgā laika patēriņa dēļ. Patīk izklaidēties draugu bariņā un garšo viskijs. Viņš ir no tiem cilvēkiem, kuriem no nekā nedarīšanas sākas depresija, tādēļ pat atpūtas brīžos bieži vien ņem papīru un skicē idejas nākamajiem darbiem.
Patiesībā "Kiwie" ir šī mākslinieka zīmētā tēla nosaukums, taču nu arī pašu prasmīgi slēptās personības dēļ dēvē tāpat. Savu pirmo uz kāda Āgenskalna jumtiņa radīto tēla zīmējumu Kiwie sauc par gaužām smieklīgu: "Laiks, kad sākas jaunības maksimālisms, ir diezgan interesants. Gribas izdarīt visu un visur, kas arī tika darīts. Bija savādāka vide, mazliet zaļāka zāle, cita attieksme, cits skatījums, bet mērķi nav mainījušies, tikai auguši." Jumtiņš bijis slapjš un slidens. Slēpjoties no garāmgājējiem un cenšoties nenonākt nepatikšanās, teju ik pēc minūtes nācies pieliekties vai nogulties zemē, tad atkal rausties kājās un darbu turpināt. "Labi izkustējos," vairāk nekā pirms septiņiem gadiem tapušā darba radīšanu atminas Kiwie.
Par ielu mākslinieku Kiwie sevi īsti nesauc, viņš zīmē grafiti charakterus jeb tēlus. "Grafiti un ielu māksla ir divi dažādi žanri. Grafiti ir agresīvs. Ar burtiem un charakteriem krāso vilcienus, busiņus, protams, arī sienas, bet ielu māksla ir puķes, visādas asprātības un sociālie mesidži, tas, kas pārsvarā patīk cilvēkiem, kas no tā neko īsti nesaprot," Kiwie skaidro. Liela daļa ielu mākslinieku vienkārši audekla vietā izmantojot sienas, taču grafiti zīmētāji savu saistību ar mākslu pārsvarā noliedz. "Kur es pats esmu, nav īsti skaidrs, laikam tāpēc, ka meklēju kaut ko jaunu. Bet, ja jāizšķiras, tad tomēr vairāk grafiti," Kiwie piebilst. Par ielu mākslinieku varot kļūt jebkurš, tas neesot neiedomājams izaicinājums, bet bīstamo situāciju īpatsvars, ar ko saskaras grafiti veidotāji, esot krietni lielāks. "Piemēram, apkrāsot vilcienu ir diezgan riskanti."
Māris