Sankciju bumerangs

Tomēr pasažieru lidmašīnas notriekšana prokremlisko Ukrainas separātistu teritorijā izsmēla pat iepriekš piesardzīgās Eiropas Savienības pacietību. Bez tam Eiropas Savienībai gaidāmie zaudējumi kopumā tomēr būs krietni maz sāpīgāki nekā Krievijai, jo to apjoms veido vien 0,3 procentus no ES iekšzemes kopprodukta, kamēr Krievijai šis apjoms ir piecreiz lielāks — ap 1,5 procentiem no iekšzemes kopprodukta."Miers un stabilitāte Eiropā, kā arī mūsu pašu drošība ir daudz svarīgāka nekā viens otrs darījums," - tā Latvijas atbalstu Eiropas sankcijām pret Krieviju komentē ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. "Pusgada laikā pamata statistika jau nav mainījusies, un Krievija joprojām ir trešais lielākais Latvijas ārējās tirdzniecības partneris, ar kuru saistīti aptuveni 80 procenti no Latvijas tranzīta. Arī enerģētikas ziņā atkarība no Krievijas ir tādā pašā līmenī, kā bija pirms pusgada," atzīst ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis.Lai gan uz iepriekšējām Eiropas Savienības sankcijām Krievija nekādus oficiālus atbildes soļus nespēra, tie jau atstāja visai pamanāmu ietekmi uz Latvijas un Krievijas savstarpējo tirdzniecību - maijā Latvijas eksports uz Krieviju jau saruka par iespaidīgiem 16,5 procentiem, bet imports no Krievijas samazinājies vēl straujāk - par 23,7 procentiem.Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce straujās pārmaiņas skaidroja gan ar rubļa vājināšanos, gan arī pieprasījuma izmaiņām Krievijā. "Viens no iemesliem ir Krievijas rubļa vērtības kritums, kas samazināja pirktspēju potenciālajiem klientiem, un arī pašas Krievijas ekonomiskās aktivitātes samazināšanās pirmajā ceturksnī," norāda Pelēce. Sarūkošo iedzīvotāju maksātspēju kā vienu no iemesliem eksporta sarukumam uz Krieviju minēja arī Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe, kura pieļauj, ka negatīvas sekas varētu būt atstājusi arī politiskā gaisotne Krievijā. "Krievijai tagad visi - gan intelektuālie, gan finanšu resursi novirzīti pavisam citos virzienos, piemēram, uz Ukrainu. Tas nozīmē, ka iedzīvotāju pirktspēja nevarētu pieaugt, jo nepieaug ne pensijas, ne pabalsti, ne algas, jo finansiālo resursu valstī nav," secina Gulbe. Viņa piebilst, ka Krievijas propaganda turpina strādāt pret mums, jo "esam izrādījuši savu attieksmi - kurā pusē Krievijas un Ukrainas konfliktā esam nostājušies".Pretstatā pārtikas nozares uzņēmumiem no Krievijas izteikti atkarīgais tranzīta sektors šogad īpašas nelabvēlīgas sekas no attiecību saasināšanās ar Krieviju vēl nav izjutis, un, piemēram, Latvijas dzelzceļam pirmajā pusgadā ir izdevies sasniegt visai labu kravu pārvadājumu rezultātu - 30,8 miljonus tonnu. Ja šāds apjoms saglabātos arī otrajā pusgadā, uzņēmums sasniegtu pat rekordaugstu kravu apjomu, komentējot rezultātus, norādīja uzņēmuma vadītājs Uģis Magonis.Tiesa gan, arī savos izteikumos piesardzīgais Latvijas dzelzceļa vadītājs neslēpj, ka rēķinās ar iespējamo kravu kritumu. Ar vai bez sankcijām, kravu pārvadājumi no Krievijas samazināsies jebkurā gadījumā, jo, pirmkārt, Eiropas Savienība nevēlēsies vairs iepirkt tik daudz ogļu no Krievijas un, otrkārt, Krievijā strauji attīstās pašmāju ostas. "Īstermiņā mēs neredzam sevišķus draudus, jo kravām kaut kur ir jāiet. Bet, ja būs ceturtā līmeņa sankcijas, kuru ietvaros Eiropa noteiks, ka vairs neiepērkam no Krievijas energoresursus, tad mēs paliekam ar 20–25 procentu kravu," atzīst Magonis.Visu rakstu par sankciju ietekmi uz Latviju lasiet žurnāla Sestdiena 8.augusta numurā!